Ezernieku pagasta bibliotēka

Kontaktinformācija:
Pagastmāja, Ezernieki, Ezernieku pag.,
Krāslavas nov., LV 5692,
Tālr.: 65653127
e-pasts: bibl.ezernieki@kraslava.lv
Vadītāja Nataļja Šestakova


2021. gada 9. apr.

E.Birznieka- Upīša gara darbi. Autoram-150!

 


    Šogad tiek atzīmēta 150.gadskārta Ernestam Birzniekam-Upītim (1871–1960) un bibliotēkā aplūkojamas autora grāmatas. E.B.Upītis bija ne vien rakstnieks un izdevējs, bet arī pedagogs un daudzu latviešu rakstnieku mecenāts. Mācījies Tukuma apriņķa skolā. 1893. gadā ar ģimeni pārcēlies uz Kaukāzu (Kaukāzā piedzīvoto autors aprakstījis grāmatā Kaukāza stāsti). 1921 atgriezās Latvijā, strādāja par Rīgas pilsētas Bibliotēku centrāles vadītāju (1927–1934), bet pēc K. Ulmaņa apvērsuma tika atlaists. Pēc šī pavērsiena pievērsies tulkošanai. Pēckara gados rakstīja un tulkoja bērnu literatūru. Nozīmīgākie prozas darbi: Pelēkā akmens stāsti (1914), triloģija Pastariņa dienasgrāmata (1922), Nīnas pasaciņas (1–2, 1922–1924). Izdoti Kopoti raksti (1 –7, 1960–1963). (Attēls un informācijas avots: www.letonika.lv )

    Iemesls izlasīt:

"Dāvis, ar Ādamu kopā strādādams, bij sācis smēķēt. Cik daudz te bij vainīgs Ādams un cik daudz Dāvis pats, to nevarēja nošķirt. Bet Baumanis vainoja vairāk Ādamu, māte atkal krāva visu vainu virsū Dāvim un veda to pat uz klēti pērt. Pēc pēriena Dāvis aizgāja uz ošdārzu un pusdienās nemaz nenāca. Arī māte vairs nepienāca pie galda. " ("Pastariņa dienasgrāmata", 44.lpp., 1975. gads "Liesma", Rīga.)



2021.gada aprīļa pasākumu plāns

 

Datums

Pasākuma veids, temats un nosaukums

Īss pasākuma apraksts (mērķis, rezultāti)

29.03. - 7.04.

“Lieldienu raibās oliņas!”

Lieldienām veltīta virtuālā izstāde

Veicināt sabiedrības izglītošanu par Lieldienu svētkiem un tradīcijām

06.04. – 30.04.

“Ernesta Birznieka-Upīša gara darbi. Rakstniekam, tulkotājam 150”

Rakstnieka jubilejai veltīta grāmatu izstāde

12.04. – 23.04.

“ Mazā sirmā kumeliņā, jāj pa ceļu pasaciņa…”

bērnu pasaku grāmatu izstāde.

Pasaku grāmatu izstāde, Veltīta Starptautiskajai bērnu grāmatu  dienai( 02. aprīlī)

23.04.-30.04.

“Jaunumi grāmatu plauktā” jauno grāmatu izstāde.

Izstāde, kas veltīta jaunajām grāmatām

2021. gada 29. marts

Lieldienu raibās oliņas!

 


    Gaidot Lieldienu atnākšanu, lai sagatavotos šiem svētkiem, Ezernieku pagasta bibliotēkā apskatāma svētkiem veltītās literatūras izstāde. 




Lieldienas ir jūdaisma un kristietības reliģiskie svētki. Kristieši Lieldienas saista ar Jēzus Kristus ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos. Latvijā pirmās Lieldienas ir svētku diena kopš 1990, otrās Lieldienas ir svētku diena kopš 1997.

 Lieldienas arī saistās ar latviešu tautas tradīcijām- senlatviešiem tie bija dabas atmodas, pavasara svētki. Lieldienu raksturīgākie atribūti – šūpoles, olas (dzīvības iedīgļa simbols) un avota ūdens.             

 avots: https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Lieldienas&id=948283&&g=1







2021. gada 25. marts

Sāpju pavasari pieminot...

 

1949. gada marts. Pavasaris, kas daudziem atnesa smagas ciešanas un pārbaudījumus. Laika posmā no 1949. gada 25. marta – 30.martam, izpildot 1949. gada 17. marta LPSR Ministru padomes pilnīgi slepeno lēmumu nr.282 par “kulaku” ģimeņu izsūtīšanu ārpus LPSR, tika uzsākta vairāk nekā 10 000 ģimeņu izvešana. Lēmēju ieceres bija veikt grandiozu “tīrīšanu”, novājināt tautu un darīt visu, lai izsūtītie nekad vairs neredzētu savu dzimteni. Daudzi tiešām tā arī nekad vairs neatgriezās. Bet ļoti daudziem izdevās izdzīvot šo sūro laiku un atgriezties dzimtenē. Kas svešumā un bargajos apstākļos šiem izsūtītajiem latviešiem ļāva izdzīvot? Nu jau aizsaulē esošā mūsu novadniece un ilggadējā  Krāslavas represēto biedrības priekšsēdētāja Ērika Andžāne, kas šos baisos notikumus piedzīvoja savā bērnībā, atmiņās daloties uzsvēra, ka tās bija vietējās Sibīrijas sievietes, kas ar lielu siltumu pieņēma izsūtītos bērnus. Dzirdēti stāsti, ka izdzīvot palīdzējušas egļu skujas- taigas bargie apstākļi un vitamīnu trūkums piespieda grauzt egļu skujas, lai kaut kā palīdzētu novājinātajam organismam. Ērika atgriezās.

 Ērika Andžāne nodzīvoja vēl garu un piepildītu mūžu. Nezinu, vai viņa dzīves laikā piedeva saviem pāridarītājiem, bet viņas vēsts pārējiem tautiešiem bija vienkārša- svešumā nesalūzt palīdzēja cilvēcība. Daudzās ģimenēs izsūtīšanas tēma bija tabu vai vismaz ideoloģisko strīdu iemesls. Padomju režīmā augošie bērni nedrīkstēja brīvi pārrunāt šīs lietas ar vecākiem. Sabiedrībai bija jāklusē līdz pat Atmodas laikam 20.gadsimta 80.tajos gados, kad beidzot šo tēmu sāka celt gaismā.  

2002.gadā Latvijas Valsts arhīvs uzsāka sešus gadus ilgu pētniecisko darbu, kas noslēdzās ar grāmatu divos milzīgos sējumos- “Aizvestie”. Šie cilvēki tika aizvesti, bet viņi netiks aizmirsti. Grāmatā ir apkopoti dati par visiem, kas 1949. gada 25.martā tika deportēti. Un šodien mēs viņus pieminam, noliekot ziedus pie pieminekļiem, aizdedzot sveces. Kāds varbūt bez ārējām zīmēm -vienkārši savā sirdī.

 




Izmantotie avoti:

1)     Latvijas Valsts arhīvs, “Aizvestie. 1949. gada 25. marts”, nordik, 2007.gads;

2)     https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportazas-visa-latvija-piemin-deportaciju-upurus.a240020/

 


2021. gada 22. marts

Ūdens dienai veltītā grāmatu izstāde

 

22. martā tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena. Ūdens vide ir cilvēka kā radības pirmā mājvieta, un pēc tam visas dzīves garumā nodrošina cilvēkam dzīvību un komfortu. Ūdens ir tik vienkāršs, ikdienišķs un ikvienam pašsaprotams, ka reti kad aizdomājamies par tā patieso vērtīgumu. Pasaules ūdens dienas mērķis ir pievērst cilvēces uzmanību šī resursa vērtībai un likt aizdomāties, kā mēs to lietojam un kā to sargājam. Par ūdens pasaules plašajām bagātībām, ūdeņu noslēpumiem un pat par vēstures līkločiem dzimtenes ūdeņu krastos varat iepazīties šīs nedēļas grāmatu izstādē!



Iemesls izlasīt:

“Zutis. (..) Instinkta vadīti, zuši spēj īslaicīgi pārvietoties pāri mitrām, zālainām ieplakām. Izteiktas nakts (tumsas) aktivitātes zivis. (..)Plēsīga suga, pārtiek no zivīm, vardēm, gliemjiem, citiem grunts bezmugurkaulniekiem. Dzīves ilgums- līdz 15-20 gadi, parasti mazāk. Nārsto vienreiz mūžā.” (A.Kļaviņš, “Pazīsti Latvijas zivis”,68.lpp)

---

“Operācija Katrīna tika paredzēta kā liels flotes uzbrukums, dodot sabiedrotajiem varu pār Baltiju. Čērčils ierosināja papildināt divus vai trīs vecus karakuģus ar aizsargbruņām un nosūtīt tos caur Beltiem kopā ar lidmašīnu bāzes kuģi, pieciem kreiseriem, divām eskadras mīnu kuģu flotilēm, duci pārvērstiem mīnu traleriem un tankeriem ar trīs mēnešu naftas krājumiem.  

(A.Palmers, “Baltijas jūras valstu un tautu vēsture”, 362.lpp. )

---

“Galvenās kāpnes, kas veda caur parku uz pili, bija veidotas no dzirnakmeņiem, kurs Plāteri savāca no apkārtējiem iedzīvotājiem, jo uz Krāslavas upītes uzbūvēja divas ūdensdzirnavas. Par nožēlu 1950.gados šīs kāpnes iznīcinātas. Blakus pils parkam atradusies ari fazānu audzētava, kuras uzturēšanai no Vācijas bija ieradies speciāls fazānmeistars. ” (Daugavas raksti. No Koškovciem līdz Daugavpilij. 75.lpp)


Dzeja dzimst no mīlestības…

 

21.martā tiek atzīmēta Pasaules dzejas diena. Sen senos laikos (gadu vai divus atpakaļ), kad cilvēki vēl brīvi ceļoja un mēdza satikt savus draugus kafejnīcās, pusdienot restorānos, Pasaules dzejas dienā daudzu valstu viesnīcās, kafejnīcās un restorānos bija ieviesta īpaša norēķinu valūta- par tēju vai kafiju varēja norēķināties ar… dzejoli. Mūsu bibliotēkā tēju un kafiju diemžēl gan nepasniedz, bet tā ir viena no retajām vietām, kur vēl aizvien ir iespēja atnākt klātienē un paņemt līdzi kādu burvīgu grāmatu. Šonedēļ te ir skatāma Pasaules dzejas dienai veltītā grāmatu izstāde.


Iemesls izlasīt:

“Kuroreiz putni man prasa ceļu uz pavasari?!

Es rādu tiem taisni putenī, tur nekā nevar darīt.” (O.Vācietis, “Uz putnu lielceļa”, 46.lpp.)

---

“Ir lapu daudz, bet sakne tikai viena.

Kaut saulei kuplās lapas, ziedus

Es, ģeķis, stiepu savās jaunās dienās,

Līdz saknei jānokalst, lai nāktu viedums.” (V.B.Jeitss, “Baltie putni”81.lpp)

---

«Я помню- со мной это было давно,-

Ходил я с гитарою к ней под окно,

Струился по яблоням розовый дым.

Я знаю,- когда-то я был молодым.»

 (В. Лавринович, «У осенней черты», с.101)


2021. gada 4. marts

Grāmatu izstāde "Sieviete staro- visa māja gaismas pilna…"

 

Tuvojas 8.marts- daudziem tik iemīļoti svētki, kuros steidzam dāvināt kādu pavasara tulpīti pazīstamām sievietēm- mammai, sieviņai, meitai, kolēģēm, māsām, vecmāmiņām, kaimiņienēm, draudzenēm... Ezernieku bibliotēkā Starptautiskās sieviešu dienas atnākšanu sagaidām ar sievietes tēlam literatūrā veltītu izstādi. Ikviens lasītājs aicināts atrast savu mīļāko sievieti grāmatas lappusēs.

Iemesls izlasīt:

“Ar Luīzi pēc pusstundas satikāmies centra kafejnīcā un paņēmām pudeli vīna, Nogaidījām, lai viesmīlis aiziet, un mūsu rokas savijās. Viņas plauksta saspieda manējo, un pār vaigiem mums ritēja asaras.” (Z.Zusta, Aiz durvīm. Emmas stāsts, 119.lpp.)

----

“Paldies!- Nataša atkliedza, bet tad uzbrēca asi un reizē arī skumīgi:- Hei! Hei! Aidā! Laid nu pilnā sparā!- Viņa iecirta papēžus neprātīgā skrējienā drusciņ iekritušajos vepra sānos, un tas deva vaļā tā, ka atkal nosvilpās saplosītais gaiss, un pēc mirkļa  Nataša jau bija redzama priekšā kā melns punktiņš(..)  ”(M.Bulgakovs, Meistars un Margarita, 267.lpp)

----

“Pēc tam es braucu pa mūsu zemi.. Un ko es redzēju? No sādžas pāri palikusi tikai krāsns. Sēž sirmgalvis, bet aiz viņa stāv trīs mazdēli, dēls un vedekla laikam gājuši bojā. Veca sieviete lasīja žagarus, lai iekurtu krāsni. Pakāra apmetni- tātad viņi nāca no meža. Šajā krāsnī nekas nevārījās. Un tik asas sajūtas… Tāda mīlestība…” (Sv.Aleksijeviča,Sievietes karā. Noklusētās vēstures liecības, 231.lpp.)

----

Он спрятал босоножки за спину, так что Эдриэнн пришлось бы обнять его, чтобы достать их. Она закусила нижнюю губу, пряча улыбку, и вздернула подбородок.

- К вашему сведению, я действительно люблю ходить босиком.

- А что еще?

Он придвинулся к ней на миллиметр, но это едва заметное движение показалось ей моннументальным... (Х.Берч, Лавандовая лента, стр. 168)




2021. gada 3. marts

Paldies Bērnu un Vecāku žūrijas dalībniekiem!

 

        Ar prieku paziņojam, ka spītējot kovidam, arī šogad mūsu čaklākie lasītāji ir piedalījušies Bērnu un vecāku žūrijas grāmatu kolekcijas vērtēšanā. Pateicamies žūrijas dalībniekiem par aktivitāti grāmatu lasīšanā un aicinām arī turpmāk iesaistīties!

Bibliotēkā ir novērots, ka šīs kolekcijas grāmatas lasītāji labprāt izvēlas lasīt arī tad, kad kampaņa jau sen ir noslēgusies. Un tas ir uzticams rādītājs, ka kolekcijā iekļautas patiesi vērtīgas un aizraujošas grāmatas, kas dāvās Jums daudzus lasītprieka mirkļus! 








2021. gada 1. febr.

Ieskats aizvadītajā 2020. gadā!

 


2021.gads ir sācies un rit ātriem soļiem. Jau februāris ir klāt!

Lai arī COVID-19 situācija valstī sarežģīja bibliotēkas darbu un lasītāju apkalpošanu, tomēr 2020.gads kopumā pagāja jauki.

Ieskatīsimies aizvadītā gada atmiņu lādītē!