Ezernieku pagasta bibliotēka

Kontaktinformācija:
Pagastmāja, Ezernieki, Ezernieku pag.,
Krāslavas nov., LV 5692,
Tālr.: 65653127
e-pasts: bibl.ezernieki@kraslava.lv
Vadītāja Nataļja Šestakova


2022. gada 27. dec.

Laimīgo Jauno gadu!


     Paldies mīļi lasītāji par  aizvadīto gadu bibliotēkā, par izlasītam grāmatām, par labu noskaņu,  par interesantam sarunām un tikšanām! Ļoti gaidām Jūs arī Jaunajā 2023.gadā ar cerību uz pozitīvo sadarbību!

Prieks būt ar Jums kopā💖

    

2022. gada 22. dec.

Tuvojas Ziemassvētki...

     Mēs visi gaidām brīnumus, īpaši bērni.

    Mūsu bibliotēkā sapulcējāmies ar bērniem uz radošo darbnīcu un taisījām Salavecītim un Eglītei dāvanas. Bērni izkrāsoja Ziemassvētku zvaniņus un bumbiņas. Katram iznāca oriģināli. Gaidot Ziemassvētku brīnumus, ''mazie rūķīši'' bija ļoti ļoti aktīvi. Izdevās iepazīties ar ziemas tematikas grāmatu izstādi un pat kopīgi palasīt . Visi bērni izrādīja lielu interesi par grāmatām, atvēra tās, aplūkoja zīmējumus un mēģināja lasīt.

    Salavecis arī bija sagatavojis dāvanas skolotājām un bērniem. Visi devās projām priecīgi! 

    Pasākums izdevās burvīgs!   

   

Mierpilnus un gaišus Ziemassvētkus! 

🎄🎄🎄

 


 







 

2022. gada 12. dec.

Latvijas literatūrā dzimusi jauna zvaigzne!

    Sirsnīgā atmosfērā un ar izteiktām atzinībām par jaunā rakstnieka talantu 7. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nosvinēti Toma Deimonda Barvida debijas romāna “Zaļā Dzīle” atvēršanas svētki. Grāmatas redaktori teic, ka jauniznākušais darbs ir spilgts pieteikums, un tā autors godam spēj iznest fantāzijas žanra sarežģītību. Tas ir arī nozīmīgs pienesums šī gada literatūras laukam Latvijā.

 

    Toms Deimonds Barvidis fantāzijas pasaules savā iztēlē radījis jau kopš mazotnes, un rakstītprasmi sācis attīstīt jau ilgi pirms romāna “Zaļā Dzīle” tapšanas. Jaunais rakstnieks atzīst, ka šis ir pirmais manuskripts, kuru viņš atļāvies publiskot, tomēr pirms tam ir tapuši vēl citi. “Zaļās Dzīles” rakstīšana kopā aizņēmusi apmēram piecus gadus.

 

    “Ceļš no pirmajiem vārdiem līdz šai dienai ir bijis visai garš,” svinīgajā uzrunā pasākuma viesiem teica grāmatas autors. “Vēl pirms diviem gadiem nebūtu varējis noticēt tam, ka kādu manu grāmatu kādreiz redzēšu grāmatnīcu plauktos. Projekta “Bibliotēka” organizētajam jauno rakstnieku konkursam pieteicos, lai motivētu sevi pabeigt iesākto manuskriptu, par laureāta titulu pat nedomājot”.

 

    Manuskripts slīpēts un pilnveidots ar izdevniecības “Dienas Grāmata” komandas atbalstu. Redaktori norāda, ka rakstīt fantāziju ir grūts uzdevums ikvienam autoram. Radītajai pasaulei ir jābūt tik niansēti izstrādātai, lai lasītājs spētu tajā iedzīvoties, savukārt stāsta virzībai ir jābūt gana aizraujošai, lai lasītājs spētu noturēt uzmanību. Turklāt, ņemot vērā pasaules konkurenci, rakstniekam ir jāspēj piedāvāt kaut kas jauns, oriģināls un vēl neredzēts. Tomam Deimondam Barvidim ir izdevies izpildīt visus šos kritērijus. Ir radīts romāns, kuram Latvijas literatūrā nav līdzīgo, un šobrīd atliek vērot, kā darbu uztvers lasītāji.

 

    Romāns “Zaļā Dzīle” vēsta par pasauli, kuru ik nakti pārstaigā debesmeitas un trīs spoži mēneši. Reiz tā esot bijusi vienota, līdz brāļi, debesmeitu precinieki, sastrīdējās un to sadalīja. Tagad Zaļā Dzīle, mežonīgs un nebeidzams mūžamežs, un sausais, skopais Tīrums dzīvo katrs savrupu dzīvi šķietamā drošībā. Tomēr gan Tīrumā, gan Zaļajā Dzīlē pamazām mostas kā jauni, tā aizmirsti spēki, kas tiecas iegūt vai iznīcināt. Zaļās Dzīles bangas arvien niknāk sitas pret Tīruma krastiem, un cilvēku apmetnēs sākas cīkstēšanās par ļaužu prātiem un sirdīm. Kas izjaucis līdzsvaru starp abām pasaules daļām? Meklējot atbildi senās dziesmās, Vārmas ciema Dižais rakstotājs Hauko atrod tikai jaunus jautājumus.

 

    Toma Deimonda Barvida “Zaļā Dzīle” ir lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” organizētā pirmā Jauno rakstnieku konkursa (2021) laureāta darbs. Tas tika izvēlēts izdošanai 45 romānu konkurencē. Izdevējs “Dienas Grāmata”. Redaktori: Vents Zvaigzne un Dace Sparāne-Freimane. Grāmatas mākslinieks Reinis Pētersons. Romāns izdots ar latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” finansiālu atbalstu, kas bija Jauno rakstnieku konkursa galvenā balva.

 

    Pirmais Jauno rakstnieku konkurss (2021) ir lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ceturtās sezonas iniciatīva. Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību sāka 2018. gadā, publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē. Pateicoties plašajai sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019. gadā projekts tika turpināts ar ceļojošās izstādes “Dzimtas grāmata” izveidi, savukārt 2020. gadā tika radīta sērija ģimenēm ar maziem bērniem “Iemīlēt grāmatu!” un klajā nāca izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Savukārt 2021. gada lielākā aktivitāte bija Jauno rakstnieku konkurss, kurš veidots ar mērķi veicināt jauno prozas rakstnieku izaugsmi Latvijā. Konkurss ir atkārtoti izsludināts arī 2022. gadā. Projekta ietvaros regulāri tiek veidotas iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi pievērst uzmanību literatūrai kā pārmantojamai vērtībai un vecināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).

Video ievietots YouTube: https://youtu.be/kjSBVAGubwE

 

2022. gada 9. dec.

Gaidot Ziemassvētkus...

    Tuvojas Ziemassvētki... Ir sajūta, ka tas baltums, kad uzsniga pirmais sniegs, ienāk arī mūsu sirdīs, liekot mums novērtēt, apjaust un ticēt. Mēs esam aizņemti ikdienas steigā, bet tieši Ziemassvētku laikā mēs atskatāmies uz to, kas ir bijis. Tas ir pārdomu laiks... Pārdomu laiks par paveikto, pārdzīvoto, par atbalstu, ko saņemam no sev mīļiem cilvēkiem, un to, ko spējam citiem dot. Un varbūt tieši tas ir īstais Ziemassvētku brīnums – sirds siltums, ko rada smaids un labs vārds.

    Latvija lepojas ar savu bagāto folkloras mantojumu un tautas paražām, kādas nav sastopamas nekur citur. Ziemassvētki ir neiedomājami bez mandarīnu un piparkūku smaržas, egles un mājas rotāšanas, Ziemassvētku dziesmām, kā arī sirsnīgu ģimenes filmu skatīšanās, grāmatu lasīšanas par ziemu un Ziemassvētkiem. Svarīgi atcerēties, ka kopā pavadītais laiks ir visdārgākā dāvana, ar ko svētku laikā iespējams dalīties.

    Tradīcijas... Tas savieno mūs ar vecveciem, ar mūsu saknēm...Cerot uz baltu ziemu, viena no fiziski izaicinošākajām, tomēr arī jautrākajām tradīcijām, jau gadsimtiem ilgi, ir sniegavīra velšana. Šo tradīciju izbaudīs gan mazāki, gan lielāki bērni, jo ziemas svaigais gaiss, apvienojumā ar bezbēdīgu laiskošanos sniegā, pozitīvi ietekmē veselību. Atcerēsimies, ka arī sniegavīriem salst, tāpēc būs nepieciešams parūpēties par pienācīgu apģērbu. Šalle, cepure vai kādi kreatīvāki risinājumi, to jau atstāsim paša mākslinieka ziņā.

    Ziemassvētku gaismiņu iedegšanas tradīcija, aizsākās ar sveču aizdegšanu. Šīs sveces piestiprināja pie eglītes zariem, izmantojot vasku vai adatas. Šī prakse aizsākās Vācijā, 17. gadsimtā un sāka izplatīties arī citās Eiropas valstīs, turpmāko 200 gadu laikā. Gaisma, kas spīd tumsā, nes brīnumlaika sajutu.

    Ziemassvētku eglīte ir cerības simbols. Tā arī ir viena no galvenajām Ziemassvētku eglītes izcelsmēm un iemesls, kāpēc eglītes ir ienākušas mūsu mājās. Līdz ar mūžzaļā koka ierašanos mūsu mājās, svētki var tikt pasludināti par sāktiem! 

    Lai padarītu Ziemassvētku gaidīšanas laiku vēl aizraujošāku, vērts izveidot adventes kalendāru. Ievietojot pa dāvanai katrā no kalendāra atvērumiem, iespējams iepriecināt sevi un savus mīļos visa mēneša garumā. Veikalos, kā arī internetā nopērkami visdažādākie adventes kalendāri, bet taisīti ar savam rokam nes īstu ģimenes siltumu un prieku. 

    Viena no labākajām brīvdienu daļām –  ieslīgt dīvāna ar karstu kakao vai kādu ziemas kokteili rokās, tikmēr sapulcējot ģimeni, lai skatītos iemīļotās Ziemassvētku filmas.

    Laiks ņemt rokās, iespējams, jau noputējušās recepšu grāmatas, lai izmēģinātu paša spēkus maltīšu gatavošanā! Ja neesat sajūsmā par vairāku stundu stāvēšanu pie plīts, tad vienmēr ir opcija – izcept piparkūkas. Tas ir daudz vienkāršāks veids, kā pavadīt laiku virtuvē, vienatnē ar sevi, vai kopā ar ģimeni un draugiem. Iznākumam nav jābūt perfektam, jo galvenais jau ir process. Turklāt māju sienas vēl ilgi smaržos pēc nesen ceptiem piparkūku gardumiem. Iesaistiet aktivitātē arī mazākos ģimenes locekļus, kopā radot svētku noskaņu!

    Mūsu vecvecāki izmantoja savus talantus, lai radītu dāvanas. Pašdarināti labumi, piemēram, cepumi un maize iepriecinās vienmēr, jo kā jau visiem zināms, tad mīlestība iet caur vēderu. Tas gan neliedz veidot jebkāda cita veida dāvanas, pielāgotas to saņēmējiem.

    Vecmāmiņa izmantoja to, kas viņai bija, lai izrotātu telpas. Apskatiet savu pagalmu un māju, lai atrastu dažādākos elementus, ar kuriem izrotāt savu mājokli. Dabīgas izcelsmes dekori ir skaistāki par mākslīgajiem, turklāt tie ir svaigi un bezmaksas. Salasiet priežu čiekurus un izveidojiet vainagu vai izkārtojiet tos stikla burciņās. Sagrieziet zaļumus un ievietojiet tos vienkāršos, baltos podiņos vai izrotājiet eglīti ar dzērveņu virteni!

    Īpašais laiks, gaidot brīnumus, kopā ar bērniem lasīt grāmatas! Ziemas vakaros lasīšana piepildīs sirdis ar īpašām sajūtām. Bibliotēkā izveidojas plaukts ar tematiskam grāmatām.  Caur lasīšanu mēs iedziļinājāmies iekšējā pasaulē un varam staigāt pa dvēseles labirintiem, gaidot, cerot un ticot...



   

    Lai skaisti un balti svētki katrā mājā!


2022. gada 8. dec.

Andrejam Upītim - 145

    




Romānu un monogrāfiju sērija Es esmu…

Arņa Koroševska monogrāfija LIELAIS NOLIEDZĒJS — par latviešu rakstnieku, tulkotāju un literatūrkritiķi Andreju Upīti (1877–1970).

“Andrejs Upīts ir viens no ražīgākajiem un arīdzan nozīmīgākajiem latviešu rakstniekiem, turklāt kopā ar Rūdolfu Egli sarakstījis pasaules rakstniecības vēsturi un bijis arī ievērojams literatūrkritiķis un tulkotājs. Tomēr mūsdienās arvien tiek pieminēti tikai daži populārākie darbi. Andreja Upīša dzīves traģēdija bija viņa stūrgalvīgajā vēlmē būt par sociālu (un vēlāk – sociālistisku) rakstnieku, un varbūt tieši tāpēc pēdējām paaudzēm ir visai vāja nojausma par Upīša ieguldījumu latviešu literatūrā.”

Arnis Koroševskis


“Manuprāt, Andrejs Upīts ir latviešu literatūras izcilākais dižkoks. Par to liecina ne tikai paveiktā apjoms, bet arī sasniegtās virsotnes. Dažām no tām pat pēc gadsimta neviens nav spējis līdzvērtīgi nostāties blakus. Tas, ka Andreja Upīša vārds nav iekļauts Latvijas Kultūras kanonā, nekādi neietekmē viņa lielumu, tikai atklāj vērtētāju sīkdomāšanu.”

Gundega Blumberga

“Andreja Upīša talants bija dzīvs un elpoja, kamēr tam bija ļauts brīvi nostāties “pret”. Laikā, kad visi “par” un “pret” bija uzrakstīti priekšā, daudz lasītais rakstnieks, par kura darbiem strīdējās, pārvērtās ar rūgtu žulti iebalzamētā literatūras mūmijā, ko apstrīdēt nedrīkstēja. Turklāt šādu likteni viņš izvēlējās pats, būdams delegācijā, kas 1940. gadā devās uz Maskavu lūgt “Latvijas uzņemšanu PSRS”. Vai mēs varam atrast izlīgumu starp valodas lielmeistaru un valsts nodevēju, starp dzīvo un mirušo Upīti? 145 gadus pēc dzimšanas Andrejs Upīts vēl arvien ir latviešu literatūras strīdus ābols.”

Vents Zvaigzne

Arnis Koroševskis (1990) ir literatūrzinātnieks un kritiķis. Kopš 2012. gada regulāri publicē recenzijas un rakstus par jaunāko literatūru. Viņa pētniecisko interešu lokā ir arī Andreja Upīša literārā darbība, par ko viņš saņēmis gan Latvijas Zinātņu akadēmijas Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē, gan Veronikas Strēlertes piemiņas balvu un vairākas Kārļa Dziļlejas fonda godalgas. Arnis Koroševskis ir Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists.

 

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

Cieto vāku sējums, 552 lpp., izdots 2022. gada 25. aprīlī