Leonīdam Breikšam 115!

    

    Šogad 8. aprīlī svinam dzejnieka jubileju un bibliotēkā izveidojam grāmatu izstādi.   

 Leonīds Breikšs - latviešu dzejnieks un žurnālists ir dzimis 1908.gada 8.aprīlī Maskavas guberņas Volokolamskas apriņķa Jeļizarovas muižas pārvaldnieka piecu bērnu ģimene. Pazīstams ar savu mīlas liriku un patriotisko dzeju (''Lūgšana'', ''Himna'').  

    Kristīts evaņģēliski luteriskajā draudzē. 1913.gada vasaru Leonīda māte ar bērniem pavadīja savu vecāku mājās Vecpiebalgas ''Pakalniešos'', tad atgriezās Krievijas pilsētā Serpuhovā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, viņi 1914. gadā pārcēlās uz  Maskavu. Bet 1920. gadā Breikšu ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Pirmos dzejoļus Leonīds uzrakstīja 1921.gadā un 1922. gada 29. decembrī laikrakstā ''Kurzemnieks'' tika iespiests viņa pirmais dzejolis ''Ziemassvētku vakarā''. Viņš mēģināja publicēt Jeseņina dzejoļu izlasi, bet pietrūka līdzekļu. Leonīds Breikšs ir liriķis, viņa dzejā dominējošs ir romantiski himnisks, arī reliģiozs pārdzīvojums, tai raksturīga svētuma pielūgsme,  ētiska atziņa, patriotisms,  ka labais ir mūžīgs, bet ļaunais - parejošs. Rakstījis arī prozu - romāns ''Maldugunis'' ar autobiogrāfiskām iezīmēm, stāstu un tēlojumu krājums ''Mūsu ģimene'' aplūko Latvijas valsts pastāvēšanu, jaunatnes morāli, tautas nākotni, vērtējot ģimeni kā valsts pamatu. 

Pēc Latvijas okupācijas Leonīdu Breikšu 1941.gada 17.aprīlī apcietināja un deportēja uz PSRS, kur jūlijā kopā ar aptuveni 900 apsūdzētajiem Latvijas  pilsoņiem ieslodzīja Astrahaņas izmeklēšanas cietumā. 1942.gada vasarā, pārvedot uz citu ieslodzījuma vietu, viņš smagi saslima un mira. Viņas nāves vieta un datums nav zināmi. 

Darbi: 

• dzejoļu krājums ''Skanošie ūdeņi'' (1931)
• romāns ''Maldugunis'' (1933)
• raksts ''Viņu laiks ir klāt'' (1933)
• apceres ''Mūsu ģimene'' (1935)
• dzejoļu krājums ''Mana sapņu zeme'' (1935)
• dzejoļu krājums ''Darba dziesmas'' (1936)
• dzejoļu krājums ''Dziesmas zemei un debesīm'' (1942)
• dzejas izlase ''Gaismas ceļš''
• dzejas izlase ''Dziesmas un lūgšanas''

Svēts mantojums

Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai,

Un svētīts tas, kas drošs par viņu krīt, 

Lai mūžu mūžos zelt un plaukt Dievs ļauj tai

Un saule liek pār mūsu druvām līt.

Te tēvu tēvi sviedros vagu dzina, 

Šī saule pirmā svētījusi mūs, 

Lai takas tās, ko pirmais solis mina,

Redz gaitā pēdējā reiz ejam mūs.

Par visiem svētumiem, ko sirdī nesam, 

Lai šo ikviens sev pirmā vietā esam, 

Mums šajā zemē galva jānoliek. 

  

Aprīļa jaunumi!

 

Katru mēnesī mūsu lasītājus gaida grāmatu jaunumi. 

Lieldienu sagaidīšana.

     Lieldienu izdarības ir simboliska palīdzība dabai, lai ātrāk atgūtu savas krāšņas, vasarīgas rotas! Kas mums jādara, lai tai palīdzētu?  Par to mēs runājām ar bērniem radoša darbnīcā bibliotēkā.

  Olu krāsošana: pavasara saulgriežu simbols ir ola, apzīmējot saules gaismu, jaunu dzīvību un pilnību. Neatņemama šo svētku tradīcija ir olu krāsošana, kad, tas ietītas dažādos zaļumos, garšaugos un vārītas sīpolu mizās, mellenes vai upeņu sulā, pārtop par krāšņiem mākslas darbiem. Senlatvieši ticēja, ka šis process veicina labu satikšanu ģimenē.

    Mazgāšanas tekošā ūdenī: vai vēlies vairot savu skaistumu, veselību un enerģiju? Lieldienas tam ir īstais laiks! Šis ir dabas atmodas laiks, kad tā atgūstas no ziemas miega, pilna možuma un enerģijas, spējot ar to dalīties arī ar mums. Svētku rītā agri jāceļas, lai redzētu saules uzaušanu un jāskrien uz tuvāko tekoša ūdens vietu, kur tas tek pret sauli, un jānomazgā seju! Ja gribi, lai tavi vaigi zied kā rozes - pirms saullēkta apēd vismaz 13  dzērvenes. 

    Olu meklēšana:  mitoloģiskais svētku tēls - zaķis Lieldienu rītā apciemo ikvienu ģimeni ar bērniem, lai tiem dāvinātu saldumus un dažādus nieciņus. Taču vispirms mazākajiem ģimenes locekļiem jāņem roka groziņš un jāiet meklēt zaķa izdētas, krāsainas olas! Vecākiem iepriekš gan jāpaskaidro, kur tad zaķis tieši cilpojis un olas atstājis. Varbūt tas kaut kur ir paslēpis arī kādu šokolādes olu, jo šorīt viss ir iespējams!

    Olu kaujas: svētku simboli ir atrasti un nu ir pienācis laiks noskaidrot, kuram ģimenes pārstāvim padevusies visstiprākā ola, laiks kaujām!  Vispirms vienojieties par spēles noteikumiem, piemēram, ar kuru galu sitīsieties. Sens ticējums vēsta, ka tam, kuram šī ola ir visstiprākā - ilgi dzīvos! Tas, kurš uzvar kaujā, patur sakauto sev, lai vēlāk redzētu un izvērtētu, kurš bijis visveiksmīgākais. Taču, ja tās sanākušas īpaši skaistas un ir žēl tās sasist, ar olām šajā dienā mēdz mainīties! Mielojoties ar šo svētku simbolu neaizmirsti uzbērt tai sāli, jo pretējā gadījumā turpmākajā gadā nāksies daudz melot.

    Olu ripināšana: šai atrakcijai nepieciešamas olas, dažādi kārumi  un rene, piemēram, dēlis ar maliņām, pa kuru olas ripināt. Šī ir spēle, kurā vispirms uz zemes dažādas vietas saliek olas un gardumus, tad lieli un mazi ripina pa dēlīti olu, ja tā pieskaras kādai citai vai  kārumam, tas pienākas ripinātajam,  savukārt, ja neskar nevienu no šim lietām, tā paliek spēles laukumā.

    Šūpošanas: Lieldienās ikkatram ir kārtīgi jāizšūpojas, lai vasarā odi un dunduri nekož, un turpmākais gads būtu veiksmīgs un laimīgs! Sens ticējums vēsta, ka, ja kāds nešūpojas, to ļaunie gari pārmāca. Šajos svētkos pieņemts šūpoties arī tāpēc, lai izklīstu mākoņi un nebūtu lietaina vasara, kā arī, lai nākamajā gadā nenāktu miegs!

    Laika vērošana: šī ir īsta diena, lai prognozētu kāds laiks būs vasarā. Ja līst lietus, tad turpmāk šie nokrišņi gaidāmi katru svētdienu  līdz pat pašiem Vasarsvētkiem. Tāpat, ja šajā dienā vardes lec par ceļu - būs lietaina vasara. Savukārt, ja Lieldienu rītā saule uzlec spilgta - būs karsta vasara.

    Nav būtiski vai ievērosi visas šīs tradīcijas vai tikai dažas no tam. Būtiskais ir laika pavadīšana kopā ar sev vistuvākajiem. Tā mēs ar bērniem radoši pavadījām pirmssvētku laiku, izgatavojam krāsainas olas, izlasījām grāmatas, spēlējam galda spēles un saņemam no Lieldienu zaķīti kārumiņus.

Priecīgus Lieldienas!