Muzeji Latgalē.

     

Tikko aizritējusi Muzeju nakts, kurā ne tikai tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem bez maksas ļauts ieskatīties Latvijas muzeju bagātībās. Arī Latgales muzeji glabā neticami daudz unikālu eksponātu, un aicina ciemos visu gadu. Tāpēc izveidots jauns pārrobežu tūrisma maršruts „Atver muzeju vārtus!”, kurā iekļautas kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības, ko saudzīgi glabā Latgales,Polockas(Baltkrievija) un Utenas reģiona muzeji.

    Maršruts veidots sešos posmos tā, lai to varētu sākt jebkurā vietā un turpināt tik ilgi, cik vien ceļotāji vēlas atlicināt laiku muzeju apmeklēšanai. Protams, visātrāk vairāk nekā 820 kilometru garo ceļu var pieveikt ar automašīnu, taču arī pieredzējušiem riteņbraucējiem šis maršruts būs piemērots, jo ved pa ainaviski skaistiem apvidiem, ļaujot nesteidzīgi baudīt Zilo ezeru zemes daili. Muzeju maršrutā ietilpst Rugāji, Balvi, Susāju pagasts, Viļaka, Upīte, Baltinava, Ludza, Bērzgale, Rēzekne, Sakstagals, Viļāni, Malta, Preiļi, Vārkava, Naujene, Polocka, Daugavpils, Utena. Ceļot pa Augštaitiju Lietuvā nebūs nekādu problēmu, taču, lai paviesotos Polockā arī  Baltkrievijas vīza 2023.gadā nav vajadzīga . Protams, līdzi jāņem pase, jo daudzviet nāksies šķērsot pierobežas zonu. „Muzeju maršrutā iekļauta arī informācija par citiem muzeju apkaimē esošiem apskates objektiem, tūristu mītnēm, ēdināšanas vietām, kā arī tūrisma informācijas sniedzējiem.

Rugāji – Balvi – Viļaka 

    Rugāju novada muzejs iepazīstina ar novadnieku slaveno dziedātāju Tāli Matīsu, kuram parkā uzstādīts piemineklis. Uz novada vidusskolas ēkas sienas apskatāma viena no retajām ārsienu freskām Latvijā, kurā attēlotas vēsturiskas ainas un ievērojami Rugāju novada cilvēki, bet Lazdukalna pagasta Garosilu kapsētā atrodama metālkalēja Jāņa Zibens darinātā skulptūra „Mātes tēls”. Tieši Zibens izkalis vienu no trim Latvijas Brīvības pieminekļa zvaigznēm, simbolizēdams savu bērnības zemi Latgali.  

    Balvu novada muzejā pērnruden atklāta mūsdienīga ekspozīcija „Ziemeļlatgales nemateriālais kultūras mantojums”. Apmeklētāji piecās zālēs var iepazīt šim reģionam raksturīgo etnogrāfiju, tradicionālo mūziku, folkloru, paražas, psalmus un Maija dziedājumus. 

    Viļakas novada kultūrvēstures muzejs „Vēršukalns” ir īpašs ne vien ar kultūrvēsturisko, bet arī Latgales kulināro mantojumu. Te ir iespēja nogaršot gan lauku sviestu, zapti, kas uzsmērēta uz tikko izceptas baltmaizes šķēles, gan asinsdesas un lauku zupu. Savukārt Viļakas novada muzeja „Baltā istaba” atklāj apkaimes kristīgo draudžu – katoļu, pareizticīgo un luterāņu vēsturi. Katoļu bīskapiem Kazimiram Duļbinskim un Valerianam Zondakam veltītajā piemiņas istabā aplūkojami viņu amata piederumi un personīgās lietas. Interesanta ir arī Jāņa Laicāna filumēnijas (ar sērkociņiem saistītu priekšmetu) kolekcija ar vairāk nekā 1500 eksponātiem.

Upīte – Baltinava – Ludza 

    Vienā ēkā ar tautas namu un bibliotēku iekārtots latgaliešu dzejnieka Ontona Slišāna kultūrvēstures muzejs, kopā veidojot Upītes Nemateriālās kultūras centru. Muzeja krājumos ir 20. gs. 70. gadu sievu iedziedātie gan garīgo, gan tautas dziesmu audio ieraksti. Iepriekš piesakoties, te var apgūt tradicionālo amatu prasmes – aust lielajās stellēs un celu tehnikā Ziemeļlatgales jostas, pīt salmu cepures, mezglot un darināt stabules. Upītē tiek rīkots arī senākais latgaliešu garīgajām vērtībām veltītais festivāls „Upītes Uobeļduorzs”. 

    Baltinavas novada muzejā atspoguļota novada vēsture no 17. gs. līdz mūsdienām. Ekspozīcijas stāsta par etnogrāfiju, ievērojamiem novadniekiem, apskatāmi 20. gs. sadzīves priekšmeti un darbarīki. 

    Gandrīz tikpat vecs kā Latvijas valsts ir Ludzas novadpētniecības muzejs. Kopš 1956. gada tas atrodas 1812. gada Tēvijas kara varoņa Jakova Kuļņeva dzimtas mājā, tādēļ viena no muzeja pastāvīgajām ekspozīcijām veltīta šim leģendārajam ģenerālmajoram. Ekspozīcijā „Senie latgaļi” apkopotas 19. gs. beigās Odukalna senkapos veikto izrakumu laikā atrastās senlietas. Bet ekspozīcija „Viduslaiki Ludzas novadā” piedāvā iespēju iejusties pils saimnieces lomā un iemēģināt roku seno audeklu aušanā vertikālajās stellēs. Viduslaiku kalšanas darbnīcā var izkalt piemiņas monētu ar muzeja un Ludzas simboliku. Savukārt muzeja Brīvdabas un Etnogrāfijas ekspozīcijā izvietotie objekti atklāj Ludzas novada lauku celtniecības tradīcijas 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā, un Dabas ekspozīcijā iemūžinātas Latgales krāšņākās dabas ainavas.

Bērzgale – Sakstagals – Viļāni 

    Rēzeknes novada Bērzgalē Antona Rupaiņa muzejā glabājas materiāli par rakstnieka dzīvi un daiļradi, viņa darbi, fotogrāfijas, vēstules un citi dokumenti. Viņš dzimis Bērzgales pagasta „Pūriskos”, mācījies vietējā skolā, Rēzeknes skolotāju institūtā, iegūdams skolotāja izglītību. Rakstījis dzeju, lugas, romānus par Latgales vēsturi. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, četrus gadus vēlāk – uz Minesotu (ASV). Muzeja fondos ir arī materiāli par Bērzgales pagasta vēsturi, muižnieku Manteifeļu un Veitko dzimtām. 

    Latgales kultūrvēstures muzeja Latgales keramikas ekspozīcijā var izsekot tradicionālās keramikas attīstībai no podnieka amata pirmsākumiem no neolīta līdz mūsdienām, un arī sataustīt, sadzirdēt un sajust māla pārvērtības. Muzejā darbojas lasītava, kur uz vietas vērtīgos materiālus var izstudēt. 

    „Kolnasāta” Rēzeknes novada Sakstagalā pazīstama kā Latgales kultūras un sabiedriskā darbinieka, valstsvīra un garīdznieka Franča Trasuna dzimtās mājas. Viena no muzeja pamatekspozīcijām stāsta par viņa dzīvi un darbību, bet otra – veltīta ne mazāk pazīstamajam „Cilvēka bērna” (Boņuka) radītājam Jānim Klīdzējam, kurš pēc kara nonāca Kalifornijā, bet sagaidīja Latvijas brīvvalsts atdzimšanu un, ciemodamies dzimtenē, pie savas pirmās skolas iestādīja ozolu. „Kolnasāta” piedāvā arī vairākas muzejpedagoģiskās programmas, tostarp „Senie sadzīves priekšmeti”, „ Katram savs enģelis”, „F. Trasuna fabulas” un „Kāzas Latgalē”. 

    Arī Viļānu novadpētniecības muzeja un Maltas vēstures muzeja krājumā ir daudz vērtīgu liecību par šīs puses ļaudīm un dzīvi, kuru vākšanā piedalījušies gan skolēni, gan citi pilsētas un novada iedzīvotāji, atdāvinot visdažādākās savu priekšgājēju lietas.

Preiļi – Vārkava – Naujene 

    Staigājot pa klusajām Preiļu ieliņām, vērts iegriezties kādā no Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīcijām, kas izvietotas vairākās atsevišķās ēkās. Stāstus par novada senvēsturi, izglītības pirmsākumiem, kultūras, reliģisko un saimniecisko dzīvi, kurā liela loma bija arī ebrejiem, papildina muižnieku Borhu atstātais mantojums un liecības par izciliem novadniekiem – kinorežisoru Jāni Streiču, lidotāju ģenerāli Jāzepu Baško, filozofu Pēteri Zeili, arheologiem Antoniju Vilcāni un Franci Zagorski, Silajāņu keramikas vecmeistariem Polikarpu Čerņavski, Andreju Paulānu, Polikarpu Vilcānu un daudziem citiem. Līdztekus ekspozīcijai pieejamas izzinošas digitālās, galda un kustību spēles dažādu vecumu apmeklētājiem. Vienīgā vieta ārpus Rīgas, kur glabājas gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934 – 2014) atstātais mantojums. 

    Vārkavas pagasts tiek daudzināts kā pirmās tautskolas dzimtene Latgalē. Šis vēsturiskais fakts 2000. gadā iedvesmoja sākt veidot Vārkavas novadpētniecības muzeju, un tā tapa ekspozīcija „Pirmā tautskola Latgalē”. Muzeja Tradīciju istabā apskatāma Vārkavas novada rokdarbnieču un amatnieku darbu izstāde. Te var arī apsēsties pie stellēm, pamēģināt aust un iemācīties arī citus rokdarbus.

    Naujenes novadpētniecības muzejs Daugavpils novadā iepazīstina ar Naujenē dzimušās pasaulslavenās tēlnieces tagad parīzietes Valentīnas Zeiles mākslas galeriju, kurā ir bronzas darbi, medaļas un skulptūras.

    Muzejs stāsta arī par dabas parku „Daugavas loki”, Daugavas zemūdens pasauli, vecticībnieku un katoļu sakrālo, poļu kultūras mantojumu, kā arī latgaliešu dzīvi etnogrāfijas ekspozīcijās „Turīga zemnieka istaba” un „Latgaliešu sadzīves priekšmeti un darbarīki”. Modernām tehnoloģijām (skārienjūtīgās projekcijas stikla siena, 3D hologrāfiskais kubs, grīdas projekcija un displejs) aprīkotā izstādē iepazīstamas aizsargājamās  dabas teritorijas  „Augšdaugava” un „Braslavas ezeri”, bet radošajā darbnīcā ikviens var iesaistīties Ginesa rekorda tapšanā, veidojot Lielo Augšdaugavas musturdeķi vai piepildot Tautas atmiņu lādi. Muzeja apmeklētājiem dota iespēja  kombinēt savu ceļojumu maršrutus un pārsūtīt tos  uz savu elektroniskā pasta adresi, kā arī interaktīvajā stikla sienā izkrāsot  Naujenes bilžu grāmatu, aplūkot lielo Augšdaugavas musturdeķi, salikt virtuālās puzles ar dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma objektu attēliem.

Saviļņojošā Latgale

    Maršruts: Kaunata (augstākais skatu tornis Lielajā Liepu kalnā) – Rundēni – Pilda – Ņukši – Ludza (senākā pilsēta) – Cibla – Nirza – Pasiene (katoļu baznīca – baroka pērle) – Vecslabada – Andrupene – Dagda – Krāslava (Daugavas loki) – Kaplava – Rakuti – Naujene

    Vislabāk ekskursiju pa Dagdu sākt Lubānas pilskalnā, kas ir viena no unikālākajām vietām Krāslavas novadā. Leģenda vēsta, ka agrāk ezera krastā bijusi pilsēta. Velns nolēmis cilvēkus pārmācīt un sācis izrakt zemi no ezera, apbērdams apmetni. Racis tik ilgi, kamēr visas mājas pazudušas zem zemes. Tā radies pilskalns, no kura visa Dagda tagad redzama kā uz delnas.

    Savukārt pilsētas nomalē esošās upītes krastā atrodas Dagdas ala, kuras ieeja meklējama pie veco ūdensdzirnavu drupām. Iekļūt alā var tikai tupus, jo to nosedz zema ieža pārkare. Vietējie iedzīvotāji ir pārliecināti, ka pa šo alu iespējams nokļūt līdz Dagdas baznīcai, kas atrodas pilsētas otrā pusē. Pagaidām gan neviens nav mēģinājis šo versiju pārbaudīt.

    Starp Krāslavu un Naujeni atrodas dabas parks „Daugavas loki”, kas dibināts pēc tam, kad Atmodas sākumā sabiedrības kopīgiem pūliņiem sākumstadijā tika apturēta Daugavpils HES celtniecība un saglabāta savdabīgā Daugavas vidusteces senlejas ainava ar tās vērtīgajiem biotopiem un kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem. Arī pašā Krāslavā ir unikāla iespēja iepazīt Daugavas krāšņumu, izstaigājot Adamovas dabas taku, kas met cilpas gan augšup, gan lejup. Takas sākums ir Krāslavā pie Augusta ielas skatu laukuma, iebraucot pilsētā no Daugavpils puses. No turienes paveras lielisks skats uz Daugavas ieleju. 1,8 km garā taka ved pa apli, atgriežoties sākumpunktā. Bērniem to interesantāku padara ceļā apskatāmās koka figūras.

Kur Latgale sarokojas ar Sēliju

    Maršruts: Daugavpils (Marka Rotko mākslas centrs) – Vecsaliena – Egļukalns – Svente – Pilskalne – Ilūkste – Bebrene (Dvietes palienes dabas parks) – Subate

    Līvānos Zemgales ielas galā pie Daugavas atrodas viena no trim pārceltuvēm Latvijā, kas joprojām darbojas un nodrošina vistaisnāko ceļu no Latgales uz Zemgali jeb, kā līvānieši saka, – uz Kurzemi, jo zemes Daugavas kreisajā krastā agrāk piederējušas Kurzemes hercogam. Ja pārceltuves nebūtu, braucējiem no Līvāniem līdz Dignājai nāktos mērot ap 60 kilometru garu apvedceļu caur Jēkabpili, kur ir tuvākais tilts pāri Daugavai. Tagad, protams, par nelielu samaksu ceļā jāpavada vien 5 – 10 minūtes. Atšķirībā no Līgatnes pārceltuves, te tiek izmantots motora nevis upes straumes spēks. Pāri Daugavai pārvilktā trose neļauj kravas platformai novirzīties no kursa. Vienā braucienā uz klāja var uzņemt piecas vieglās automašīnas. Pāri upei brauc arī gājēji, velosipēdisti. Darba laiks no plkst. 7 līdz 21, kursēšanas biežums atkarīgs no pieprasījuma – dažkārt reizi divas, citreiz – pat trīs četras reizes stundā. Uznākot salam, pārceltuve darbu pārtrauc līdz pavasarim, kad būs izgājis ledus, pazeminājies ūdens līmenis un straume vairs nebūs tik spēcīga. Pārceltuve Līvānos bijusi jau kolhozu laikā, bet 1989. gadā to privatizējis Tālis Strods, un būtībā uzcēlis no jauna, izmantojot Padomju armijas pontonus, kas bijuši domāti tanku pontontiltu celšanai.

    Otra – Dunavas pārceltuve – atrodas Jersikas pagasta Gosporos. Tas ir taisnākais ceļš uz Dunavu, kur var apskatīt pieminekli plostniekiem, Dunavas katoļu baznīcu, tālāk doties uz Raiņa Tadenavu, Rubeņiem vai Sēliju.

    Iesīkstējušais stereotips, ka muzeji ir garlaicīgas un putekļiem klātas vietas pavisam noteikti neatbilst mūsdienu realitātei. Iesaku arī dažādus muzejus, dažādās Latgales reģiona vietās, caur kuriem var atklāt jaunas pasaules.

Filozofa Roberta Mūka muzejs Galenos Preiļu novadā:

    Plašākam skatījumam ir svarīgi iepazīt dažādus viedokļus. Robert Mūks (Avens) bija ļoti interesanta personība, muzejā var iepazīties ar aizraujošu trimdas latvieša dzīvesstāstu, viņa darbiem un dzīves filozofiju. Kā stāsta muzeja vadītāja Gita Palma – ja pašai būtu iespēja izvēlēties kādu cilvēku no pagātnes, ar kuru satikties un parunāties, tas noteikti būtu Roberts Mūks.
Galēnu parkā izveidota Filozofijas taka, te izvietotas skulptūras ar Roberta Mūka dzejas simboliem (pirms tam noteikti palūdz muzeja darbiniekam bezmaksas ceļvedi). Iesakām apskatīt arī diemžēl novārtā esošo, bet iespaidīgo Galēnu muižas ēku.
Četrdesmit minūšu brauciena attālumā Aglonā ir jauna burvīga burgernīca “Terase Egle”, kur var izbaudīt lieliskus burgerus un pārrunāt redzēto.

 Slutišķu vecticībnieku sādža  Augšdaugavas novadā:

    Ļoti laba iespēja plašāk iepazīt mazliet mīklainās un ne tik plaši zināmās vecticībnieku tradīcijas. Daugavas ielejas ielokā no ziņkārīgām svešinieku acīm paslēpies Slutišķu vecticībnieku ciems, laiks te ir apstājies kā teju pirms 100 gadiem.

    Ekspozīcija “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta” sastāv no divām daļām: “Vecticībnieku dzīvojamās mājas”, kur var apskatīt raskoļņiku sarkano stūri ar lūgšanu tērpu, ikonām, ļestovku un grezniem rušņikiem, krievu krāsni, iepazīt vecticībnieku kultūru, sadzīvi un 20. gs. pirmās puses darbarīku kolekcijas. Slutišķu vecticībnieku lauku sēta ir vienīgais šāda veida muzeja objekts Latvijā, kas atrodas autentiskā apdzīvotā sādžā, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem. Šī gada pavasarī pabeigta restaurācija un atklāta jauna kompleksa ēka “Upāni”. Sētas ikdienas dzīve ir atspoguļota 3 varoņu – Isaja, Feodosijas un ģimenes mīluļa jēriņa Astītes stāstos.

    Turpat netālu no Slutišķu sādžas atrodas arī burvīga pastaigu vieta – Slutišķu gravu taka, kā arī kempings “Daugavas lokos” un kafejnīcs “Oi, gords”.

Vasals Latgolā!