Šogad 8. aprīlī svinam dzejnieka jubileju un bibliotēkā izveidojam grāmatu izstādi.
Leonīds Breikšs - latviešu dzejnieks un žurnālists ir dzimis 1908.gada 8.aprīlī Maskavas guberņas Volokolamskas apriņķa Jeļizarovas muižas pārvaldnieka piecu bērnu ģimene. Pazīstams ar savu mīlas liriku un patriotisko dzeju (''Lūgšana'', ''Himna'').
Kristīts evaņģēliski luteriskajā draudzē. 1913.gada vasaru Leonīda māte ar bērniem pavadīja savu vecāku mājās Vecpiebalgas ''Pakalniešos'', tad atgriezās Krievijas pilsētā Serpuhovā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, viņi 1914. gadā pārcēlās uz Maskavu. Bet 1920. gadā Breikšu ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Pirmos dzejoļus Leonīds uzrakstīja 1921.gadā un 1922. gada 29. decembrī laikrakstā ''Kurzemnieks'' tika iespiests viņa pirmais dzejolis ''Ziemassvētku vakarā''. Viņš mēģināja publicēt Jeseņina dzejoļu izlasi, bet pietrūka līdzekļu. Leonīds Breikšs ir liriķis, viņa dzejā dominējošs ir romantiski himnisks, arī reliģiozs pārdzīvojums, tai raksturīga svētuma pielūgsme, ētiska atziņa, patriotisms, ka labais ir mūžīgs, bet ļaunais - parejošs. Rakstījis arī prozu - romāns ''Maldugunis'' ar autobiogrāfiskām iezīmēm, stāstu un tēlojumu krājums ''Mūsu ģimene'' aplūko Latvijas valsts pastāvēšanu, jaunatnes morāli, tautas nākotni, vērtējot ģimeni kā valsts pamatu.
Pēc Latvijas okupācijas Leonīdu Breikšu 1941.gada 17.aprīlī apcietināja un deportēja uz PSRS, kur jūlijā kopā ar aptuveni 900 apsūdzētajiem Latvijas pilsoņiem ieslodzīja Astrahaņas izmeklēšanas cietumā. 1942.gada vasarā, pārvedot uz citu ieslodzījuma vietu, viņš smagi saslima un mira. Viņas nāves vieta un datums nav zināmi.
Darbi:
- dzejoļu krājums ''Skanošie ūdeņi'' (1931)
- romāns ''Maldugunis'' (1933)
- raksts ''Viņu laiks ir klāt'' (1933)
- apceres ''Mūsu ģimene'' (1935)
- dzejoļu krājums ''Mana sapņu zeme'' (1935)
- dzejoļu krājums ''Darba dziesmas'' (1936)
- dzejoļu krājums ''Dziesmas zemei un debesīm'' (1942)
- dzejas izlase ''Gaismas ceļš''
- dzejas izlase ''Dziesmas un lūgšanas''
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru