Izcilais angļu dramaturgas Viljams Šekspīrs dzimis 1564. gada 23. aprīlī un miris 1616. gada 23. aprīlī. Šekspīra tēla kultūrvēsturiskais mantojums, iespējams, vienā vai otrā pakāpē ir pazīstams lielākajai daļai cilvēku uz Zemes. Pat tie no mums, kam netīk klasiskā literatūra vai teātra māksla, zina par tādiem nemirstīgiem Šekspīra darbu tēliem kā Otello, Karalis Līrs, Romeo un Džuljeta, Makbets, Hamlets u.c.
Vairāk nekā trīs gadsimtus izcili režisori turpina iestudēt viņa lugas uz pasaules labākajām dramatiskajām skatuvēm, turklāt tās joprojām ir lielisks materiāls kino šedevru un mūzikas darbu radīšanai. Tomēr šodien aplūkosim citus, ne tik plaši zināmus slavenā dramaturga dzīves un darba aspektus.
Gribētos iepazināt jūs ar 10 interesantākajiem faktiem par Viljamu Šekspīru: biogrāfija un pārsteidzoši stāsti no rakstnieka dzīves, kas ietekmēja viņa darbu. Izplatīti mīti un leģendas par šo noslēpumaino cilvēku.
1. Pēc Šekspīra pētnieku un biogrāfu domām, viņa vārdu krājums bija vidēji no 20 000 līdz 25 000 vārdiem, lai gan šobrīd pat izglītoti angļi ikdienas runā lieto ne vairāk kā 4 000 vārdus.
2. 18 gadu vecumā Šekspīrs apprecējās ar sievieti, kura bija astoņus gadus vecāka par viņu vārdā Anne Heteveja.. Par viņu un viņu savstarpējām attiecībām ir zināms ļoti maz, taču fakts, ka Anna bija stāvoklī, kad viņi apprecējās, un pāra vecuma atšķirība, ir radījusi zinātnieku aizdomas, ka šo laulību organizēja viņas ģimene, lai izvairītos no apkaunojuma neplānota grūtniecība.
3. Antropologs Frensiss Tekerejs un viņa zinātnieku komanda sacīja, ka astoņās Šekspīra izmantotajās pīpēs atraduši kaņepju pēdas, kā arī kokaīnu divās citās. Tas nav nekas neparasts šim laikam, kā marihuāna tika izmantota noteiktu slimību ārstēšanai, un kaņepes bija viena no sastāvdaļām noteiktu papīra un apģērbu veidošanā..
Savā sonetā 76 Šekspīrs atsaucas uz "brīnišķīgs garšaugs” (oriģinālā “atzīmēta nezāle”). Tas arī bija pamats rakstnieces aizdomām par narkotiku atkarību. Lai gan šīs frāzes interpretācija ir apspriesta ne reizi vien, ne visi zinātnieki uzskata, ka šeit ir runa par narkotiskām vielām.
4. Pēc abu pēdējo bērnu - dvīņu Hamneta un Džūditas - piedzimšanas par Šekspīra personīgo dzīvi ir maz zināms. Tāpēc, Zinātnieki šo rakstnieka dzīves posmu sauc par viņa “zaudētajiem gadiem” (1585-1592).
Leģenda vēsta, ka viņš aizbēga uz Londonu, lai izvairītos no apsūdzību nelikumīgās briežu medībās, ko veicis vietējais amatnieks Tomass Lūsijs. Tiek uzskatīts, ka Šekspīrs atriebās Tomasam Lūsijai, veltot viņam aizvainojošu balādi.
Cits stāsts vēsta, ka Šekspīrs savu dramaturga karjeru sācis, rūpējoties par teātra saimnieku zirgiem.
5. Acīmredzot Šekspīra lugām ir bijusi neiedomājama ietekme uz pasaules mākslu un kultūru. Viņa darbs bija pagrieziena punkts teātrim un literatūrai.. Viņa ietekmes pēdas no 15 gadsimta ir atrodamas pie daudziem autoriem, romānistu rakstniekiem, mūziķiem, dzejniekiem un māksliniekiem, un pat Zigmunds Freids paļāvās uz Šekspīra darbiem, izstrādājot savas psiholoģiskās teorijas par cilvēka dabu.
Bet turklāt Šekspīrs palīdzēja veidot mūsdienu literāro angļu valodu. Kādreiz angļu valoda, gramatika, izruna un pareizrakstība nebija tik standartizēti kā tagad.
Samuels Džonsons, pirmās svarīgās un pilnīgās angļu valodas vārdnīcas autors, savās lappusēs citē vairāk Šekspīra nekā jebkurš cits autors. Populāri angļu valodas izteicieni, piemēram, "ar aizturētu elpu" ("aizturēt elpu") vai "iepriekšējais secinājums" ("tika dziedāts") ir ņemti no Šekspīra lapām.
6. Viens no slavenākajiem mītiem ap Šekspīra figūru ir tas, kas apgalvo, ka īsta Viljama Šekspīra nav bijis un viņam piedēvētie darbi patiesībā ir cita autora (vai autoru) darbi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ izvēlējušies palikt anonīmam..
Aizraušanās, ko šīs sazvērestības teorijas rada masu sabiedrībai, ir izraisījusi strauju šī mīta izplatību un popularizēšanu. Tomēr eksperti uzskata, ka šai teorijai nav īsta pamatojuma. Argumenti tās aizstāvībai ietver faktu, ka Šekspīram nebija ne izglītības, ne aristokrātiskās izcelsmes, ne zināšanu par augstākās sabiedrības ieradumiem, kas nepieciešami viņa darbu tapšanā.
Kā iespējamie patiesie autori tiek minēti Frensiss Bēkons un Kristofers Mārlovs.
7. Vēl viens aspekts, kura parādīšanās iemesls bija informācijas un vēsturisku datu trūkums par dramaturga dzīvi, ir dažādas leģendas par viņa seksuālo orientāciju. Izņemot laulību ar Ansi Heteveju, par Šekspīra personīgo dzīvi ir maz zināms.
Daudzi pētnieki apgalvo, ka viņam bijušas attiecības ar citām sievietēm. Šādas teorijas rodas galvenokārt viņa sacerējumu un tajos esošās “tumšās dāmas” figūras dēļ, kas ne reizi vien parādās viņa sonetos. Daudzi viņa biogrāfi arī sliecas uzskatīt, ka Šekspīrs bija biseksuāls vai homoseksuāls..
Daudzi uzskata, ka lielākā daļa viņa sonetu bija autobiogrāfiski un ietvēra atsauces uz viņa mīlestību pret jaunu vīrieti, kuru viņš sauca par "taisnīgo Kungu". Tie, kas atspēko šo teoriju, uzskata, ka šie darbi vienkārši runā par spēcīgu draudzību starp diviem vīriešiem.
8. Nav pierādījumu, ka Šekspīrs jebkad būtu pasūtījis savu portretu, un līdz mūsdienām nav saglabājies neviens viņa izskata rakstisks apraksts.. Pēc viņa nāves, kad viņa popularitāte sāka pieaugt, daudzi mākslinieki parūpējās par viņa attēlošanu, taču gandrīz visi šie portreti ir tīri tēlaini.
Oficiāli tikai divi viņa portreti ir atzīti par likumīgiem, lai gan arī tie ir pēcnāves. Viens no tiem ir redzams uz viņa pirmās kolekcijas vāka, bet otrs ir skulptūra, kas rotā viņa memoriālu Stratfordā pie Eivonas, kas datēta ar 1623. gadu.
9. Līdz mūsdienām nav precīzi zināms, pie kuras reliģijas Šekspīrs piekrita – katolicismam vai protestantismam.. Pētnieki sliecas uzskatīt, ka viņš, tāpat kā viņa tēvs, bija katoļu baznīcas draudzes loceklis, taču viņš to rūpīgi slēpa.
Lieta tāda, ka tajos laikos katoļu konfesijai protestantiskajā Anglijā bija visstingrākais aizliegums. Katoļi, lai nenokļūtu cietumā vai uz kapāšanas bloka, bija spiesti rūpīgi slēpt savu ticību un slepeni apmeklēt dievkalpojumus.
10. Šekspīra faktiskais dzimšanas datums nav zināms. Ir zināms tikai tas, ka viņš tika kristīts 26. gada 1564. aprīlī, un tāpēc daži eksperti ir aprēķinājuši, ka viņa dzimšana notika trīs dienas pirms šī datuma.
Nav tiešu pierādījumu, ka tas tā būtu, taču Šekspīra biogrāfi ir vienojušies, ka 23. aprīlis ir visticamākais Šekspīra dzimšanas datums, jo tas būtu piemērots datums, ņemot vērā, ka viņš arī nomira 23. aprīlī.
%20(1)%20(1)_page-0001.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
