''Jaundomes muiža''
Pirmais no ''Keisleriem'' kurš nopirka ''Jaundomes muižu'' bija Augusts Vilhelms Keislers. Tas notika 1879.gadā, muiža bija kā dāvana viņa sievai Helēnai.
1905.gadā pec vīra naves Helēna pārdeva īpašumu Paulam Johanam Georgam Keisleram ar sievu Annu. Anna bija dzimusi baronese no Klod Jurgensburgas. Viņiem piederēja aptuveni1000 ha zemes ap muižu.
Laikam ritot 1919.gadā sakās ekspropreācija - piespiedu zemju atsavināšana. Pec ši procesa Keisleriem - Paulam un Annai palika vairs tikai 57 ha zemes. Pauls un Anna jau vairs nebija jauni un nolēma nodot sava īpašuma pārvaldīšanu savam dēlam Viktoram Keisleram. Viktors bija pēdejais no Keisleru dzimtas kas pārvaldija ''Jaundomes muižu'' un tai piederošās zemes. 1933.gadā Anna palika par atraitni, jo Pauls nomira.
1941.gadā teritorijā ienāca padomju vara un Keisleri Anna un viņas dēls Viktors atstāja ''Jaundomes muižu'' un devās prom uz Klod Jurgensburgu - mātes dzimteni. 1941.gada martā muiža un atlikušie 57 ha zemes nonāca padomju varas rokas.
Pēc tam piecdesmitajos gados te izveidoja skolu. Vēlāk te bija skola arī bērniem ar īpašām vajadzībām.
Kolhozu laikos muižas ēkā bija slaucēju kantoris, jo pavisam netālu atradās govju fermas.
Deviņdesmitajos gados mājā ievācās apkārtnes iedzīvotāji un izmantoja muižas ēku kā dzīvokļu maju.
2012.gadā ''Jaundomes muiža'' tika sakārtota un sāka atplaukt, jo tās terotorijā vēcās graudu klēts vietā tika izveidots vides izglītības centrs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru