“Vai sapņiem var uzrakstīt vēsturi? Iztirzāsim Hēgu...”

 

Šomēnes 65 gadu jubileju atzīmē Pēters Hēgs, dāņu rakstniecības lepnums.  Jubilejai par godu mūsu bibliotēkā no 27.05.-10.06.2022. apskatāma šī ģeniālā dāņu autora darbu izstāde. P.Hēgs ir pazīstams ar vairākiem darbiem, bet šajā rakstā pieminēšu tikai grāmatas, kas pieejamas mūsu bibliotēkā. (Par viņa daiļradi vairāk var lasīt te https://lv.wikipedia.org/wiki/P%C4%93ters_H%C4%93gs)

P.Hēgs debitēja 1988.gadā ar grāmatu “Divdesmitā gadsimta sapņu vēsture”. Valodas plūduma un noskaņas ziņā to gribas salīdzināt ar pasaules slaveno G.G.Markesa “Simt vientulības gadu”- tik ļoti skaisti ir veidota un nobriedusi šī grāmata! Taisni neticas, ka tāda var būt debija.  Ja izjūtat simpātijas pret maģiskā reālisma suģestējošo iedarbību, tad, iespējams, Jums ļoti patiks šī P.Hēga grāmata, lai gan neesmu droša, ka žanrs ir uzminēts:

“Amālijas pirmās viesības un arī visas nākamās izvērtās gluži citādas. (..) Viesi bija- pirmajā reizē un turpmāk-virsnieki, iestāžu vadītāji, komandieri, tiesneši, profesori, direktori, departamentu priekšnieki, šad un tad pa kādam politiķim, šad un tad pa kādam rakstniekam, gandrīz visi ar sievām, kas prata šūt un gatavot ēdienu, un stingru roku vadīt mājsaimniecību. Šie cilvēki uzskatīja sevi par Dānijas Ierēdniecības ziedu un Dānijas Valsts Aparāta mugurkaulu. Viņi ieradās laikā, tērpušies tumšās drānās, un viņi ieturējās ar mēru un dzēra mazliet vai nemaz, un lēnprātīgi tērzēja par iespēju izvairīties no plaušu karsoņa, rītos iekaistot zeķēs sēra pulveri, un par brīnišķīgajiem sengrieķu statuju ģipša atlējumiem Valsts Mākslas muzejā, un pēc vakariņām vīrieši apsēdās savrup un sievietes savrup, šajās viesībās nekad nebija deju, un pulksten divdesmit trijos visi izklīda, visi bez izņēmuma. (256. lpp.)”

1992.gads P.Hēgam atnesa jau  pasaules slavu ar romānu “Smillas jaunkundzes sniega izjūta”.  Pat ja neesat detektīvromānu cienītājs, šis romāns ir tā vērts, lai sāktu iepazīšanos ar P.Hēga daiļradi, jo neba izmeklēšanas un nozieguma šķetināšana ir šī romāna galvenā rūpe. Romānā ir ievīstīts ļoti daudz interesantu faktu par dabu, bet jo īpaši par sniegu. Jo P.Hēgs raksta ne vien skaisti, bet arī gudri, tā padarīdams šo darbu baudāmu no ļoti daudziem aspektiem. Grāmatu caurvij arī noslēpumains un spraigs sižets un grāmatā ir ļoti izteiksmīga galvenā varone. Tādēļ neizbrīna fakts, ka Smilla piedzīvo ekranizējumu un tulkojumus daudzās pasaules valodās.

 “-Smilla! Kā gan var būt, ka tik smalkai un trauslai meitenei kā tu ir tik rupja balss?

-Man žēl,-  es saku,-  ja es atstāju iespaidu, ka esmu rupja tikai runā. Es pūlos, cik spēdama, lai būtu rupja viscaur.

Tad es aizveru durvis. (100.lpp.)  ”

 

2001.gadā latviešu valodā tiek izdots P.Hēga stāstu krājums “Nakts stāsti”. Kā raksta The New York Times grāmatu apskatniece D.Parini, Hēgam ir tik apbrīnojami plašas zināšanas, ka viņš bez pūlēm sižetā iekļauj reibinošus vēsturiskus notikumus, ģeogrāfiskas vietas, pagātnes personības un zinātniskas teorijas… Jo kā jau minēju- Hēgs raksta ne vien skaisti, bet arī gudri. Tomēr ne velti krājuma nosaukums ir “Nakts stāsti”, jo tas ir lasāms vakarā, pustumsā, kad Jūsu acugaismai kalpo vairs tikai nakts lampa.

“Nespēdams pakustēties, viņš čukstēja viņas vārdu, un tad Šarlote tuvināja savas lūpas viņa ausij.

“Neaizmirstiet, ” viņa teica, “ka esat apsolījis uzrakstīt man dzejoli.”

Viņa sejā it kā no liela attāluma parādījās lēns, rotaļīgs smaids.

“Neaizmirstiet”, viņš sacīja nedaudz novecojušā franču valodā, kuru šķita uzsūcis no savas apkārtnes, “ ka esat sniegusi man cerības uz skūpstu, Mademoiselle.”

Brīdi šī prasība apdraudēja Šarlotes skaidro redzējumu. Brīdi viņa domāja par pasaules vēstures lielajiem nodevējiem, kuri ar skūpstu izsaukuši pār savu galvu iznīcību -  par Danaīdu kāzu nakti, par Jūdas skūpstu, par Bruta nāvīgo apkampienu un par skūpstiem, kurus princese sniedza cūkganam, un nu viņa saminstinājās.” (162.lpp.)

Visjaunākais mūsu krājumā esošais P.Hēga darbs ir 2014.gadā tapušais “Sūzanas efekts”. Sūzanna nu jau tikai attāli līdzinās ģeniālajai Smillai un rakstnieks galvenās likmes ir licis uz sižeta spraigumu. Ja meklēsiet to pašu valodas plūdumu, ko agrīnajos darbos, varat vilties. Ja meklēsiet adrenalīnu, varat atrotīt piedurknes un ķerties klāt lasīšanai! Grāmatas vispārējā noskaņa ir, ja tā var teikt X-failīga (ja atceraties, 90.tajos bija tāds populārs TV seriāls "Slepenās lietas jeb X-faili") – nedaudz drūma, noslēpumaina, vienmēr ar kautkādām sazvērestībām  un ne visai caurspīdīgām, pat netīrām svarīgu vīru darīšanām pilna. Tomēr līdztekus noslēpumaina nozieguma atrisināšanai un sazvērestības teoriju šķetināšanai, ir risināma arī ģimenes krīze – bērni izauguši, un viņiem vairs nevajag mammas vakara pasaciņas un glāstu, dzīvē ļoti daudz sasniegts, bet attiecībās ar dzīvesbiedru iestājusies skandināvu ziema, kas pamazām ved uz šķiršanos... Pretēji Hēga debijas grāmatai, kurā teikumi plūda kā gara upe un iedomājās apstāties tikai tad, ja tās plūdumu pārtrauca kāds ass līkums vai pāri pārkritis koks, šeit teikumi ir īsi, lakoniski, apcirpti. Jo sižeta līnija tik ļoti prasa lasītāja līdzdomāšanu, ka nevar atļauties plaša tecējuma teikumus. Tomēr pat te Hēgs ir pamanījies iepīt daudz zinātnes faktu- konkrētāk dabaszinātņu. Ja nebiedē daudz fizikas terminu, sazvērnieciski samudžināti stāsta labirinti un brīžiem šokējošas detaļas, tad šī grāmata būs īstā!

“Ir cilvēki, kuri tic psiholoģijai. Es neticu. Itin viss ir bioķīmiski procesi substrātā, kas sastāv no kvantu elektronu efektiem. Torkilds Hegns visdrīzāk ir izgatavots, stipri kodīgā šķidrumā izšķīdinot kublu ar struktūrvienību vadītājiem, pulkvežleitnantiem un ģenerāldirektoriem. Pēc tam šis šķīdums ir iztvaicēts līdz tam koncentrātam, kas tagad sēž mūsu priekšā. Esmu redzējusi daudz ietekmīgu vīru, bet Hegns izgriež pogas tiem visiem.” (94.lpp.)

Lasītājs iesaka. Starp citu- jaunieši arī lasa!

Nereti nākas dzirdēt, ka mūsdienās jaunieši vairs pavisam nelasa. Bet tā gluži nav- Laura mācās Ezernieku vidusskolas 12.klasē. Taisni šobrīd norit intensīvais eksāmenu laiks un domas par nākotnes profesijas izvēli. Laura ir no čaklajiem lasītājiem, un stāsta, ka grāmatas vērtē pēc to valodas, bet vēl vairāk- pēc tā, kādas emocijas grāmata izraisījusi. Nupat filmas ietekmē ir pievarēta miiilzīgāāa A.Grīna grāmata “Dvēseļu putenis”. Laura saka, ka tā bija sentimentāla un emocionāla grāmata, kuru noteikti var ieteikt arī citiem lasītājiem.  

Lauras draudzene Katrīna droši ņem no plaukta S.Meieres jauniešu kulta romānu “Krēsla” un saka, ka šo grāmatu viņai ieteikuši un tā ir par mīlestību, tāpēc labprāt lasāma! Protams, arī filma ir redzēta. Nav pārsteigums, ka šo grāmatu jaunieši (īpaši meitenes) ņem lasīt atkal un atkal. Bet pārsteigums ir, ka Katrīna tekoši lasa arī latgaliešu valodā, par ko skolā savulaik ir izstrādājusi zinātniski pētniecisko darbu un izstudējusi grāmatu “Stuosti iz Aulejis”.

Lai meitenēm un citiem jauniešiem labi veicas eksāmenos un iestājpārbaudījumos! Un protams, jauniešus gaidīsim arī vasarā!

 

Eiropas dienai veltītā literatūras izstāde “Eiropas kaimiņu literatūra” (09.05.-19.05.2022.)

“Eiropas diena, ko ik gadu atzīmē 9. maijā, ir veltīta mieram un vienotībai Eiropā. Šajā datumā atzīmē vēsturiskās Šūmana deklarācijas gadskārtu. Robērs Šūmans savā deklarācijā izklāstīja ideju, kā Eiropā iedibināt jauna veida politisko sadarbību, kas karadarbību starp Eiropas nācijām padarītu neiedomājamu. Šūmana priekšlikumu uzskata par pašreizējās Eiropas Savienības pirmsākumu.” (https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/symbols/europe-day_lv)

Atzīmējot šo Eiropas tautām ļoti nozīmīgo datumu, Ezernieku pagasta bibliotēkā izstādām mūsu tuvāko kaimiņu -igauņu un lietuviešu darbus. Blakus Baltijas valstu kaimiņiem, apskatāmi arī Polijas autoru darbi, jo poļu nācija ir atstājusi lielu ietekmi Latvijas vēstures veidošanā. Grāmatas ne vien atspoguļo dažādus vēsturiskos laika posmus, bet būs interesanta lasāmviela arī to augstvērtīgā satura dēļ.

 

Igaunijas literatūra:

·                  Kai Āreleida, “Pilsētu dedzināšana” – 20.gadsimta 50. un 60. gadu Tartu. Grāmatu augstu novērtējuši ne vien Igaunijas, bet arī Latvijas lasītāji. Šis darbs tiek salīdzināts ar pašmāju rakstnieces N.Ikstenas “Mātes pienu”. Stāsts par jaunas meitenes bērnības pārdzīvojumiem un pieaugšanu, atmiņas par pēckara gadu dzīvi Igaunijā.

·                  Arveds Vīrlaids “Mežos vēl brīvība elpo” – uz patiesiem vēstures notikumiem balstīts stāsts par mežabrāļu sīvajām cīņām pret okupantiem. Spraigs sižets, izteiksmīgi personāži un tēlaina, humora piesātināta valoda padara šo grāmatu par patiesi aizraujošu lasāmvielu.

·                  Jāns Kross “Lidojums uz vietas”    grāmata par izcili apdāvināta cilvēka likteni Ullo Paerandu Igaunijas vēstures kontekstā. Šis darbs ir saņēmis Igaunijas Valsts prēmiju un arī Baltijas asamblejas prēmiju, tulkots somu, krievu un angļu valodā. Īsu sižeta izklāstu un grāmatas vērtējumu mūsu pašu literāta G.Bereļa izpildījumā var aplūkot šeit: https://berelis.wordpress.com/2002/04/03/jans-kross-lidojums-uz-vietas/

·                  Tīts Aleksejevs “Svētceļojums” – vēl viena godalgota un Eiropas mērogā augstu vērtēta igauņu rakstnieka grāmata. Noteikti ir vērts izlasīt Eiropas dienas kontekstā, jo autors ir viduslaiku vēstures speciālists un grāmatā plaši apraksta Eiropas vēstures pirmsākumiem būtiskos jautājumus. Tomēr līdztekus Pirmā Krusta kara gaitām, kas grāmatā balstītas uz vēstures hronikām, lasītājs iepazīst arī asprātīgus un viltīgus varoņus, kā arī var baudīt spraigu sižetu un bagātīgu valodu. “Tas, kurš aprod ar tumsu, arī pats pārvēršas par tumsu. Viņu par savējo atzīst nakts. (16.lpp.)”

“[..] mīlestība padara cilvēku aklu un kurlu. Vienīgais, ko viņš redz ir mīļotā seja, simtos atspulgu. Viss pārējais ir tikai juceklīgs sapnis, nekas vairāk. (269.lpp.)”

 

Lietuvas literatūra:

·      Jurga Ivanauskaite “Sapņiem līdzi” – rakstniece, arī dramaturģe un gleznotāja, kas tiek dēvēta par “lietuvju Rušdi”, aizraus lasītājus ar tēlainu un saturiski dziļu vēstījumu. Romāns ir paradoksu un pašironijas pilns par rietumniekiem “garīguma supermārketā” Tibetā. Vai garīgās patiesības tiešām ir jāskrien meklēt uz Tibetu, vai sekojums mistikai un ezotērikai nav maldu ceļš? Romāna beigās tiek atklāts Viņa nodoms, jo “nevajag piešķirt pārlieku lielu nozīmi sapņiem – ne jau tu esi tas, kurš sapņo, bet gan tevi Kāds redz savā lielajā sapņojumā”.

Kazis Almēns “Pļaujas laiks” – Lietuvas-Polijas lielvalsts pastāvēšanas beigu posms. Risinot valstiskus jautājumus, tiek risinātas arī magnātu dzimtu intereses un intrigas. Grāmata par divu Kauņas novadu bajāru lielmanības centieniem un naidu, kas aizsācies, šķiet, nieka siena pļavas dēļ. Kad atriebība nobriedusi, klāt pļaujas laiks…

Kristina Sabaļauskaite “Silva rerum II” – grāmata, kas Lietuvā izdota 2011.gadā un piedzīvojusi četrus papildizvedumus. Kāpēc tā? Romāns iekļauts dekādes 10 nozīmīgāko lietuviešu grāmatu sarakstā, par godu romānam Viļņas TIC izveidojis romāna tūrisma maršrutu, visbeidzot – grāmata saņēmusi vairākas Lietuvas literāros apbalvojumus.  Ja paļaujaties uz citu lasītāju atsauksmēm, tad daudz ko izteiks tas, ka grāmata goodreads lasītāju forumā vidējā vērtējumā nopelnījusi 4 zvaigznes!

 

Polijas literatūra:

·                  Staņislavs Lems “Solāris” – S.Lems ir iemantojis pasaules slavu ar saviem zinātniskās fantastikas darbiem. Kā tas nereti gadās, zinātniskās fantastikas grāmatas mēdz būt filozofiski piesātinātas un patiesībā nav tik daudz stāsts par cilvēces tehnisko iespēju bezgalībām, cik par cilvēces patiesajām vērtībām. Grāmata iepriecinās tos, kas meklē pārdomu barību prātam. Jāatzīmē, ka romāns vairākkārt ir arī ekranizēts. 2002. gadā filmu pēc S.Lema romāna sižeta uzņēmis arī slavenais ASV režisors S.Soderbergs (producējis Titānika veidotājs- Dž. Kamerūns)

·                  H.Senkevičs “Haņa” – autors dzīves laikā radījis vairākus augsti novērtētus darbus, par ko ir saņēmis arī Nobela prēmiju. Viņa īsais romāns “Haņa” vēstī par dzīvi Polijas laukos, par mīlestību un draudzību, un cilvēku attiecību burvību. Lieliska iespēja iepazīt H.Senkeviča daiļradi.

·                  Janušs Leons Višņevskis “Vientulība tīmeklī”  - neskatoties uz kairinošo vāka attēlu, šis nav “viegls atvaļinājuma romāns”. Grāmata aizkustina ar emocionālu piesātinājumu, tas ir stāsts par divu vientuļnieku mīlas dzimšanu e-pastu sarakstē. Vai virtuālajā pasaulē savu dvēseli otram atklāt ir vieglāk nekā reālajā dzīvē?

·                  K.Buiņickis “Priestera Jordāna atmiņas” – ja mīlat savu dzimto novadu un vēl neesat iepazinuši šo nedaudz arhaisko, bet tik vērtīgo atmiņu grāmatu, tad aicinu izlasīt to. Poļu rakstnieks ir dzīvojis Dagdā. Līdztekus Hilzeniem, Plāteriem un citiem reāliem vēstures personāžiem laikmetu izdzīvo vienkāršie Latgales zemnieki. Kā laika mašīna grāmata aizvedīs lasītāju uz 17.gadsimta Auleju, Rēzekni, Dagdu, Mākoņkalna apkaimi, Sīvera ezera krastu. Grāmata ir bagātināta ar izzinošu priekšvārdu un daudzām, skaidrojošām parindes atsaucēm.

·                  Mikolajs Ložiņskis “Grāmata” – skaista, vienkārši, bet tajā pašā laikā dziļi uzrakstīta grāmata par ģimeni. Lasītājam gan būs visa uzmanība jākoncentrē uz grāmatu, jo “Grāmata” veidota savdabīgā stāstu virknējumā. Tomēr, tiem, kas būs pacietīgi un uzmanīgi, sola dāvāt patiesu baudījumu.

Donats Latkovskis, “Nacionālā atmoda Latgalē”

 

 

Tuvojas Latvijai nozīmīgais datums- 04.05. -  1990.gadā šajā datumā tika pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Nupat aizvadīts Latgales kongress, godinot 1917.gadā noritējušo vēsturisko Latgales latviešu kongresu (26.04.-27.04.), kas lika pamatus par vienotas Latvijas Republikas izveidi. Godinot šos zīmīgos datumus, uzmanības centrā grāmata – D.Latkovskis “Nacionālā atmoda Latgalē I un II daļa”. Grāmatas abās daļās ir apkopotas ziņas par Latgales vīriem un sievām, kas bijuši ne vien progresīvi novadnieki, bet arī virzījuši mūsu Latgali valstiskuma ceļos. Grāmata noderīga kā vērtīgs novadpētniecības avots un ir pieejama mūsu bibliotēkā ikvienam lasītājam.