Šomēnes 65 gadu jubileju atzīmē Pēters
Hēgs, dāņu rakstniecības lepnums. Jubilejai
par godu mūsu bibliotēkā no 27.05.-10.06.2022. apskatāma šī ģeniālā dāņu autora
darbu izstāde. P.Hēgs ir pazīstams ar vairākiem darbiem, bet šajā rakstā
pieminēšu tikai grāmatas, kas pieejamas mūsu bibliotēkā. (Par viņa daiļradi
vairāk var lasīt te https://lv.wikipedia.org/wiki/P%C4%93ters_H%C4%93gs)
P.Hēgs debitēja
1988.gadā ar grāmatu “Divdesmitā gadsimta sapņu vēsture”. Valodas plūduma un
noskaņas ziņā to gribas salīdzināt ar pasaules slaveno G.G.Markesa “Simt vientulības
gadu”- tik ļoti skaisti ir veidota un nobriedusi šī grāmata! Taisni neticas, ka
tāda var būt debija. Ja izjūtat simpātijas
pret maģiskā reālisma suģestējošo iedarbību, tad, iespējams, Jums ļoti patiks šī
P.Hēga grāmata, lai gan neesmu droša, ka žanrs ir uzminēts:
“Amālijas pirmās viesības un
arī visas nākamās izvērtās gluži citādas. (..) Viesi bija- pirmajā reizē un
turpmāk-virsnieki, iestāžu vadītāji, komandieri, tiesneši, profesori,
direktori, departamentu priekšnieki, šad un tad pa kādam politiķim, šad un tad
pa kādam rakstniekam, gandrīz visi ar sievām, kas prata šūt un gatavot ēdienu,
un stingru roku vadīt mājsaimniecību. Šie cilvēki uzskatīja sevi par Dānijas
Ierēdniecības ziedu un Dānijas Valsts Aparāta mugurkaulu. Viņi ieradās laikā,
tērpušies tumšās drānās, un viņi ieturējās ar mēru un dzēra mazliet vai nemaz,
un lēnprātīgi tērzēja par iespēju izvairīties no plaušu karsoņa, rītos iekaistot
zeķēs sēra pulveri, un par brīnišķīgajiem sengrieķu statuju ģipša atlējumiem
Valsts Mākslas muzejā, un pēc vakariņām vīrieši apsēdās savrup un sievietes
savrup, šajās viesībās nekad nebija deju, un pulksten divdesmit trijos visi
izklīda, visi bez izņēmuma. (256. lpp.)”
1992.gads P.Hēgam
atnesa jau pasaules slavu ar romānu “Smillas
jaunkundzes sniega izjūta”. Pat ja neesat detektīvromānu cienītājs, šis
romāns ir tā vērts, lai sāktu iepazīšanos ar P.Hēga daiļradi, jo neba izmeklēšanas un nozieguma šķetināšana ir šī romāna galvenā rūpe. Romānā ir ievīstīts
ļoti daudz interesantu faktu par dabu, bet jo īpaši par sniegu. Jo P.Hēgs raksta
ne vien skaisti, bet arī gudri, tā padarīdams šo darbu baudāmu no ļoti daudziem aspektiem. Grāmatu caurvij arī noslēpumains un spraigs
sižets un grāmatā ir ļoti izteiksmīga galvenā varone. Tādēļ neizbrīna fakts, ka Smilla piedzīvo ekranizējumu un tulkojumus daudzās pasaules valodās.
“-Smilla! Kā gan var būt, ka tik smalkai un
trauslai meitenei kā tu ir tik rupja balss?
-Man žēl,- es saku,-
ja es atstāju iespaidu, ka esmu rupja tikai runā. Es pūlos, cik spēdama,
lai būtu rupja viscaur.
Tad es aizveru durvis. (100.lpp.)
”
2001.gadā latviešu valodā tiek
izdots P.Hēga stāstu krājums “Nakts stāsti”. Kā raksta The New York Times
grāmatu apskatniece D.Parini, Hēgam ir tik apbrīnojami plašas zināšanas, ka
viņš bez pūlēm sižetā iekļauj reibinošus vēsturiskus notikumus, ģeogrāfiskas
vietas, pagātnes personības un zinātniskas teorijas… Jo kā jau minēju- Hēgs
raksta ne vien skaisti, bet arī gudri. Tomēr ne velti krājuma nosaukums ir “Nakts
stāsti”, jo tas ir lasāms vakarā, pustumsā, kad Jūsu acugaismai kalpo vairs tikai
nakts lampa.
“Nespēdams pakustēties, viņš
čukstēja viņas vārdu, un tad Šarlote tuvināja savas lūpas viņa ausij.
“Neaizmirstiet, ” viņa teica, “ka
esat apsolījis uzrakstīt man dzejoli.”
Viņa sejā it kā no liela
attāluma parādījās lēns, rotaļīgs smaids.
“Neaizmirstiet”, viņš sacīja
nedaudz novecojušā franču valodā, kuru šķita uzsūcis no savas apkārtnes, “ ka
esat sniegusi man cerības uz skūpstu, Mademoiselle.”
Brīdi šī prasība apdraudēja
Šarlotes skaidro redzējumu. Brīdi viņa domāja par pasaules vēstures lielajiem
nodevējiem, kuri ar skūpstu izsaukuši pār savu galvu iznīcību - par Danaīdu kāzu nakti, par Jūdas skūpstu,
par Bruta nāvīgo apkampienu un par skūpstiem, kurus princese sniedza cūkganam,
un nu viņa saminstinājās.” (162.lpp.)
Visjaunākais mūsu krājumā esošais P.Hēga darbs ir 2014.gadā tapušais “Sūzanas efekts”. Sūzanna nu jau tikai attāli līdzinās ģeniālajai Smillai un rakstnieks galvenās likmes ir licis uz sižeta spraigumu. Ja meklēsiet to pašu valodas plūdumu, ko agrīnajos darbos, varat vilties. Ja meklēsiet adrenalīnu, varat atrotīt piedurknes un ķerties klāt lasīšanai! Grāmatas vispārējā noskaņa ir, ja tā var teikt X-failīga (ja atceraties, 90.tajos bija tāds populārs TV seriāls "Slepenās lietas jeb X-faili") – nedaudz drūma, noslēpumaina, vienmēr ar kautkādām sazvērestībām un ne visai caurspīdīgām, pat netīrām svarīgu vīru darīšanām pilna. Tomēr līdztekus noslēpumaina nozieguma atrisināšanai un sazvērestības teoriju šķetināšanai, ir risināma arī ģimenes krīze – bērni izauguši, un viņiem vairs nevajag mammas vakara pasaciņas un glāstu, dzīvē ļoti daudz sasniegts, bet attiecībās ar dzīvesbiedru iestājusies skandināvu ziema, kas pamazām ved uz šķiršanos... Pretēji Hēga debijas grāmatai, kurā teikumi plūda kā gara upe un iedomājās apstāties tikai tad, ja tās plūdumu pārtrauca kāds ass līkums vai pāri pārkritis koks, šeit teikumi ir īsi, lakoniski, apcirpti. Jo sižeta līnija tik ļoti prasa lasītāja līdzdomāšanu, ka nevar atļauties plaša tecējuma teikumus. Tomēr pat te Hēgs ir pamanījies iepīt daudz zinātnes faktu- konkrētāk dabaszinātņu. Ja nebiedē daudz fizikas terminu, sazvērnieciski samudžināti stāsta labirinti un brīžiem šokējošas detaļas, tad šī grāmata būs īstā!
“Ir cilvēki, kuri tic psiholoģijai.
Es neticu. Itin viss ir bioķīmiski procesi substrātā, kas sastāv no kvantu
elektronu efektiem. Torkilds Hegns visdrīzāk ir izgatavots, stipri kodīgā šķidrumā
izšķīdinot kublu ar struktūrvienību vadītājiem, pulkvežleitnantiem un ģenerāldirektoriem.
Pēc tam šis šķīdums ir iztvaicēts līdz tam koncentrātam, kas tagad sēž mūsu
priekšā. Esmu redzējusi daudz ietekmīgu vīru, bet Hegns izgriež pogas tiem visiem.”
(94.lpp.)