Tematiskā izstāde.

''Ziemassvētku laiks - klusuma laiks''

    Saka, ka Ziemassvētki ir brīnumu laiks. Lai arī skeptiķi teiks, ka brīnumi nenotiek, mēs apgalvosim pretējo - tie notiek, ja vien tiem tic.

    Vislabāk brīnumu pasaule atklājas grāmatās, ar kuru palīdzību varam nokļūt vispasakainākajās vietās un piedzīvot visneticamākos piedzīvojumus. Noteikti arī jūsu grāmatu plauktā ir atrodamas neskaitāmas grāmatas, iespējams, pat kāds aizmirsts stāsts pat Ziemassvētkiem. Cel to gaismā un lasat kopā ar bērniem, pārrunājiet tēlus, notikumus un izdzīvojiet Ziemassvētku stāstus kaut ik vakaru pirms gulētiešanas!

Mēs esam atlasījuši grāmatas un stāstus, kurus var paņēmt mūsu bibliotēkā un lasīt Ziemassvētku laikā.

 

 

Pasākumi decembrī

 

      Katru gadu, pieminot Lāčplēša dienas varoņus, tiek apmeklēta Teodora Kalniņa atdusas vieta. Arī šogad 9.novembrī kopā ar Ezernieku pamatskolas bērniem un vēstures skolotāju sakopām piemiņas vietu un nolikām ziedus.

    Vecākās paaudzes cilvēki atceras Teodoru Kalniņu - Lāčplēša ordeņa kavalieri, kā sabiedrisku un sirsnīgu cilvēku, ar labu humora izjūtu, kurš itin viegli iekļāvās jebkurā kompānijā. Pirmā Pasaules kara dalībnieks Teodors Kalniņš dienēja Pāvila gvardes pulkā, piedalījās kaujās Galīcijas frontē. 1919.gada 1.oktobrī Rīgā uzbrukumā cementa fabrikai un cīņā pie Volermuižas sava vada priekšgalā metās tuvcīņā un atņēma Bermonta karaspēka daļai divus ložmetējus, kā arī saņēma gūstekņus. Latvijas armijā iesaukts 1919.gadā jūnijā Strenčos, par drošsirdību kaujās pret bermontiešiem paaugstināts par seržantu un 1920.gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņi Nr.389.

        Neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju, jeb tā saukto Bermonta karaspēku, bija izšķiroša, tādēļ pieminot šo notikumu, 11.novembrī - Lāčplēša dienā - tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

''Jaunu grāmatu plaukts''

Novembra jaunas grāmatas jau gaida savus lasītājus:

 

Rubrika - pagasta vēsture.

 ''Jaundomes muiža''

    Pirmais no ''Keisleriem'' kurš nopirka ''Jaundomes muižu'' bija Augusts Vilhelms Keislers. Tas notika  1879.gadā, muiža bija kā dāvana viņa sievai Helēnai.

    1905.gadā pec vīra naves Helēna pārdeva īpašumu Paulam Johanam Georgam Keisleram ar sievu Annu. Anna bija dzimusi baronese no Klod Jurgensburgas. Viņiem piederēja aptuveni1000 ha zemes ap muižu.

    Laikam ritot 1919.gadā sakās ekspropreācija - piespiedu zemju atsavināšana. Pec ši procesa Keisleriem - Paulam un Annai palika vairs tikai 57 ha zemes. Pauls un Anna jau vairs nebija jauni un nolēma nodot sava īpašuma pārvaldīšanu savam dēlam Viktoram Keisleram. Viktors bija pēdejais no Keisleru dzimtas kas pārvaldija ''Jaundomes muižu'' un tai piederošās zemes. 1933.gadā Anna palika par atraitni, jo Pauls nomira. 

    1941.gadā teritorijā ienāca padomju vara un Keisleri Anna un viņas dēls Viktors atstāja ''Jaundomes muižu'' un devās prom uz Klod Jurgensburgu - mātes dzimteni. 1941.gada martā muiža un atlikušie 57 ha zemes nonāca padomju varas rokas.

     Pēc tam piecdesmitajos gados te izveidoja skolu. Vēlāk te bija skola arī bērniem ar īpašām vajadzībām. 

    Kolhozu laikos muižas ēkā bija slaucēju kantoris, jo pavisam netālu atradās govju fermas.

    Deviņdesmitajos gados mājā ievācās apkārtnes iedzīvotāji un izmantoja muižas ēku kā dzīvokļu maju. 

    2012.gadā ''Jaundomes muiža'' tika sakārtota un sāka atplaukt, jo tās terotorijā vēcās graudu klēts vietā tika izveidots vides izglītības centrs.

                               

 

    19.oktobrī bibliotēkā valdīja jautrība un rosība. Ciemos bija bērni no Ezernieku pirmsskolas izglītības iestādes. Bērni tika iepazīstināti ar jauno BJVŽ grāmatu kolekciju. Tika runāts par grāmatām un lasīšanu. Kopā  izlasījām grāmatu ‘’Pazudušais miedziņš’’. Pēc tam bērni varēja ļauties savai fantāzijai un uzzīmēt miedziņu.

    Bērniem bija liels prieks apmeklēt bibliotēku, noklausīties pasaku, pacienāties ar konfektēm un cepumiem, kā arī uzdāvināt savus zīmējumus bibliotēkai.

    Liels prieks tikties ar mazuļiem! Viņi ir tik zinātkāri un atvērti visam jaunajam.

Paldies par sadarbību Ezernieku PII audzinātājām.

Uz tikšanos bibliotēkā!

 

Ziedonim Purvam - 100!

 

Latvieši ir dziedātāju tauta, un dziesma bez vārdiem taču nebūs dziesma. Slavas saulē visbiežāk tiek celti komponisti un arī izpildītāji. Dzejnieki bieži tiek nepelnīti piemirsti. Un daži ir atstāti aizmirstībā pat uz savu kolēģu fona. Viens no tādiem ir Ziedonis Purvs, rakstītā vārda meistars no paaudzes, ko pārstāv Dzintars Sodums, Visvaldis Lāms, Alfrēds Krūklis, Skaidrīte Kaldupe, Arvīds Skalbe un Linards Tauns.

 

Literatūrā Ziedonis Purvs ienāca ar pirmajiem izdotajiem krājumiem 60. gadu sākumā, kaut arī publicējās un aktīvi rakstīja dzeju jau Otrā pasaules kara priekšvakarā. Daudziem noteikti palicis atmiņā, kā dažu Raimonda Paula populārāko dziesmu vārdu autors, bet tā ir tikai pavisam neliela daļa no dzejnieka atstātā mantojuma.

 

Ziedonis Purvs, gan kopā ar atdzejojumiem, ir radījis tekstus kādiem septiņiem simtiem dziesmu. Un tas – pateicoties tam, ka viņš bija draugos ne tikai ar dzeju, bet arī mūziku – bija apbalvots ar labu balsi un dzirdi.

 

Oktobrī aprit 100 gadi, kopš Ziedoņa Purva dzimšanas un izstāde veltīta nelielam ieskatam viņa dzīves ceļā un dziesmām, kas tapušas ar viņa vārdiem.

"Rudens - pēc Miķeļdienas noskaņa...''

18. oktobrī bibliotēkā pulcējās lasītāji, lai piedalītos radošajā darbnīcā. Pie tējas krūzītes, nesteidzoties, pozitīvā gaisotnē tika izveidotas rudenīgas lellītes. Kamēr darbojās pirksti, tikmēr varēja aprunāties par jaunajām grāmatām, rudens noskaņu un lasīšanas prieku aukstajā laikā.

Šādas tikšanās bibliotēkā tiek plānotas 1-2 reizi mēnesī – apvienojot radošo darbošanos ar lasītprieku.

Sekojiet informācijai bibliotēkas Facebook lapā un bibliotēkas emuārā.

Gaidīsim mūsu lasītāju klubā visus interesentus!

Radoša darbnīca.

 Cienijamie lasītāji, 

radoša darbnīca ''Rudens -pēc Miķeļdienas noskaņa...''  ir pārcelta:

no 16.10. uz 18.10. plkst. 13:00

Jauna BJVŽ grāmatu kolekcija!

    Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centrs jau 23. reizi izsludina lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" jauno grāmatu kolekciju. Lieli un mazi lasītāji jauno grāmatu kolekciju varēs vērtēt visu gadu un par viņuprāt labāko grāmatu dot savu atsauksmi, lai nākošā gada marta mēnesī Lielajos lasīšanas svētkos varētu paziņot balsojuma rezultātus.

    2023. gada programmas "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" katrā vecumgrupā ir jāvērtē piecas grāmatas, bet Vecāku žūrijas kolekcijā – četras, papildus atļaujot izvēlēties jebkuru grāmatu no pārējās kolekcijas, lai arī pieaugušie iedziļinātos bērnu un jauniešu literatūrā.

    Šogad iekļauto grāmatu klāsts ir bagāts gan ar mūsdienām aktuālo tematiku, kas ļauj ielūkoties pagātnē, gan aizrauj ar pasakainu fantāzijas lidojumu. Kolekcijā varam lasīt dzeju, aplūkot un izpētīt komiksus, skaitīt skaitāmpantus, izvēlēties un vienā naktī izlasīt romānu, lēnām baudīt stāstu krājumus un priecāties par lielisko ilustratoru devumu.

    2023. gada kolekcijā iekļautas 24 grāmatas: astoņi latviešu autoru darbi, piecpadsmit tulkojumi un viens folkloras krājums. Lasītāji varēs iepazīties ar četru franču rakstnieku darbiem, trīs lietuviešu un trīs igauņu grāmatām, kā arī pa vienam tulkojumam no zviedru, vācu, slovāku, poļu un katalāņu valodas.

Aicinām aktīvi piedalīties programmā. Noslēgumā aktīvākos lasītājus gaidīs balvas. 

Ar prieku gaidīsim mūsu bibliotēkā!

Pasākumi oktobrī.

 

Ludviga diena!

 Šogad Ludviga dienas svinības notiks 26.augustā. 

Iedzīvotāji laipni gaidīti!

 25.augustā:

no 12:00 līdz 16:00

Bērnu ballīte pie Saietu nama 

(būs pieejamas piepūšamās atrakcijas, tiks tirgoti aukstie dzērieni un popkorns)

26.augustā:

9:00 - pludmalē pie Ežezera izbraucieni ar kutieri;

 11:00 - Pludmales volejbols;

13:00 - Dārza svētki Ezerniekos brīvdabas estrādē; 

17:30 - Augstspapēžu kurpju skrējiens;

19:00 - Ludviga dienas koncerts Brīvdabas estradē

(VPDK''Bukmuiža'', FK''Akmineica'', TDA ''Dagda'', senioru deju grupa ''Ezeriņi'', bērnu VA ''Poga'', VA ''Kombinācija'', TDK ''Piesitiens'')

22:00 - Zaļumballe ar Staņislavu Grebļevski  

Ludviga dienas svinībam Ezerniekos ir dziļas saknes, kurām ir saikne ar Bukmuižas sv.Lugviga baznīcu, kas celta 1830.gadā par muižkunga Ludviga Šabanska līdzekļiem. Vietējie ļaudis stāsta, ka pirmspadomju gados Ludviga gadatirgus tika rīkots uz laukumiņa pie baznīcas, tirgotāji šurp saradās no tuvas un tālas apkārtnes, pat no Rēzeknes. Padomju varas gados Ludviga gadatirgus tika likvidēts, šī tradīcija atzimusi tikai atjaunotās brīvvalsts laikā. Tirgū dominēja pašu izaudzēta pārtika, ziedi, amatnieku izstrādājumi. Cerams ka arī šī tradīcija atjaunosies. 

Bukmuižas katoļu baznīca.

 

 

 

Latviešu grāmatai 500.

 Latviešu grāmatas dzimšana

Tas notika pirms pieciem gadsimtiem, līdz ar reformācijas radīto pagriezienu Eiropā. Lutera mācības atbalstītāji Rīgā tolaik jau bija guvuši virsroku, un 1525. gadā uz Rīgu ceļoja pirmie iespieddarbi latviešu un igauņu valodās – Livonijai paredzētie luterāņu teksti. Ziņas par šo izdevumu turpmāko likteni ir skopas. Sūtījums līdz Rīgai nenonāca, jo Lībekā grāmatas arestēja katoļus atbalstošā pilsētas rāte. Lībekas domkungs Johans Brandess savā diārijā ierakstīja, ka rāte konfiscējusi mucas ar luterāņu grāmatām, to vidū bijuši arī iespiesti teksti igauņu, latviešu un parastajā livoniešu valodā. Rāte grāmatas gribēja sadedzināt tirgus laukumā. Lai arī šīs grāmatas latviešu valodā līdz lasītājiem (klausītājiem) nenonāca un vēlāk nebija atrodamas tolaik jau nodibinātajā Rīgas pilsētas bibliotēkā (1524), vārda izplatību uguns neapturēja. Latviski rakstītais vārds bija piedzimis, auga un izplatījās visdažādākajos veidos. No šiem senajiem laikiem ir saglabājušās vairākas liecības par rakstiem, pierakstiem un tulkojumiem latviešu valodā. Piemēram, Rīgas apkaimes katoļu priestera Nikolausa Gisberta pierakstītā tēvreize latviešu valodā uz Leipcigā drukātas rokasgrāmatas malām vai Rīgas latviešu Jēkaba draudzes virsmācītāja Johana Eka latviskotās garīgās dziesmas (abi piemēri datējami ar 16. gadsimta 30. gadiem). Drīz vien, 1585. gadā Viļņā tiek iespiests jezuīta Petra Kanīzija (Petrus Canisius) katoļu katehisma tulkojums latviešu valodā – senākais iespiestais teksts, kas saglabājies līdz mūsdienām. Un pēc pārdesmit gadiem Rīgā jau veidojas izdevējdarbības pamats – darbu sāk pirmā grāmatu spiestuve Nikolausa Mollīna vadībā. Piecu gadsimtu garumā latviešu valoda un grāmatniecība ir laidusi dziļas saknes un plaukusi plašumā. Pirmās latviešu grāmatas “pelni” ir bijuši auglīgi – no pirmo iespiesto grāmatu klausītājiem, publiskiem tekstu lasījumiem un dziedājumiem līdz individuālai lasīšanas pieredzei, tekstu tulkošanai un digitalizēšanai – grāmata ir bijusi un aizvien ir kultūrtelpas un tautas dzinējspēks. Grāmata reiz pavēra jaunas iespējas izglītībai un zinātnei, refleksijai par pasauli mums apkārt un par to, kuru varam tikai iztēloties. Tā deva pašapziņu, lika domāt pašiem par sevi un sabiedrības organizēšanu, par savu pagātni un iespējām nākotnē. Rakstītais vārds ļāva latviešiem identificēt sevi starp citām tautām un mērķtiecīgi iekļauties citu kultūru saimē ar bagātīgu devumu. Tāpēc 16. gadsimta sākums ir latviešu rakstītās valodas un kultūras izspraukšanās virszemē. Gaismā, kura mūs veidojusi jau piecsimt gadu garumā.

Bibliotēkā ir izveidota grāmatu izstāde veltīta lielam jubilejam:

 

Vasara...

     Šodien bibliotēkā bija ieplānots tikšanas ar bērniem, lai iepazīsties ar galda spēlēm un pavadīt laiku kopumā. Mūsu dzīvē spēles ne tikai izklaide, bet arī izglīto! Pašlaik ir tik daudz izvēlu jebkurām vecumam un nolūkam...Bet atnāca viens Damiāns, visaktīvakais puika. Nu ko, spēlēsim divatā😊

    Mana izvēle bija spēle Carcassone, paredzēta 7+ vecuma grupai. Ļoti interesanta spēle, attīsta domāšanu, plānošanu, loģiku. Damiāns spēlēja pirmo reizi, tad viņam bija drusku sasrežgīti, bet esmu pieredzējušais spēlētais...Izvelējamies visvienkāršo variantu, lai nebūtu pārāk grūti. Šajā spēlē ir dažādas grūtību variācijas. Arī pielikumi, kuri paaugstīna grūtību līmeni.

     Vasarā tik daudz brīvu laiku un gribetos lai bērni ne tikai sēde mājas pie datora un telefona, bet aktīvi pavada šo laiku komunicējot un attīstoties. Ceru ka nākamreiz būs vairāk spēlētāju😉  

 

Muzeji Latgalē.

     

Tikko aizritējusi Muzeju nakts, kurā ne tikai tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem bez maksas ļauts ieskatīties Latvijas muzeju bagātībās. Arī Latgales muzeji glabā neticami daudz unikālu eksponātu, un aicina ciemos visu gadu. Tāpēc izveidots jauns pārrobežu tūrisma maršruts „Atver muzeju vārtus!”, kurā iekļautas kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības, ko saudzīgi glabā Latgales,Polockas(Baltkrievija) un Utenas reģiona muzeji.

    Maršruts veidots sešos posmos tā, lai to varētu sākt jebkurā vietā un turpināt tik ilgi, cik vien ceļotāji vēlas atlicināt laiku muzeju apmeklēšanai. Protams, visātrāk vairāk nekā 820 kilometru garo ceļu var pieveikt ar automašīnu, taču arī pieredzējušiem riteņbraucējiem šis maršruts būs piemērots, jo ved pa ainaviski skaistiem apvidiem, ļaujot nesteidzīgi baudīt Zilo ezeru zemes daili. Muzeju maršrutā ietilpst Rugāji, Balvi, Susāju pagasts, Viļaka, Upīte, Baltinava, Ludza, Bērzgale, Rēzekne, Sakstagals, Viļāni, Malta, Preiļi, Vārkava, Naujene, Polocka, Daugavpils, Utena. Ceļot pa Augštaitiju Lietuvā nebūs nekādu problēmu, taču, lai paviesotos Polockā arī  Baltkrievijas vīza 2023.gadā nav vajadzīga . Protams, līdzi jāņem pase, jo daudzviet nāksies šķērsot pierobežas zonu. „Muzeju maršrutā iekļauta arī informācija par citiem muzeju apkaimē esošiem apskates objektiem, tūristu mītnēm, ēdināšanas vietām, kā arī tūrisma informācijas sniedzējiem.

Rugāji – Balvi – Viļaka 

    Rugāju novada muzejs iepazīstina ar novadnieku slaveno dziedātāju Tāli Matīsu, kuram parkā uzstādīts piemineklis. Uz novada vidusskolas ēkas sienas apskatāma viena no retajām ārsienu freskām Latvijā, kurā attēlotas vēsturiskas ainas un ievērojami Rugāju novada cilvēki, bet Lazdukalna pagasta Garosilu kapsētā atrodama metālkalēja Jāņa Zibens darinātā skulptūra „Mātes tēls”. Tieši Zibens izkalis vienu no trim Latvijas Brīvības pieminekļa zvaigznēm, simbolizēdams savu bērnības zemi Latgali.  

    Balvu novada muzejā pērnruden atklāta mūsdienīga ekspozīcija „Ziemeļlatgales nemateriālais kultūras mantojums”. Apmeklētāji piecās zālēs var iepazīt šim reģionam raksturīgo etnogrāfiju, tradicionālo mūziku, folkloru, paražas, psalmus un Maija dziedājumus. 

    Viļakas novada kultūrvēstures muzejs „Vēršukalns” ir īpašs ne vien ar kultūrvēsturisko, bet arī Latgales kulināro mantojumu. Te ir iespēja nogaršot gan lauku sviestu, zapti, kas uzsmērēta uz tikko izceptas baltmaizes šķēles, gan asinsdesas un lauku zupu. Savukārt Viļakas novada muzeja „Baltā istaba” atklāj apkaimes kristīgo draudžu – katoļu, pareizticīgo un luterāņu vēsturi. Katoļu bīskapiem Kazimiram Duļbinskim un Valerianam Zondakam veltītajā piemiņas istabā aplūkojami viņu amata piederumi un personīgās lietas. Interesanta ir arī Jāņa Laicāna filumēnijas (ar sērkociņiem saistītu priekšmetu) kolekcija ar vairāk nekā 1500 eksponātiem.

Upīte – Baltinava – Ludza 

    Vienā ēkā ar tautas namu un bibliotēku iekārtots latgaliešu dzejnieka Ontona Slišāna kultūrvēstures muzejs, kopā veidojot Upītes Nemateriālās kultūras centru. Muzeja krājumos ir 20. gs. 70. gadu sievu iedziedātie gan garīgo, gan tautas dziesmu audio ieraksti. Iepriekš piesakoties, te var apgūt tradicionālo amatu prasmes – aust lielajās stellēs un celu tehnikā Ziemeļlatgales jostas, pīt salmu cepures, mezglot un darināt stabules. Upītē tiek rīkots arī senākais latgaliešu garīgajām vērtībām veltītais festivāls „Upītes Uobeļduorzs”. 

    Baltinavas novada muzejā atspoguļota novada vēsture no 17. gs. līdz mūsdienām. Ekspozīcijas stāsta par etnogrāfiju, ievērojamiem novadniekiem, apskatāmi 20. gs. sadzīves priekšmeti un darbarīki. 

    Gandrīz tikpat vecs kā Latvijas valsts ir Ludzas novadpētniecības muzejs. Kopš 1956. gada tas atrodas 1812. gada Tēvijas kara varoņa Jakova Kuļņeva dzimtas mājā, tādēļ viena no muzeja pastāvīgajām ekspozīcijām veltīta šim leģendārajam ģenerālmajoram. Ekspozīcijā „Senie latgaļi” apkopotas 19. gs. beigās Odukalna senkapos veikto izrakumu laikā atrastās senlietas. Bet ekspozīcija „Viduslaiki Ludzas novadā” piedāvā iespēju iejusties pils saimnieces lomā un iemēģināt roku seno audeklu aušanā vertikālajās stellēs. Viduslaiku kalšanas darbnīcā var izkalt piemiņas monētu ar muzeja un Ludzas simboliku. Savukārt muzeja Brīvdabas un Etnogrāfijas ekspozīcijā izvietotie objekti atklāj Ludzas novada lauku celtniecības tradīcijas 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā, un Dabas ekspozīcijā iemūžinātas Latgales krāšņākās dabas ainavas.

Bērzgale – Sakstagals – Viļāni 

    Rēzeknes novada Bērzgalē Antona Rupaiņa muzejā glabājas materiāli par rakstnieka dzīvi un daiļradi, viņa darbi, fotogrāfijas, vēstules un citi dokumenti. Viņš dzimis Bērzgales pagasta „Pūriskos”, mācījies vietējā skolā, Rēzeknes skolotāju institūtā, iegūdams skolotāja izglītību. Rakstījis dzeju, lugas, romānus par Latgales vēsturi. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, četrus gadus vēlāk – uz Minesotu (ASV). Muzeja fondos ir arī materiāli par Bērzgales pagasta vēsturi, muižnieku Manteifeļu un Veitko dzimtām. 

    Latgales kultūrvēstures muzeja Latgales keramikas ekspozīcijā var izsekot tradicionālās keramikas attīstībai no podnieka amata pirmsākumiem no neolīta līdz mūsdienām, un arī sataustīt, sadzirdēt un sajust māla pārvērtības. Muzejā darbojas lasītava, kur uz vietas vērtīgos materiālus var izstudēt. 

    „Kolnasāta” Rēzeknes novada Sakstagalā pazīstama kā Latgales kultūras un sabiedriskā darbinieka, valstsvīra un garīdznieka Franča Trasuna dzimtās mājas. Viena no muzeja pamatekspozīcijām stāsta par viņa dzīvi un darbību, bet otra – veltīta ne mazāk pazīstamajam „Cilvēka bērna” (Boņuka) radītājam Jānim Klīdzējam, kurš pēc kara nonāca Kalifornijā, bet sagaidīja Latvijas brīvvalsts atdzimšanu un, ciemodamies dzimtenē, pie savas pirmās skolas iestādīja ozolu. „Kolnasāta” piedāvā arī vairākas muzejpedagoģiskās programmas, tostarp „Senie sadzīves priekšmeti”, „ Katram savs enģelis”, „F. Trasuna fabulas” un „Kāzas Latgalē”. 

    Arī Viļānu novadpētniecības muzeja un Maltas vēstures muzeja krājumā ir daudz vērtīgu liecību par šīs puses ļaudīm un dzīvi, kuru vākšanā piedalījušies gan skolēni, gan citi pilsētas un novada iedzīvotāji, atdāvinot visdažādākās savu priekšgājēju lietas.

Preiļi – Vārkava – Naujene 

    Staigājot pa klusajām Preiļu ieliņām, vērts iegriezties kādā no Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīcijām, kas izvietotas vairākās atsevišķās ēkās. Stāstus par novada senvēsturi, izglītības pirmsākumiem, kultūras, reliģisko un saimniecisko dzīvi, kurā liela loma bija arī ebrejiem, papildina muižnieku Borhu atstātais mantojums un liecības par izciliem novadniekiem – kinorežisoru Jāni Streiču, lidotāju ģenerāli Jāzepu Baško, filozofu Pēteri Zeili, arheologiem Antoniju Vilcāni un Franci Zagorski, Silajāņu keramikas vecmeistariem Polikarpu Čerņavski, Andreju Paulānu, Polikarpu Vilcānu un daudziem citiem. Līdztekus ekspozīcijai pieejamas izzinošas digitālās, galda un kustību spēles dažādu vecumu apmeklētājiem. Vienīgā vieta ārpus Rīgas, kur glabājas gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934 – 2014) atstātais mantojums. 

    Vārkavas pagasts tiek daudzināts kā pirmās tautskolas dzimtene Latgalē. Šis vēsturiskais fakts 2000. gadā iedvesmoja sākt veidot Vārkavas novadpētniecības muzeju, un tā tapa ekspozīcija „Pirmā tautskola Latgalē”. Muzeja Tradīciju istabā apskatāma Vārkavas novada rokdarbnieču un amatnieku darbu izstāde. Te var arī apsēsties pie stellēm, pamēģināt aust un iemācīties arī citus rokdarbus.

    Naujenes novadpētniecības muzejs Daugavpils novadā iepazīstina ar Naujenē dzimušās pasaulslavenās tēlnieces tagad parīzietes Valentīnas Zeiles mākslas galeriju, kurā ir bronzas darbi, medaļas un skulptūras.

    Muzejs stāsta arī par dabas parku „Daugavas loki”, Daugavas zemūdens pasauli, vecticībnieku un katoļu sakrālo, poļu kultūras mantojumu, kā arī latgaliešu dzīvi etnogrāfijas ekspozīcijās „Turīga zemnieka istaba” un „Latgaliešu sadzīves priekšmeti un darbarīki”. Modernām tehnoloģijām (skārienjūtīgās projekcijas stikla siena, 3D hologrāfiskais kubs, grīdas projekcija un displejs) aprīkotā izstādē iepazīstamas aizsargājamās  dabas teritorijas  „Augšdaugava” un „Braslavas ezeri”, bet radošajā darbnīcā ikviens var iesaistīties Ginesa rekorda tapšanā, veidojot Lielo Augšdaugavas musturdeķi vai piepildot Tautas atmiņu lādi. Muzeja apmeklētājiem dota iespēja  kombinēt savu ceļojumu maršrutus un pārsūtīt tos  uz savu elektroniskā pasta adresi, kā arī interaktīvajā stikla sienā izkrāsot  Naujenes bilžu grāmatu, aplūkot lielo Augšdaugavas musturdeķi, salikt virtuālās puzles ar dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma objektu attēliem.

Saviļņojošā Latgale

    Maršruts: Kaunata (augstākais skatu tornis Lielajā Liepu kalnā) – Rundēni – Pilda – Ņukši – Ludza (senākā pilsēta) – Cibla – Nirza – Pasiene (katoļu baznīca – baroka pērle) – Vecslabada – Andrupene – Dagda – Krāslava (Daugavas loki) – Kaplava – Rakuti – Naujene

    Vislabāk ekskursiju pa Dagdu sākt Lubānas pilskalnā, kas ir viena no unikālākajām vietām Krāslavas novadā. Leģenda vēsta, ka agrāk ezera krastā bijusi pilsēta. Velns nolēmis cilvēkus pārmācīt un sācis izrakt zemi no ezera, apbērdams apmetni. Racis tik ilgi, kamēr visas mājas pazudušas zem zemes. Tā radies pilskalns, no kura visa Dagda tagad redzama kā uz delnas.

    Savukārt pilsētas nomalē esošās upītes krastā atrodas Dagdas ala, kuras ieeja meklējama pie veco ūdensdzirnavu drupām. Iekļūt alā var tikai tupus, jo to nosedz zema ieža pārkare. Vietējie iedzīvotāji ir pārliecināti, ka pa šo alu iespējams nokļūt līdz Dagdas baznīcai, kas atrodas pilsētas otrā pusē. Pagaidām gan neviens nav mēģinājis šo versiju pārbaudīt.

    Starp Krāslavu un Naujeni atrodas dabas parks „Daugavas loki”, kas dibināts pēc tam, kad Atmodas sākumā sabiedrības kopīgiem pūliņiem sākumstadijā tika apturēta Daugavpils HES celtniecība un saglabāta savdabīgā Daugavas vidusteces senlejas ainava ar tās vērtīgajiem biotopiem un kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem. Arī pašā Krāslavā ir unikāla iespēja iepazīt Daugavas krāšņumu, izstaigājot Adamovas dabas taku, kas met cilpas gan augšup, gan lejup. Takas sākums ir Krāslavā pie Augusta ielas skatu laukuma, iebraucot pilsētā no Daugavpils puses. No turienes paveras lielisks skats uz Daugavas ieleju. 1,8 km garā taka ved pa apli, atgriežoties sākumpunktā. Bērniem to interesantāku padara ceļā apskatāmās koka figūras.

Kur Latgale sarokojas ar Sēliju

    Maršruts: Daugavpils (Marka Rotko mākslas centrs) – Vecsaliena – Egļukalns – Svente – Pilskalne – Ilūkste – Bebrene (Dvietes palienes dabas parks) – Subate

    Līvānos Zemgales ielas galā pie Daugavas atrodas viena no trim pārceltuvēm Latvijā, kas joprojām darbojas un nodrošina vistaisnāko ceļu no Latgales uz Zemgali jeb, kā līvānieši saka, – uz Kurzemi, jo zemes Daugavas kreisajā krastā agrāk piederējušas Kurzemes hercogam. Ja pārceltuves nebūtu, braucējiem no Līvāniem līdz Dignājai nāktos mērot ap 60 kilometru garu apvedceļu caur Jēkabpili, kur ir tuvākais tilts pāri Daugavai. Tagad, protams, par nelielu samaksu ceļā jāpavada vien 5 – 10 minūtes. Atšķirībā no Līgatnes pārceltuves, te tiek izmantots motora nevis upes straumes spēks. Pāri Daugavai pārvilktā trose neļauj kravas platformai novirzīties no kursa. Vienā braucienā uz klāja var uzņemt piecas vieglās automašīnas. Pāri upei brauc arī gājēji, velosipēdisti. Darba laiks no plkst. 7 līdz 21, kursēšanas biežums atkarīgs no pieprasījuma – dažkārt reizi divas, citreiz – pat trīs četras reizes stundā. Uznākot salam, pārceltuve darbu pārtrauc līdz pavasarim, kad būs izgājis ledus, pazeminājies ūdens līmenis un straume vairs nebūs tik spēcīga. Pārceltuve Līvānos bijusi jau kolhozu laikā, bet 1989. gadā to privatizējis Tālis Strods, un būtībā uzcēlis no jauna, izmantojot Padomju armijas pontonus, kas bijuši domāti tanku pontontiltu celšanai.

    Otra – Dunavas pārceltuve – atrodas Jersikas pagasta Gosporos. Tas ir taisnākais ceļš uz Dunavu, kur var apskatīt pieminekli plostniekiem, Dunavas katoļu baznīcu, tālāk doties uz Raiņa Tadenavu, Rubeņiem vai Sēliju.

    Iesīkstējušais stereotips, ka muzeji ir garlaicīgas un putekļiem klātas vietas pavisam noteikti neatbilst mūsdienu realitātei. Iesaku arī dažādus muzejus, dažādās Latgales reģiona vietās, caur kuriem var atklāt jaunas pasaules.

Filozofa Roberta Mūka muzejs Galenos Preiļu novadā:

    Plašākam skatījumam ir svarīgi iepazīt dažādus viedokļus. Robert Mūks (Avens) bija ļoti interesanta personība, muzejā var iepazīties ar aizraujošu trimdas latvieša dzīvesstāstu, viņa darbiem un dzīves filozofiju. Kā stāsta muzeja vadītāja Gita Palma – ja pašai būtu iespēja izvēlēties kādu cilvēku no pagātnes, ar kuru satikties un parunāties, tas noteikti būtu Roberts Mūks.
Galēnu parkā izveidota Filozofijas taka, te izvietotas skulptūras ar Roberta Mūka dzejas simboliem (pirms tam noteikti palūdz muzeja darbiniekam bezmaksas ceļvedi). Iesakām apskatīt arī diemžēl novārtā esošo, bet iespaidīgo Galēnu muižas ēku.
Četrdesmit minūšu brauciena attālumā Aglonā ir jauna burvīga burgernīca “Terase Egle”, kur var izbaudīt lieliskus burgerus un pārrunāt redzēto.

 Slutišķu vecticībnieku sādža  Augšdaugavas novadā:

    Ļoti laba iespēja plašāk iepazīt mazliet mīklainās un ne tik plaši zināmās vecticībnieku tradīcijas. Daugavas ielejas ielokā no ziņkārīgām svešinieku acīm paslēpies Slutišķu vecticībnieku ciems, laiks te ir apstājies kā teju pirms 100 gadiem.

    Ekspozīcija “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta” sastāv no divām daļām: “Vecticībnieku dzīvojamās mājas”, kur var apskatīt raskoļņiku sarkano stūri ar lūgšanu tērpu, ikonām, ļestovku un grezniem rušņikiem, krievu krāsni, iepazīt vecticībnieku kultūru, sadzīvi un 20. gs. pirmās puses darbarīku kolekcijas. Slutišķu vecticībnieku lauku sēta ir vienīgais šāda veida muzeja objekts Latvijā, kas atrodas autentiskā apdzīvotā sādžā, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem. Šī gada pavasarī pabeigta restaurācija un atklāta jauna kompleksa ēka “Upāni”. Sētas ikdienas dzīve ir atspoguļota 3 varoņu – Isaja, Feodosijas un ģimenes mīluļa jēriņa Astītes stāstos.

    Turpat netālu no Slutišķu sādžas atrodas arī burvīga pastaigu vieta – Slutišķu gravu taka, kā arī kempings “Daugavas lokos” un kafejnīcs “Oi, gords”.

Vasals Latgolā!

 

 

Apsveikums!

 Mīļas māmiņas un vecmāmiņas sirsnīgi apsveicam Jūs šī skaista pavasara dienā!   

Jaunumi!

 Jaunas grāmatas maijā!

Leonīdam Breikšam 115!

    

    Šogad 8. aprīlī svinam dzejnieka jubileju un bibliotēkā izveidojam grāmatu izstādi.   

 Leonīds Breikšs - latviešu dzejnieks un žurnālists ir dzimis 1908.gada 8.aprīlī Maskavas guberņas Volokolamskas apriņķa Jeļizarovas muižas pārvaldnieka piecu bērnu ģimene. Pazīstams ar savu mīlas liriku un patriotisko dzeju (''Lūgšana'', ''Himna'').  

    Kristīts evaņģēliski luteriskajā draudzē. 1913.gada vasaru Leonīda māte ar bērniem pavadīja savu vecāku mājās Vecpiebalgas ''Pakalniešos'', tad atgriezās Krievijas pilsētā Serpuhovā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, viņi 1914. gadā pārcēlās uz  Maskavu. Bet 1920. gadā Breikšu ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Pirmos dzejoļus Leonīds uzrakstīja 1921.gadā un 1922. gada 29. decembrī laikrakstā ''Kurzemnieks'' tika iespiests viņa pirmais dzejolis ''Ziemassvētku vakarā''. Viņš mēģināja publicēt Jeseņina dzejoļu izlasi, bet pietrūka līdzekļu. Leonīds Breikšs ir liriķis, viņa dzejā dominējošs ir romantiski himnisks, arī reliģiozs pārdzīvojums, tai raksturīga svētuma pielūgsme,  ētiska atziņa, patriotisms,  ka labais ir mūžīgs, bet ļaunais - parejošs. Rakstījis arī prozu - romāns ''Maldugunis'' ar autobiogrāfiskām iezīmēm, stāstu un tēlojumu krājums ''Mūsu ģimene'' aplūko Latvijas valsts pastāvēšanu, jaunatnes morāli, tautas nākotni, vērtējot ģimeni kā valsts pamatu. 

Pēc Latvijas okupācijas Leonīdu Breikšu 1941.gada 17.aprīlī apcietināja un deportēja uz PSRS, kur jūlijā kopā ar aptuveni 900 apsūdzētajiem Latvijas  pilsoņiem ieslodzīja Astrahaņas izmeklēšanas cietumā. 1942.gada vasarā, pārvedot uz citu ieslodzījuma vietu, viņš smagi saslima un mira. Viņas nāves vieta un datums nav zināmi. 

Darbi: 

• dzejoļu krājums ''Skanošie ūdeņi'' (1931)
• romāns ''Maldugunis'' (1933)
• raksts ''Viņu laiks ir klāt'' (1933)
• apceres ''Mūsu ģimene'' (1935)
• dzejoļu krājums ''Mana sapņu zeme'' (1935)
• dzejoļu krājums ''Darba dziesmas'' (1936)
• dzejoļu krājums ''Dziesmas zemei un debesīm'' (1942)
• dzejas izlase ''Gaismas ceļš''
• dzejas izlase ''Dziesmas un lūgšanas''

Svēts mantojums

Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai,

Un svētīts tas, kas drošs par viņu krīt, 

Lai mūžu mūžos zelt un plaukt Dievs ļauj tai

Un saule liek pār mūsu druvām līt.

Te tēvu tēvi sviedros vagu dzina, 

Šī saule pirmā svētījusi mūs, 

Lai takas tās, ko pirmais solis mina,

Redz gaitā pēdējā reiz ejam mūs.

Par visiem svētumiem, ko sirdī nesam, 

Lai šo ikviens sev pirmā vietā esam, 

Mums šajā zemē galva jānoliek. 

  

Aprīļa jaunumi!

 

Katru mēnesī mūsu lasītājus gaida grāmatu jaunumi. 

Lieldienu sagaidīšana.

     Lieldienu izdarības ir simboliska palīdzība dabai, lai ātrāk atgūtu savas krāšņas, vasarīgas rotas! Kas mums jādara, lai tai palīdzētu?  Par to mēs runājām ar bērniem radoša darbnīcā bibliotēkā.

  Olu krāsošana: pavasara saulgriežu simbols ir ola, apzīmējot saules gaismu, jaunu dzīvību un pilnību. Neatņemama šo svētku tradīcija ir olu krāsošana, kad, tas ietītas dažādos zaļumos, garšaugos un vārītas sīpolu mizās, mellenes vai upeņu sulā, pārtop par krāšņiem mākslas darbiem. Senlatvieši ticēja, ka šis process veicina labu satikšanu ģimenē.

    Mazgāšanas tekošā ūdenī: vai vēlies vairot savu skaistumu, veselību un enerģiju? Lieldienas tam ir īstais laiks! Šis ir dabas atmodas laiks, kad tā atgūstas no ziemas miega, pilna možuma un enerģijas, spējot ar to dalīties arī ar mums. Svētku rītā agri jāceļas, lai redzētu saules uzaušanu un jāskrien uz tuvāko tekoša ūdens vietu, kur tas tek pret sauli, un jānomazgā seju! Ja gribi, lai tavi vaigi zied kā rozes - pirms saullēkta apēd vismaz 13  dzērvenes. 

    Olu meklēšana:  mitoloģiskais svētku tēls - zaķis Lieldienu rītā apciemo ikvienu ģimeni ar bērniem, lai tiem dāvinātu saldumus un dažādus nieciņus. Taču vispirms mazākajiem ģimenes locekļiem jāņem roka groziņš un jāiet meklēt zaķa izdētas, krāsainas olas! Vecākiem iepriekš gan jāpaskaidro, kur tad zaķis tieši cilpojis un olas atstājis. Varbūt tas kaut kur ir paslēpis arī kādu šokolādes olu, jo šorīt viss ir iespējams!

    Olu kaujas: svētku simboli ir atrasti un nu ir pienācis laiks noskaidrot, kuram ģimenes pārstāvim padevusies visstiprākā ola, laiks kaujām!  Vispirms vienojieties par spēles noteikumiem, piemēram, ar kuru galu sitīsieties. Sens ticējums vēsta, ka tam, kuram šī ola ir visstiprākā - ilgi dzīvos! Tas, kurš uzvar kaujā, patur sakauto sev, lai vēlāk redzētu un izvērtētu, kurš bijis visveiksmīgākais. Taču, ja tās sanākušas īpaši skaistas un ir žēl tās sasist, ar olām šajā dienā mēdz mainīties! Mielojoties ar šo svētku simbolu neaizmirsti uzbērt tai sāli, jo pretējā gadījumā turpmākajā gadā nāksies daudz melot.

    Olu ripināšana: šai atrakcijai nepieciešamas olas, dažādi kārumi  un rene, piemēram, dēlis ar maliņām, pa kuru olas ripināt. Šī ir spēle, kurā vispirms uz zemes dažādas vietas saliek olas un gardumus, tad lieli un mazi ripina pa dēlīti olu, ja tā pieskaras kādai citai vai  kārumam, tas pienākas ripinātajam,  savukārt, ja neskar nevienu no šim lietām, tā paliek spēles laukumā.

    Šūpošanas: Lieldienās ikkatram ir kārtīgi jāizšūpojas, lai vasarā odi un dunduri nekož, un turpmākais gads būtu veiksmīgs un laimīgs! Sens ticējums vēsta, ka, ja kāds nešūpojas, to ļaunie gari pārmāca. Šajos svētkos pieņemts šūpoties arī tāpēc, lai izklīstu mākoņi un nebūtu lietaina vasara, kā arī, lai nākamajā gadā nenāktu miegs!

    Laika vērošana: šī ir īsta diena, lai prognozētu kāds laiks būs vasarā. Ja līst lietus, tad turpmāk šie nokrišņi gaidāmi katru svētdienu  līdz pat pašiem Vasarsvētkiem. Tāpat, ja šajā dienā vardes lec par ceļu - būs lietaina vasara. Savukārt, ja Lieldienu rītā saule uzlec spilgta - būs karsta vasara.

    Nav būtiski vai ievērosi visas šīs tradīcijas vai tikai dažas no tam. Būtiskais ir laika pavadīšana kopā ar sev vistuvākajiem. Tā mēs ar bērniem radoši pavadījām pirmssvētku laiku, izgatavojam krāsainas olas, izlasījām grāmatas, spēlējam galda spēles un saņemam no Lieldienu zaķīti kārumiņus.

Priecīgus Lieldienas!

   

25.marts - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

     1949.gada 25.marta deportācijas ir viena no drūmākajiem Latvijas vēstures lappusēm. Īstenojot operāciju ''Krasta banga'' (Priboj), dažu dienu laikā padomju vara veica otru Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju, kas tiešā veidā skāra  ap 44 tūkstošiem Latvijas cilvēku, tai skaita tika izvesti ap 11 tūkstošiem bērnu. Izsūtīto ģimeņu manta tika konfiscēta un izsaimniekota. 

    Arī no Ezernieku  pagasta bija izvesti uz Sibīriju daudzi iedzīvotāji. Cilvēkus ''iekrāva'' vagonos, kuri bija paredzēti lopu pārvadāšanai. Pārsvarā tur bija sievietes, bērni un cilvēki gados no, tā saucamo, ''kulaku'' ģimenēm. Ne tikai latvieši, bet arī krievi un citu tautību pārstāvji. 

    23.martā par šo traģisko notikumu bija stāsts Ezernieku piemiņas vietā, kurā mēs sapulcējāmies ar skolniekiem . Stāstīja lieciniece, kura piedzima izsūtījumā Sibīrijā Aldona Truboviča.  Viņa gribēja, lai bērni saprastu šo notikumu nozīmīgumu. Svarīgi, lai cilvēki cienītu viens otru un būtu vienoti savā starpā. Tika nolikti ziedi un iedegtas sveces izsūtīto cilvēku piemiņai. Arī apciemojām Janīnu Baltiņu, Jāzepa Baltiņa un Antona Sasna un uzdāvinājām ziedus šo traģiskā notikuma piemiņai.   

             

Latviešu valodas pēcpusdienas.

      Divas reizes nedēļā bibliotēkā notiek pēcpusdienas tikšanās ar lasītajiem. Runājam un lasām latviešu valodā . Iepriecina, ka cilvēkiem,  neatkarīgi no vecuma, ir vēlēšanās apgūt valsts valodu. Lasītāji izvēlas latviešu oriģinālliteratūru, lai papildinātu savu vārdu krājumu. Pie tējas tasītes lietderīgi un interesanti pavadām laiku. Gribētos, lai šīs tikšanās kļūst par vienu no bibliotēkas tradīcijām.   

    

Konkurss!

NACIONĀLĀS SKAĻĀS LASĪŠANAS SACENSĪBAS

Nacionālās skaļās lasīšanas sacensības ir konkurss 11-12 gadus veciem 5. klašu skolēniem, kura rezultātā tiek noskaidrots lasīšanas čempions. Konkurss notiek trīs posmos – sacensības skolā vai vietējā bibliotēkā, reģionālais fināls un valsts fināls Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Sacensību mērķis ir pilnveidot bērnu prasmes izvēlēties piemērotu un interesantu literatūru skaļai lasīšanai, sekmēt interesi par lasīšanu un grāmatām, saliedēt bērnus kopīgām lasīšanas aktivitātēm, kā arī veicināt lasītprieku.

 

Marta jaunumi!

 Cienījamie lasītāji!

Priecājos paziņot par jaunumus martā. Savus lasītājus gaida grāmatas gan pieaugušajiem, gan bērniem.