Ezernieku pagasta bibliotēka

Kontaktinformācija:
Pagastmāja, Ezernieki, Ezernieku pag.,
Krāslavas nov., LV 5692,
Tālr.: 65653127
e-pasts: bibl.ezernieki@kraslava.lv
Vadītāja Nataļja Šestakova


2011. gada 15. dec.

Viens nav karotājs

Publicēts:
Ezerzeme
13. decembris 2011
 
Pilotprojekta prezentācijā, kas tapusi ciešā sadarbībā ar Ukrainas fotomākslinieku savienības biedru, fotomākslinieku Anatolu Kauškali un Ezernieku pagasta iedzīvotājiem 2011.gada 16. novembrī izraisīja lielu interesi no apkārtēju iedzīvotāju puses. Laikrakstā “Ezerzeme” daudzas reizes bija raksti par pilotprojektu “3i -ieraugi, iekadrē, ievieto”, par ko esmu ļoti pateicīga žurnālistam Jurim Rogam. Stāstīt par to, kā attīstās darbs projekta realizācijā, bija viens no projekta nolikuma punktiem, lai arī citiem interesentiem būtu iespēja mācīties no mūsu veiksmēm un neveiksmēm.

Strādājot bibliotēkā visu darba mūžu, es nonācu pie secinājuma, ka viens cilvēks nespēj paveikt daudzmaz nopietnāku pasākumu savai sabiedrībai. No tā, cik nopietna attieksme tev pašai pret paredzēto pasākumu, veidojas arī apkārtējo cilvēku attieksme pret tevi, tavu darbu un mērķa sasniegšanu.

Vasara cilvēkiem ir pārsvarā atvaļinājumu un brīvdienu laiks. Katrs to plāno pavadīt saistībā ar saviem plāniem un iecerēm. Tāpēc es gribu labus vārdus teikt par cilvēkiem, kas atsaucās uz mūsu aicinājumu piedalīties pilotprojektā. Tie bija Ezernieku vidusskolas skolēni: Nikita Dolgova, Arnis Igaunis, Diāna Jakovļeva, Olga Jakovļeva, Viola Daniela Kiseļova, Daiga Karpoviča, Katrīna Novikova, Lolita Novikova, Svetlana Paškova, Ilze Platace, Edgars Marģevičs, Linda Vaišļa, un citi interesenti:Vera Baltiņa, Sanita Karpoviča, Ineta Kokare, Ēriks Lavrinovičs, Veneranda Lutinska, Inese Marģeviča, Ruta Platace, Vita Vitāne, Serģejs Kudrjav-cevs, kuri mācījās fotogrāfiju, fotografēja dažādus pagasta notikumus un mūsu dabas skaistumu, kļūdījās, tērēja laiku un nezaudēja cerību, ka dabūs atbalstu savai fotogrāfijai. Protams, mēs esam tālu no īstas fotomākslas, bet mēs visi cenšamies un, kā teica Anatols Kauškalis, lai mūs uzmundrinātu: mēs esam uz pareizā ceļa. Patīkami bija mūsu ekonomiski sarežģītajā laikā sajust novada deputātu un Ezernieku pagasta atbalstu, kuri iedalīja pilotprojektam naudas summu, lai iegādātos foto rāmīšus, biezāku kartonu un fotogrāfijas.

No seniem laikiem augsti godināja cilvēkus-mecenātus, kuri atbalstīja kultūru visā pasaulē. Pateicības vārdus nopelnīja ilggadējais Ezernieku bibliotēkas lietotājs “SL Timber” ražošanas vadītājs Laimonis Janaitis, pateicoties kuram SIA “SL Timber” iedalīja naudu mūsu pilotprojekta prezentācijas galdam. Tātad viņi arī nebija ārpus notikumiem mūsu pagastā.

Visi apmeklētāji bija vienisprātis — lai iesāktais ar pilotprojektu darbs neapstātos un mēs ne vienu reizi vēl redzētu skaistas fotogrāfijas mūsu kultūras iestādēs. Lai mums visiem veicas!

Bibliotēka atvērta ikvienam, kas vēlas uzzināt, saprast un iemācīties. Tā ir mūsu kopējā iestāde, kura katram ir pieejama bez maksas un kurā katrs var atstāt savu ieguldījumu. Ja kādam nesanāk atbalstīt bibliotēku materiāli, viņiem ir iespēja labiekārtot bibliotēku, kā to darīja Valentīna Piļka ar apgleznotu Bērnu stūrīti, vai veidojot foto izstādi, ka to darīja Svetlana Vasiļjeva, Aleksandrs Bisters un Viktors Igaunis, vai veidojot rokdarbu izstādes, kā to darīja Stanislava Belkovska un Tamāra Dorofejeva, vai dāvinot savas izlasītās grāmatas, ka to darīja Jāzeps Baltiņš, Ineses Marģēvičas ģimene, Daugavpils VUGD komandieris Raimonds Marģēvičs, kura vecāku dzimtas zeme atrodas Ezernieku pagastā, Vija Rulle no Rīgas, kura piedzima un auga Ezernieku pagastā, Ļubova Ļeonardova, mūsu ārste, kura dzīvo Dagdā, Olga Sozvirska, Emma Pobjaržina un citi. Bibliotēka ir mūsdienīgs kultūras un informācijas centrs ar plašu novadpētniecības krājumu, kas palīdzēs vairāk iepazīt savu senču zemi. Izmantosim to un ar mūsu kopējiem spēkiem palīdzēsim tai attīstīties.

Ar pateicības vārdiem visiem bibliotēkas atbalstītājiem Ezernieku pagasta bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune

2011. gada 30. nov.

Ne sevis, tautas dēļ!

Publicēts:
Ezerzeme
29. novembris 2011
 
Ezernieku pagasta bibliotēka saviem apmeklētājiem piedāvā apskatīt ne tikai pilotprojekta “3i — ieraugi, iekadrē, ievieto” fotoizstādi, bet arī vietējo rokdarbnieču veikumu, kuras piekrita ar tiem izskaistināt pilotprojekta fo- toizstādes atklāšanas ceremoniju un deva iespēju darbus aplūkot lielākam cilvēku pulkam, atstājot tos bibliotēkā uz vairākām nedēļām.
Māci mani, māmuliņa


Plaši pazīstamā rokdarbniece Stanislava Belkovska uz bibliotēku atnesusi 25 pārus cimdu ar dažādiem rakstiem, desmit pārus zeķu un ļoti vērtīgus adījumus no lina. Stanislavai piemīt dabas dots talants, kas sakausējumā ar mīlestību un neaprakstāmām darbaspējām ļauj viņai radīt brīnišķīgas un vajadzīgas lietas, vienalga, vai ir tie cimdi, zeķes, šalles, cepures, plecu lakati, makramē pinumi vai kas cits. Neviens nespēj palikt vienaldzīgs pret Stanislavas veikumu.

Stanislava ada kopš bērna kājas, cik vien sevi atceras. Pirmie darbiņi bija cimdiņi un zeķītes — to iemācīja mamma. Cepurītes jau mēģinājusi adīt pati: “Fantazēju un adīju.”

Stanislavai bija divi sapņi — kļūt par skolotāju un rokdarbnieci. Kad krīt zvaigznes, mēs visi kaut ko vēlamies, ticot, ka šie nodomi piepildīsies. Jaunības gados zvaigžņotajās naktīs Stanislava gāja raudzīties debesīs un centās paspēt iedomāties vēlēšanos, pirms pamanītā laimes zvaigzne nokrīt. Viena no tām piepildījās ātri — viņa tiešām sāka strādāt par skolotāju!
“Bet kļūt par rokdarbnieci nesanāca, jo tajā laikā tuvākā rokdarbu arodskola bija Daugavpilī,” atceras Stanislava. “Mēs dzīvojām tālu no lielpilsētas, Asūnas pagasta Šļahatovas sādžā, transporta nekāda līdz turienei nebija. Kļūt par rokdarbnieci palīdzēja veiksmīga sagadīšanās — mana kolēģe, ar kuru mēs kopā strādājām pamatskolā, bija pabeigusi Daugavpils arodskolu tieši rokdarbus. Pateicoties viņai, es iepazinu pašus pamatus, uzzināju, ko īsti nozīmē rokdarbi.”

Liela loma bijusi arī žurnālam “Padomju Latvijas Sieviete”, kuru Staņislava abonējusi ar pirmo numuru līdz žurnāla 50 gadu jubilejai. Nomainīja to pret žurnāliem ”Pavards” un “Rokdarbi”, no kuriem tagad smeļas visas zināšanas un idejas, plus milzīgā dzīves pieredze. Stanislava pāris gadus vadījusi rokdarbu kursus ciema padomē un kultūras namā. Pensijā un trīs gadus pirms pensijas strādājusi ražošanas apvienībā “Daiļrade” kā meistare. Pirmie nodotie darbi bija plecu lakati. Neviens nespēj uzminēt, cik plecu lakatu rokdarbniece radījusi. Oficiāls apliecinājums — kvītis — par 736 lakatiem, tam būtu jāpieskaita dāvinātie un visādā citā veidā izplatītie. Stanislavas plecu lakati ir nonākuši gan Čikāgā, gan Stokholmā, gan Londonā un daudz kur citur. Būdama cienījamā vecumā, viņa turpina adīt — cik veselība atļauj un rokas kustas.

Sveci zem pūra netur

Arī pensionāres Tamāras Dorofejevas izšuvumi krustdūrienā nav īpaši jāpiesaka — rokdarbnieci labi pazīst viņas talanta cienītāji un citi cilvēki, kuriem skaistais nav vienkārši tukša skaņa. Tamāra savos darbos iegulda sirds siltumu un lielu mīlestību, ar kuru grib dalīties, rādot citiem šo skaistumu. Ezernieku bibliotēkas apmeklētāju vērtējumam viņa šoreiz piedāvā desmit glīti ierāmētus dažāda izmēra darbus, kuros krustdūrienā izšūti ziedi, dabas skati, tauriņi. Tie visi ir neliela izmēra darbi, bet Tamārai ir arī lieli izšuvumi, kuriem bibliotēkas šaurajās telpās šoreiz neatradās vieta. Skaties un brīnies — kur cilvēkam pietiek uzņēmības un pacietības radīt kaut ko tik skaistu un iepriecinošu! Varbūt jāpateicas ģenētiskajam mantojumam — Tamāras mamma, izrādās, bijusi izcila rokdarbniece, kura izšuva visos zināmajos un iespējamos veidos.

“Kopš bērnības atceros, ka mums mājās vienmēr bija daudz izšuvumu, pat logu aizkari un gultas pārvalki bija mammas roku darināts skaistums,” Tamāra dalās atmiņās. ”Es nopietni pievērsos izšuvumiem, kad aizgāju pensijā, jo tad radās vairāk brīva laika. Pagaidām varu lepoties ar 60 izšuvumiem krustdūrienā, kas noformēti kā gleznas. Ir gan lielas, var sacīt, fundamentālas, ir arī sīkas gleznas, kā es tās saucu.”

Pēc gada vai pusotra Tamāra mūs pārsteigs ar jaunu darbu sēriju — izšuvumi pēc Holandiešu mākslinieku motīviem. Viens liels darbs jau gatavs, bet plašākai publikai Tamāra to pagaidām nerādīs, jo vēlas izveidot plašāku izstādi. Viņa tikai pastāstīja, ka tajā attēlota upe, kuras ūdenī atspoguļojas liela ieva, upes vienā krastā attēlota sieviete priekšautā ar cepurīti galvā un krūku, bet otrā — sieviete ar bērnu, tālumā — ciemats. Darbs krāsām bagāts, daudz pasteļtoņu. Iedvesmojas Tamāra no Holandiešu mākslinieku gleznām, kas ir mājās, kā arī palīdz interneta resursi. Laika ziņā šis ir ļoti ietilpīgs darbs — vienam izšuvumam noteikti jāvelta vismaz pusgads, turklāt vajag arī labu noskaņojumu un iedvesmu.

Pilotprojekta “3i — ieraugi, iekadrē, ievieto” fotoizstāde Tamārai deva iespēju ģimenes albuma interesantākās fotogrāfijas parādīt plašākai publikai, ko viņa ļoti kāroja izdarīt un uzreiz piekrita atbalstīt izstādi “Fotogrāfija laikmeta griežos”. Viņas darbi nav vienīgie, bet Tamāra pārsteidza ne tikai ar senām fotogrāfijām. Viņa mācēja pastāstīt, kas kurā ir attēlots: “Šajā redzams mana tēva onkulis Iļja Kušturnijs, fotogrāfijai drīz būs 200 gadu — uzņēmums izdarīts 1876. gadā. Tēva onkulis dienēja kazaku karaspēkā, bija augstā amatā, bet konkrētāk neko nezinu. Kā saglabājās šī fotogrāfija? Pat nemāku atbildēt, vienkārši glabājām no paaudzes paaudzē. Blakus atrodas jaunāka fotogrāfija, uzņemta 1915. gadā, tajā attēlota vecmāmiņa, mans tēvs un viņa māsa. Nākamā ir 1934. gada fotogrāfija, kurā attēlota lauku jaunatne no Krupinišķiem, tostarp arī mana mamma, kurai tolaik bija 17 gadu. Krupinišķu ciems atrodas Rēzeknes rajonā, šodien tur ir tikai mežs, cilvēka nav neviena, bet manā bērnībā šajā vecticībnieku ciemā bija skola, bibliotēka, klubs, lūgšanu nams, kas Lieldienās un Ziemassvētkos bija pārpildīts, un cilvēki stāvēja pat uz lieveņa. Man pašai patīk skatīties šīs bildes, un priecājos par iespēju parādīt tās citiem.”

Nostalģiju zemniekiem uzdzīs Krustpils cukurfabrikas sena fotogrāfija, bet Tamāra aicina visus biežāk smaidīt, jo, kad mēs smaidām, mēs retāk kļūdāmies un mūs biežāk apdāvina liktenis! Pavisam nelielu savu rokdarbu izstādi bibliotēkā izvietoja arī Linda Vaišļa, Diāna un Olga Jakovļevas. Vērts apskatīt!

Juris ROGA

2011. gada 23. nov.

Galvenā atziņa — neapstāties pie sasniegtā!

Publicēts:
Ezerzeme - 22. novembris 2011

Valsts svētku priekšvakarā Ezernieku pagasta bibliotēkā notika pilotprojekta “3i — ieraugi, iekadrē, ievieto” fotoizstādes reprezentācija, kas tapusi ciešā sadarbībā ar Ukrainas fotomākslinieku savienības biedru, fotomākslinieku Anatolu Kauškali un pagasta iedzīvotājiem. Pasākumu apmeklēja kupls pulks cilvēku, tostarp novada pašvaldības un Ezernieku pagasta pārvaldes vadība, kultūras jomas un bibliotēku darbinieki, Mortensona centra (ASV) un valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas“ pārstāves. Izstāde patīkami pārsteidza visus, arī Amerikas ciemiņus, kuri savā mūžā redzējuši ne to vien.
Bibliotēkas telpas izrādījās par mazu, lai izvietotu visu 26 autoru darbus. Tālab izstādes 1. kārtā ir apskatāmas 37 fo-togrāfijas, atlikušās 20 tiks rādītas 2. kārtā. Un tās noteikti varēs apskatīt, jo Krāslavas centrālā bibliotēka jau paudusi vēlmi 1. kārtas izstādes darbus parādīt sava novada ļaudīm.

Mūsdienu fotogrāfija izaugusi no sirmas pagātnes. Nelielu ekskursu pagātnē varēja iziet, apskatot vēl vienu nelielu izstādi “Fotogrāfija laikmeta griežos”, kurai interesantākās fotogrāfijas no personīgajiem foto albumiem piedāvāja pagasta ļaudis. Ļoti senas bildes atnesa Veneranda Petrova (meitas uzvārdā Andžāne), kuras bērnība un jaunība pagāja Ezernieku pagasta Basaligu ciemā, un rokdarbniece Tamāra Dorofejeva. Jaunākas ir no Veltas Kalniņas fotoalbuma, kuras bibliotēkai uzticēja viņas brāļa meita Iveta Krapāne. Pāris fotogrāfiju stendā ir no bibliotēkas novadpētniecības materiāliem. Pasākuma galvenā vaininiece Lidija Igaune bija parūpējusies par vēl dažiem pārsteigumiem, proti, viesiem no tālās Amerikas bija iespēja apskatīt divu ilggadīgu rokdarb-nieču izstādes: Staņislavas Belkovskas 25 cimdu pārus ar dažādiem rakstiem, 10 zeķu pārus un vērtīgus linu adījumus, kā arī Tamāras Dorofejevas krustdūriena izstrādājumu izstādi. Arī darbu autores bija klāt.

Pasākums sākās ar atmiņu kamola šķetināšanu. Lidija atcerējās 2010. gada janvāri, kad visi bibliotēku vadītāji saņēma valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas“ (KIS) vēstuli, kurā tika jautātas atbildes uz dažiem jautājumiem, tostarp — kādā veidā pagasta bibliotēka var līdzēt uzlabot ekonomisko situāciju savā pagastā, no- vadā, valstī? Lidija pierakstīja savas domas, nosūtīja un aizmirsa, jo, kā jebkuram apzinīgam darba veicējam, arī viņai nav laiks gurķoties. Pēkšņi pavasarī atskanēja telefona zvans un KIS darbinieces pieteicās atbraukt uz Ezerniekiem, iepazīties ar bibliotēku, bibliotekāri, viņas veikto novadpētniecības darbu. Pēc šīs vizītes lēmums bija viennozīmīgs — Lidijai jābrauc mācīties uz ASV. Viņai tas bija šoks, vairākkārt atteicās doties tālajā ceļojumā, tomēr galu galā tika pārliecināta un piekrita. Brauciens izrādījās iespaidiem bagāts un patīkams, taču ieguvumus Lidija spēja novērtēt tikai pēc laika.

“Brauciena rezultātā mums piedāvāja izstrādāt pilotprojektu, kuru nosaucām ”trīs i”, jo visi projekta nosaukuma vārdi sākās ar burtu “i”,” atceras Lidija. “Zinot mūsu uztraukumu, Mortensona centra pasniedzēji izmantoja brīnišķīgu sarunu formu, kas kliedēja mūsu bailes. Mūsu projektu apstiprināja, šodien mēs redzam projekta galarezultātu — fotoizstādi. Savās fotogrāfijās mēģinājām parādīt mūsu dabu, cilvēkus un pasākumus. Pateicoties projektam, katrai bibliotēkai piešķīra 1340 latu, par šo naudu mēs nopirkām bibliotēkas darbā ļoti nepieciešamas lietas: televizoru, DVD atskaņotāju, ārējo cieto disku, fotoaparātu un fotoprinteri, kas noderēs bukletiem, apsveikumiem, diplomiem, jo fo- togrāfijas lētāk tomēr ir pasūtīt izgatavot ateljē.”
Sākumā pagasta iedzīvotājiem bija liela interese, bet pēc tam radās dažādas problēmas. Kādam nebija fotoaparāta, kādam tas nokrita zemē un vairs nedarbojās, kāds cerēja fotografēt ar mobilajā iebūvēto, bet bildes nesanāca pietiekami kvalitatīvas. Bija tā, ka vienatnē cilvēki negribēja bildēt, bibliotekāre meklēja transportu, lai varētu izbraukt kopīgos plenēros. Bija jāsaskaņo laiki: vienam jāmācās, citam jāstrādā, vēl kādam citas problēmas jārisina. Bet galvenā iecere — parādīt Ezernieku pagasta skaistumu, lai piesaistītu tūristus — pamazām virzījās uz priekšu.

Daudz palīdzēja pasniedzējs Anatols Kauškalis: “Izstāde ir ļoti daudzu cilvēku ieguldījums. Pēc pieredzes varu pateikt, ka tikai kolektīvais darbs dod iespēju paveikt kaut ko nozīmīgu. Ja gribi laurus paņemt tikai sev, tad tas ir strupceļš. Kā mums gāja? Cilvēki dažādi, zināšanu līmenis dažāds... Saskārāmies ar situāciju, ka cilvēki pavisam nezina mākslu, pat spožākie uzvārdi viņiem galīgi neko neizsaka, bet galvenais jau ir doma — ar to sākām. Izstaigāts ir ļoti daudz. Kad Lidija sūtīja man darbus, simtiem nonāca papīrgrozā. Lidija man pārmeta: ”Tev atkal nepatīk, cilvēki jau niknojas un aizvainojas!” Atbildēju: “Būs labi darbi, nebūs kauns rādīt nevienam, tālab šī latiņa jāceļ ļoti, ļoti augstu. Lai būtu kurp tiekties. Vienmēr var attīstīties. Lai parādītu skaistumu, jābūt iekšējai skaistuma izjūtai. Starp citu, Lidija bija no ietiepīgākajiem skolēniem, kura negribēja neko pieņemt, bet paskatījos viņas pēdējo sesiju un redzu, ka viņa ir izjutusi gaismu un viss viņai izdodas, tik jāattīstās. Tieši par to es uztraucos visvairāk — jā, rezultāts sasniegts, bet būs bēdīgi, ja šie cilvēki neattīstīsies tālāk.

Īsi par darbu atlasi. Ja vērtēt pēc akadēmiskajiem kritērijiem, paliktu divi vai trīs darbi, kas ir stipri. Jo tad nevar būt kompromisu — kadrs ir vai nav. Tajā pašā laikā cilvēki centušies, pūlējušies, darījuši, un jābūt spējai piekāpties, lai ieinteresētu un stimulētu. Šie psiholoģiskie momenti jāievēro. Tālab uzskatu, ka šī izstāde ir izdevusies. Bet šie darbi ir nulles punkts, no kura var un vajag iet tālāk. Ja domāsim, ka esam sasnieguši pašus augstumus, tad varam arī iestigt šajā līmenī.”
Lidija klātesošajiem apliecināja, ka bija arī šaubu brīži un daži gribējuši atmest visam ar roku. Viņa arī apliecināja, ka iesākto turpinās, jo vairāk tāpēc, ka ir iespēja rādīt fotogrāfijas citiem, veidot izstādes.

Mortensona centra pārstāves pauda neviltotu prieku būt skaistajā Ezernieku pagastā, redzēt brīnišķīgo darbu un projekta galarezultātu. Viena kundze izteicās, ka, skatoties darbus, rodas vēlme pašai piedalīties Anatola vadītajā plenērā un dažas no bildēm pat gribētu ņemt sev līdzi uz ASV.

Daudz atzinīgu vārdu Lidijai un fotogrāfiju autoriem veltīja KIS bibliotēku attīstības projektu koordinatore Līga Masēna, kura kopā ar kolēģi — KIS Publisko bibliotēku attīstības projekta ietekmes novērtēšanas vadītāju Kristīni Pabērzu — pasniedza Pateicības rakstus par dalību projektā un atbalstu tam.

“Lidija mūs pārsteidza ar šajā bibliotēkā ieguldīto darbu,” sacīja Līga. ”Tik daudz bērnu un vietējo iedzīvotāju vienlaikus bibliotēkā, nezinu, vai kur esam redzējuši, un tā bija parasta ikdiena, kad šeit ieradāmies. Atceros, arī tad šeit bija izstāde — ļoti skaistas gleznas. Kad Lidija aprakstīja, ko viņa ikdienā dara, un sacīja, ka tas nav nekas sevišķs, ka tas ir tas, ar ko viņa dzīvo ikdienā, sapratām, ka viņai ir jābūt šajā programmā, jo dara ļoti nozīmīgu darbu pagastam.

Arī šodien Lidija mūs pārsteigusi. Mēs esam redzējuši citus darbus citās bibliotēkās šī projekta ietvaros, un es zinu, ka fotogrāfijas nav tas, ko var salīdzināt no neprofesionāļa viedokļa, bet darbi, ko šeit redzam, mūs ļoti patīkami pārsteiguši. Acīmredzot profesionālā pieeja devusi tik iespaidīgu rezultātu. Liels paldies Lidijai, kurai pateicoties tas noticis Ezerniekos. Paldies pasniedzējam A. Kauškalim par lielo darbu, kas izdarīts, paldies Dagdas novadam un Ezernieku pārvaldei par sniegto atbalstu un visiem darbu autoriem.”

Dagdas novada domes vārdā Lidiju apsveica priekšsēdētaja vietniece Sandra Viškure, kura uzaicināja bibliotekāri uz Latvijas valsts dzimšanas dienai veltīto novada lielo pasākumu, kurā Lidiju godinās kā labāko bibliotekāri.

Ezernieku vidusskolas pedagoģe Bronislava Andžāne uzsvēra, ka Lidija dara īpaši nozīmīgu darbu pagastā, par ko viņai pateicas skola, šī izstāde ir tikai viens no šiem redzamākajiem darbiem.

Krāslavas centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas apsveica Lidiju ar iesaistīšanos šajā nozīmīgajā projektā: “Esam lepni, ka pārstāvat projektā Latgali, turklāt esat vienīgā no Latgales. Izstādi noteikti parādīsim arī mūsējiem — Krāslavas novada — cilvēkiem, lai iepazīstas un saprot, ka arī tādā veidā var sevi īstenot krīzes apstākļos.”

Ciemiņiem no ASV un KIS Krāslavas bibliotēkas vadītāja uzdāvināja Krāslavā cepto maizi.

Zīmīgas paralēles vilka Dagdas tautas nama direktors Jāzeps Ornicāns: “Šodien tajā vai citā mērā katrs esam saistīts ar fotoaparātu, fotogrāfiju. Skaista sakritība: mūsu valsts dzimšanas dienas priekšvakarā noslēdzies projekts, kas realizēts manā dzimtajā novadā. Šajā sakarā gribu akcentēt: redziet, cik it kā lielā pasaule tomēr ir maziņa! Tālā Amerika, kas ir mūsu pasaules lielākais virzītājspēks, un mazā Latvija, vēl mazāks Ezernieku pagasts — kā mūsdienās tas var viss saiet kopā, lai paveiktu kopīgu darbu. Acīmredzamais — neticamais!”

Visi sveicēji bija vienisprātis — lai iesāktais neapstātos! Pasākuma dalībniekiem bija iespēja nobalsot par piecām fotogrāfijām, kas viņiem iepatikās visvairāk.

Rezultāti ir šādi: 13 balsis (Inese Marģēviča) par fotogrāfiju “Vakarā”; 12 balsis (Lidija Igaune) par fotogrāfiju “Pa Latgales ceļu”; 11 balsis (Juris Viļums) par fotogrāfiju “Saulriets”; 9 balsis (Ilze Platace) par fotogrāfiju “Spār-nainās acis”; 7 balsis (Ēriks Lavrinovičs) par fotogrāfiju “Mazā skola”; 7 balsis (Svetlana Vasiļjeva) par fotogrāfiju “Zelta rudens”.

Juris ROGA

2011. gada 22. sept.

Pēdējā fāze - izstādes rīkošana

Publicēts:
Ezerzeme - 20. septembris 2011

Jau rakstījām, ka Ezernieku pagasta bibliotēkā realizēts projekts “Apmācību programmas līderiem un inovatoriem” un pilotakcija “3i - ieraugi, iekadrē, ievieto”, kuras mērķis - iesaistīt pagasta iedzīvotājus vietējo notikumu, pasākumu, dabas ainavu atspoguļošanā. Pilotakcijas darbu izstāde Ezernieku pagasta bibliotēkā tika atklāta novembra vidū.
Sadarbībā ar Ukrainas fotomākslinieku savienības biedru, fotomākslinieku Anatolu Kauškali, vasarā tika organizēts apmācību kurss, lai iedzīvotājiem sniegtu pamatzināšanas fotogrāfijā un radītu priekšnoteikumus kvalitatīvākai foto izstādei. Savus darbus izstādei varēja iesniegt līdz pat šai dienai, tagad ir sācies nākamais — izstādes sagatavošanas posms.

Notiks iesniegto fotoattēlu vērtēšana, atlasīšana un kopēšana uz fotopapīra, ievietošana rāmīšos un izvietošana izstādes telpā. Pārdomāti izvēloties tirgotāju, izdevās iegādāties 37 kvalitatīvus rāmīšus fotogrāfijām, iepriekš plānoto 30 vietā. Šo pirkumu finansēja pašvaldība, kura nolēma atbalstīt savus iedzīvotājus. Pagaidām gan nav zināms, cik liela būs izstāde, jo fotomākslinieks A. Kauškalis izstādes potenciālajiem dalībniekiem latiņu uzcēlis augstāk par fotoamatiera līmeni. Ezernieku pagasta tautas bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune atzīst, ka ne pati, ne kursu dalībnieki nebija gaidījuši tik augstas prasības, bet tās ir pieņēmuši un sapratuši, ka vienmēr jātiecas uz labāku rezultātu. Laika izstādes izveidošanai atlicis ļoti maz, tomēr pāris dienas vēl pastāv iespēja, ka kādu ļoti veiksmīgu fotoattēlu komisija varbūt pieņems izskatīšanai arī ar nelielu nokavēšanos. Jāatzīmē, ka ar visiem autoriem tiek slēgta oficiāla vienošanās par viņu darbu izmantošanu. Šobrīd tiek meklēti arī sponsori, kas ar savu ieguldījumu palīdzētu sumināt izstādes dalībniekus.

Uz izstādes atklāšanu tiek gaidīti ciemiņi gan no Rīgas, gan no ASV Montersona centra. Pērnā gada novembrī apmācību nolūkā ASV ciemojās divpadsmit Latvijas bibliotekāres, tostarp arī Lidija Igaune. Apmācību rezultātā ir paredzēta bibliotēku inovatīvo ideju ieviešana dzīvē projektu veidā, tam piesaistot Bila un Melindas Geitsu fonda finansējumu.

Juris ROGA

Poēzijas stunda

Publicēts:
Ezerzeme - 20. septembris 2011

Ezernieku tautas bibliotēkas lasītavā notika poēzijas stunda, kuras dalībnieki tikās ar dzejnieku Valentīnu Uralovu (Mokrousovu). Šīs tikšanās Ezerniekos kļuvušas par tradīciju un interesē gan jauniešu, gan pieaugušo auditoriju. Lai gan ikgadējā tikšanās iekrita kartupeļu novākšanas laikā, arī šoreiz pasākums pulcēja dažāda vecuma cilvēkus, kuriem bija liels gan-darījums klausīties dzejnieku un pasmelties kaut ko sev noderīgu.
Uralova kungs ir kolorīta personība. Viņš ir piedzimis Permas apgabalā (Krievija), Lielā Tēvijas kara dalībnieks. Pabeidzis divas kara skolas, jūras aviācijas lidotājs. Laika posmā no 1969. līdz 1972. gadam strādāja Ēģiptē. Uz dzīvi Latvijā dzejnieks apmetās 1953. gadā. Pabeidzis Latvijas Universitāti, publicējis savu dzeju vietējā presē, ir Krievijas žurnālistu savienības biedrs, nopelniem bagātais kultūras darbinieks. Šobrīd viņš dzīvo Maskavā, tomēr nezaudē saikni ar savas dzīvesbiedres dzimteni Latviju un gandrīz katru gadu viesojas pie sievas radiem Ezerniekos. V. Uralovs ir apguvis latviešu valodu, viņam ļoti patīk Latgale, Latgales cilvēki, ko pauž arī savā dzejā. Viņš ir palīdzējis ieraudzīt dienasgaismu Ezernieku iedzīvotāja Valda Lavrinoviča pēcnāves dzejoļu krājumam “U osennej čerti” (“Rudens laiks”), kuras atvēršana notika ne tik tālajā 2009. gada augustā.

Tā kā Uralova kungs ir bijis Lielā Tēvijas kara dalībnieks, tad savos krājumos ļoti daudz dzejas viņš veltījis tieši kara tēmai, dzejoļos vēršas pie saviem vienaudžiem, uz kuru pleciem gūlās smagi likteņa pārbaudījumi. Taču viņš dzejo arī par mīlestību, par jūtām, viņa dzejā ir pārdomas par sarežģītajām un pretrunīgajām mūsdienu dzīves peripetijām. Dzejnieka daiļradē daudz lirikas, daudz bērniem adresētu dzejoļu. Patiesībā viņa dzeja ir veltīta gan jaunākai, gan vecākai paaudzei. Tiekoties ar sava talanta cienītājiem šoruden, V. Uralovs iepazīstināja ar savu kārtējo dzejas grāmatu, kā arī informēja, ka jau šogad lasītāju rokās nonāks jauns trīs sējumu izdevums. V. Uralovam ir uzkrāta bagāta dzīves pieredze, caur dzeju viņš dalās tajā ar saviem līdzcilvēkiem.

Pateicībā par dalību poēzijas stundā Ezernieku tautas bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune uzdāvināja viesim mūsu novadnieces Veronikas Grišānes grāmatu “Kur Ežezers rotājas zils...”, kā arī antoloģijas izdevumu “Russkaja poezija Latgalii. Konec XX - načalo XXI veka.”

Juris ROGA

2011. gada 2. aug.

Interesentu vairāk, uz rezultātu jāpagaida

Publicēts:
Ezerzeme - 2. augusts 2011

Ezernieku pagasta bibliotēkā turpinās apmācību kurss, kas organizēts, lai iedzīvotājiem sniegtu pamatzināšanas fotogrāfijā un radītu priekšnoteikumus kvalitatīvākai foto izstādei. Jau rakstījām, ka Ezernieku pagasta bibliotēkā realizēts projekts “Apmācību programmas līderiem un inovatoriem” un pilotakcija “3i - ieraugi, iekadrē, ievieto”, kuras mērķis — iesaistīt pagasta iedzīvotājus vietējo notikumu, pasākumu, dabas ainavu atspoguļošanā. Pilotakcijas darbu izstāde notiks Ezernieku pagasta bibliotēkā novembrī.
Ja pirmā fotografēšanas nodarbība pulcēja astoņus dalībniekus, tad jau nākamajā bija 14 interesentu, kuri ar neslēptu interesi klausījās Ukrainas fotomākslinieku savienības biedra, fotomākslinieka Anatola Kauškaļa ieteikumus un padomus. Karstajā vasaras dienā lasītavā bija tveicīgi, bet šeit pulcējās cilvēki, kuri gribēja iegūt jaunas zināšanas, viņiem stundas ritēja kā minūtes arī šādos apstākļos. Šoreiz A. Kauškalis jau varēja izvērtēt kursu dalībnieku piedāvātās pirmās fotogrāfijas konkursam. Tika norādīts uz darbos pieļautajām kļūdām, komentāri un skaidrojumi palīdzēs iegūt labākus attēlus. Lai gan vēlamais rezultāts vēl nav sasniegts, progress manāms gan. Iedzīvotāji galvenokārt fotografējuši dabas ainavas, vietējo arhitektūru un cilvēkus. Laika gaitā diemžēl ir arī pirmie zaudējumi — divi iedzīvotāji nejauši sasita savus fotoaparātus un uz kādu brīdi būs kļuvuši par pasīviem klausītājiem. Pagaidām no sešu dalībnieku veikuma topošajai izstādei pieņemtas ilggadīgā fotoamatiera Ērika Lavrinoviča divas bildes, kuras tapušas agrākajos gados. Neskatoties uz to, ka izstādes dalībnieki ir amatieri, iesniegtajām fotogrāfijām tiek izvirzītas augstas prasības, lai, kā saka, nekristu kaunā ne savējo, ne tuvu vai tālu viesu acīs.

“Piedalīties projektā un iesniegt konkursam savas fotogrāfijas klātienē vai elektroniski var arī iedzīvotāji, kuri šobrīd dzīvo ārpus mūsu pagasta un neapmeklē šos kursus,” uzsver Ezernieku pagasta bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune. ”Informācija par mūsu pasākumu ir arī bibliotēku portālā internetā. Ceram, ka konkursā startēs kādi 10-12 dalībnieki. Ir patiess prieks, ka šajā projektā mūs finansiāli atbalstīja novada pašvaldība, izrādot pretimnākšanu saviem iedzīvotājiem. Tagad mums ir nepieciešamā naudas summa foto rāmīšu iegādei, bez kuriem nav iespējams sarīkot fotoizstādi. Iedzīvotāju konkursam iesniegtajos fotoattēlos sevišķi gribas redzēt sakoptas un skaistas Ezernieku pagasta vietas un mājas, kam pagaidām pievērsta maza fotoamatieru uzmanība. Ja izdotos lieliskas fotogrāfijas, kuras varētu parādīt izstādē, tas būtu liels stimuls arī citiem sakopt savu apkārtni, turēt tīru vidi, saudzēt dabu.”

Atgādināšu, ka, pateicoties dalībai šajā projektā, Ezernieku pagasta bibliotēka ir ieguvusi īpašumā ļoti vajadzīgu orgtehniku. L. Igaune pateicas Vladislavam Potapovam, kurš rūpīgi un kvalitatīvi izpildīja viņam doto uzdevumu — izgatavot televizora sienas stiprinājumus un plauktu papildus iekārtām. Darbs bija padarīts līdz kārtējai nodarbībai, un kursu apmeklētāji jau varēja novērtēt orgtehnikas priekšrocības zināšanu apguvē.

Juris ROGA

2011. gada 29. jūn.

Dāvana saviem novadniekiem

Publicēts:
Ezerzeme
28. jūnijs 2011, 13:51
Pagājis vairāk kā gads, kopš Ezernieku tautas bibliotēkā tika atklāta novadnieces, mākslinieces-meistares Valentīnas Piļkas (Poloskovas) gleznu un keramikas izstrādājumu izstāde, kurā varēja apskatīt desmitiem interesantu un aizraujošu mākslas darbu.

Tolaik “Ezerzemē” bija plašāka publikācija par pašu Valentīnu, kura ir dzimusi Ezerniekos, šajā ciematā pagāja viņas bērnība un jaunība. Daloties atmiņās, māksliniece stāstīja, ka zīmē kopš agras bērnības un galvenie zīmēšanas rīki ir zīmuļi un krāsas.

Šodien Valentīna atkal likusi lietā bērnības laika galvenos zīmēšanas rīkus un iekārto pagasta bibliotēkas bērnu stūrīti. Mākslinieces slimības dēļ darbs uz priekšu rit lēnām un gleznojumi vēl nav pabeigti, bet jau tagad droši var teikt, ka nevienā novada lauku bibliotēkā nekas tamlīdzīgs nav un diez vai tuvākajā laikā būs. Ezernieku bibliotēkas gados visjaunākie apmeklētāji savā bērnu stūrītī jutīsies kā īstā pasaku paradīzē, kurā valda mīlestība, labestība un prieks.

Juris ROGA, autora foto

2011. gada 28. jūn.

Pirmais ķieģelītis iemūrēts

Publicēts:
Ezerzeme - 28. jūnijs 2011

Sestdien Ezernieku pagasta bibliotēkā vietējiem fotoamatieriem notika pirmā nodarbība fotogrāfijā, kuru vadīja Ukrainas fotomākslinieku savienības biedrs, fotomākslinieks Anatols Kauškalis. Nodarbībām iepriekš pierakstījās krietns pulks interesentu, bet ieradās labi ja puse. Ļoti iespējams, ka dažs vienkārši pārvērtēja savas iespējas, bet vienai daļai tieši šī sestdiena izrādījās ļoti aizņemta, jo tā bija izlaidumu diena vidusskolēniem.
Šis apmācību kurss tika organizēts, lai iedzīvotājiem sniegtu pamatzināšanas fotogrāfijā un radītu priekšnoteikumus kvalitatīvākai foto izstādei. Jau rakstījām, ka Ezernieku pagasta bibliotēkā realizēts projekts “Apmācību programmas līderiem un inovatoriem” un pilotakcija “3i - ieraugi, iekadrē, ievieto”, kuras mērķis - iesaistīt pagasta iedzīvotājus vietējo notikumu, pasākumu, dabas ainavu atspoguļošanā. Pilotakcijas darbu izstāde notiks Ezernieku pagasta bibliotēkā novembrī.

Gan skolēni, gan pieaugušie A. Kauškali klausījās bezmaz atvērtām mutēm. Vairākas stundas paskrēja vēja spārniem. Fotomākslinieks ne tikai stāstīja, bet arī rādīja savus un mākslas klasiķu darbus, centās iesaistīt darbu analīzē klātesošo publiku. Viņš uzsvēra, ka fotogrāfija ir māksla. Lai ar to nopietni nodarbotos, ir jāiepazīst māksla, glezniecība, grafika, klasiskā Latvijas un pasaules fotogrāfija, literatūra, pat mūzika ļoti palīdz. Fotogrāfija nav tikai darbība, kas sākas un beidzas ar slēdža nospiešanu, fotogrāfija vispirms ir domāšana un vērošana.

”Ja tu gribi nobildēt ķieģeli, tev pašam ir jākļūst par ķieģeli,” Anatols bieži pārsteidza klātesošos ar tamlīdzīgiem piemēriem.
Laika un fototehnikas trūkuma dēļ šoreiz neizdevās padarboties praktiski. Taču iedoto zināšanu ir gana daudz, lai līdz nākamajai tikšanās reizei fotoamatieri paši mēģinātu tās likt lietā un atnestu pirmos uzņēmumus. Fotomākslinieks apmainījās koordinātēm ar kursu dalībniekiem, lai varētu sazināties elektroniskā veidā un sniegt konsultācijas vai palīdzību no attāluma. Pēc lekcijas daži fotoamatieri nonāca pie atzinuma, ka viņiem agrāk nebija tāda izzinoša priekšstata par fotogrāfiju, kādu viņiem sniedza Anatols.

Pensionārs Ēriks Lavrinovičs: “Man patika Anatola stāstījums. Klausījos aizrautīgi abām ausīm, nelaižot garām ne vārdu. Fotogrāfija man ļoti patīk, fotografēju ļoti sen - sāku dienesta laikā Padomju Armijā, un ar dažiem pārtraukumiem fotografēju līdz pat šai dienai. Daudzas no agrāko gadu fotogrāfijām jau ir vēsture, esmu dāvinājis dažas bildes Dagdas novadpētniecības muzeja vajadzībām. Uzskatu, ka bibliotekārei bija vērts organizēt šādu tikšanos ar fotomākslinieku un mums to apmeklēt.”
Viola un Nikita rudenī mācīsies Ezernieku vidusskolas piektajā klasē. Fotografēt meitenes sākušas skolas gados, arī viņas agrāk nepievērsa uzmanību tām lietām, kuras dzirdēja šajā lekcijā.

Sākotnēji meitenes lielākoties fotografēja viena otru, bet pēdējā laikā arvien biežāk kadrā nokļūst dabas ainavas. Abas apgalvo, ka stāstījums nebija garlaicīgs arī viņu vecumam un ir pārliecinātas, ka tagad viņu bildes būs labākas un interesantākas. Savas fotogrāfijas meitenes izvieto sociālajos portālos un glabā datora diskā. Kas no apjomīgā stāstījuma vislabāk palicis atmiņā?

Viola: “Par horizonta novietojumu bildē, par to, kā jākadrē attēls, kā pareizi apgriezt attēlu...”
Ņikita: “Jāskatās, lai attēlā cilvēkiem nebūtu “nogriezti” pirksti, rokas vai kājas, kur pagadās. Uzzinājām daudz interesanta.”
Pirms doties mājupceļā, fotomākslinieks Anatols Kauškalis un Ezernieku pagasta bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune pārrunāja tehniskas un finansiālas dabas jautājumus par izstādes sarīkošanu. Abi nonāca pie slēdziena, ka nauda būs jālūdz novada pašvaldībai, lai izstādi varētu noformēt kvalitatīvi un nebūtu kauns to rādīt viesiem no ASV, kurus šeit gaida vasaras nogalē. Atgādināšu, ka tieši pateicoties dalībai šajā projektā, kurā pašvaldības līdzfinansējums vispār netiek prasīts, Ezernieku pagasta bibliotēka ir ieguvusi īpašumā ļoti vajadzīgu orgtehniku. Tālab jo vairāk tas būtu pašvaldības un deputātu ļoti skaists žests - kaut ar minimālu finansējumu atbalstīt savus iedzīvotājus fotoizstādes sarīkošanā.

Juris ROGA

2011. gada 17. jūn.

Dāsns ziedojums

Publicēts:

Ezerzeme
17. jūnijs 2011
 
Jebkuras bibliotēkas lielākie dārgumi ir un paliks grāmatas. Mūsdienās lasītāju interešu loks ir ļoti plašs, viņi pieprasa dažādas grāmatas.

Ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos bibliotēkām ir grūti papildināt savus krājumus ar jaunām, interesantām un skaistām grāmatām, tālab katra ziedotā grāmata tiek pieņemta ar lielu pateicību.

Nesen dāsnu dāvinājumu saņēma Ezernieku bibliotēka - Ezernieku vidusskolas bijusī absolvente, tagad SIA “Latgales nekustamie īpašumi” direktore Vija Rulle (meitas uzvārdā Indrāne) uzdāvināja sava dzimtā pagasta bibliotēkai aptuveni 400 dažādu žanru grāmatas, lielākoties - daiļliteratūru un bērnu literatūru. Vijas bērnība un skolas gadi pagājuši Vaišļos - tur dzīvo viņas vecāki.

Ezernieku pagasta tautas bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune pastāstīja, ka grāmatas tiks sašķirotas, aptuveni puse papildinās bibliotēkas grāmatu plauktus, bet otra puse tiks nodota Dagdas pansionāta iemītnieku rīcībā, lai arī viņiem būtu ko palasīt.
L. Igaune: “Liels paldies Vijai Rullei par šo dāvinājumu, kā arī visiem citiem Ezernieku pagasta bibliotēkas krājuma atbalstītājiem par ziedojumiem un dāvinājumiem krājuma pilnveidošanā.”

Juris ROGA

2011. gada 25. marts

Projekts “3i - ieraugi, iekadrē, ievieto”

Publicēts:
Ezerzeme - 25. marts 2011

Ezernieku pagasta bibliotēka (Dagdas novads) sadarbībā ar Kursīšu bibliotēku-informācijas centru (Saldus novads), Pūres pagasta bibliotēku-informācijas un novada izpētes centru (Tukuma novads )un Ugāles pagasta bibliotēku (Ventspils novads) 2011.gadā kopīgi realizēs projektu “3i - ieraugi, iekadrē, ievieto”. Projekts tika izstrādāts Bila un Melindas Geitu fonda finansētās un Mortensona Centra ASV realizētās starptautiskās bibliotēku Līderu un inovatoru apmācību programmas ietvaros. Projekts tika iesniegts starptautiskajam konsorcijam eIFL.net un tas ir guvis atbalstu. Projektā iegūtais finansējums ir 10000 dolāru.
Projekta mērķis ir veicināt un stiprināt vietējās kopienas un bibliotēkas sadarbību vietējā satura veidošanā, tā sekmējot iedzīvotāju radošā potenciāla pilnveidošanos un attīstību, rosinot bibliotēkas atbalstītāju kustību Latvijā. Projekts stiprinās novadpētniecības tradīcijas un pacels tās jaunā kvalitātē, tādējādi stiprinot lokālpatriotisma jūtas un nodrošinot vietējās kopienas atpazīstamību. Izmantojot jaunākās teh- noloģijas, kuras iegādātas par piešķirto finansējumu, ar mūsdienīgiem rīkiem tiek veidots vietējais saturs, kas izmantojams ne tikai lokāli bibliotēkā uz vietas, bet arī pieejams ārējiem lietotājiem. Projekta tiešā mērķauditorija ir vietējās kopienas iedzīvotāji — jaunieši, interesentu grupas un bibliotekāri, netiešā mērķauditorija — vietējā sabiedrība, citu bibliotēku kolēģi.

Projekta centrālā aktivitāte ir pilotakcija “3i - ieraudzīt, iekadrēt, ievietot”, kuras laikā paredzēts iesaistīt vietējos entuziastus caur fotogrāfiju uzņemšanu, ieraudzīt un nofiksēt vietējās ko-pienas savdabību un unikalitāti. Projekta noslēgumā tiks izveidotas foto izstādes par vietējo kopienu, tās notikumiem un savdabību. Tiks veikta lietotāju un interesentu apmācība foto-grafēšanā un iegūto materiālu apstrādē, kā arī pieredzes apkopošana un nodošana bibliotekārajai sabiedrībai. Cil-vēkiem tiek dota iespēja gūt zināšanas un iemaņas, sevi pilnveidot un izpaust, sniegt labumu savai kopienai.

Ezernieku pagasta bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune: “Mūsu bibliotēkai projekta realizēšanai par saņemto finansējumu tiks iegādāts televizors, foto kamera, foto printeris, DVD un ārējais cietais disks. Projekta laikā tiek plānota interesentu apmācība fotografēšanā un materiālu apstrādē. Novembra mēnesī paredzēta uzņemto filmu skate, kā arī izveidotie materiāli tiks ievietoti portālā biblioteka.lv un citās interneta vietnēs plašākai sabiedrībai. Bibliotēka cer uz vietējo iedzīvotāju — īpaši jauniešu iesaistīšanos projektā un tā aktivitātēs, līdzdarboties un gūt jaunas zināšanas un iemaņas, radoši sevi pilnveidot. Par turpmākajām projekta aktivitātēm sekot informācijai tīmekļa vietnē http://www.dagda.lv, http://www.biblioteka.lv/Ezernieku.biblioteka, vietējā avīzītē un afišās.”

Jau tagad visi interesenti Ezernieku pagastā aicināti ar saviem fotoaparātiem, telefoniem fiksēt notikumus un vietas pagastā un aktīvi iesaistīties projekta realizēšanā. Bildes iespējams sūtīt uz e-pastu: ezerbiblio@inbox.lv vai ienest personīgi bibliotēkā.

Publicēšanai sagatavoja Juris ROGA

2011. gada 1. marts

Pirmā grupa sajūsmā!

Publicēts:
Ezerzeme -
1. marts 2011

Ezernieku pagasta tautas bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune atsaucās vietējo pensionāru lūgumam apmācīt viņus datorzinību pamatos. Kopš janvāra otrās puses pieci pensionāri regulāri apmeklē nodarbības bibliotēkas telpās, kas notiek četras dienas nedēļā. Mācības tuvojas noslēgumam.
Lidijas pirmie kursanti ir vietējā sabiedrībā labi pazīstami cilvēki: Leokādija Dorofejeva ir bijusī veterinārā darbiniece, Zofija Jonina savulaik strādāja par pedagoģi, viņas dzīvesbiedrs Ruperts Jonins ir bijušais sovhoza direktors, pirms pensijas bijis mērnieks, Aldona Truboviča ir pensionēta mediķe, šobrīd nodarbojas ar lauku tūrisma biznesa attīstību kopā ar dzīvesbiedru Viktoru Truboviču, kurš savulaik strādājis par apdrošināšanas aģentu.

Jāatzīmē, ka šiem pensionāriem pašiem mājās datori, tālab nevar sacīt, ka uz nodarbībām viņi ieradās kā baltas lapas. Tomēr Lidija sāka ar pašu elementāro, pamazām dodot arvien sarežģītākus uzdevumus: vispirms visi kopā mācījās uzrakstīt dokumentu, saglabāt to diskā, formatēt tekstu dokumentā. Mācījās rakstīt ar tastatūru latviešu un krievu valodā. Katrs pensionārs reģistrēja sev e-pastu un visus dokumentus, kurus paši radīja, mācījās pārsūtīt viens otram. Viņi iemācījās, kā strādāt ar pievienojamiem datu nesējiem, kā veikt dokumentu skenēšanu, izdrukāšanu, kopēšanu, kā var apmaksāt rēķinus interneta bankā un daudz ko citu noderīgu. Pat diplomus, kurus pensionāriem pasniegs par kursu pabeigšanu, viņi darina sev paši.

Sarunā ar žurnālistu pensionāri visi kā viens apliecināja, ka ļoti apmierināti ar kursiem un iegūtajām zināšanām, kā arī pauda sajūsmu par kursu vadītājas Lidijas pedagoģiskajām prasmēm. Protams, piekodināja žurnālistam, lai viņu vārdā uzraksta avīzē lielu paldies bibliotekārei. Pensionāri uzsvēra: ir ļoti svarīgi, ka apmācības ir bezmaksas un nekur nav jābrauc. Turklāt nodarbības notiek regulāri, bez pārtraukumiem. Par lielāko ieguvumu pensionāri atzīst iespēju samaksāt rēķinus interneta bankā, kas ģimenei ļaus ieekonomēt pēc aptuveniem aprēķiniem 30 latu gadā.

Juris ROGA