Ezernieku pagasta bibliotēka

Kontaktinformācija:
Pagastmāja, Ezernieki, Ezernieku pag.,
Krāslavas nov., LV 5692,
Tālr.: 65653127
e-pasts: bibl.ezernieki@kraslava.lv
Vadītāja Nataļja Šestakova


2024. gada 15. apr.

 

Senioru medijpratības seminārs Dagdā “Saproti informāciju”

Medijpratība ir zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešams darbam ar informācijas avotiem – informācijas atrašanai un analīzei, informācijas sniedzēju funkciju izpratnei, informācijas  satura  kritiskam  novērtējumam,  objektīvas  informācijas  atšķiršanai  no  tendenciozas,  dažādos avotos pieejamo ziņu salīdzinājumam, lai veidotu savu pamatotu viedokli. 2024.gada laikā ar Kultūras ministrijas atbalstu semināri senioriem tiek rīkoti visos Latvijas novados, lai veicinātu medijpratību: mazinātu dezinformācijas radītos riskus un veicinātu kritisku un atbildīgu attieksmi pret publiskajā telpā pieejamo informāciju. Īpaša sadaļa paredzēta arī krāpniecības gadījumiem ar mērķi iepazīstināt seniorus ar iespējamiem draudiem un krāpnieku izpausmēm, spēt tos laicīgi noteikt un pasargāt sevi un savus tuviniekus.


24.04.24 no plkst. 10:00 līdz 15:00 Dagdas bibliotēkā, Alejas iela 29, Dagda, Dagdas pilsēta, Krāslavas novads, LV-5674 notiks medijpratības darbnīca “Saproti informāciju!”, kuru vadīs Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs.

Informācijai un pieteikšanās: biblioteka.dagda@kraslava.lv , T: 65653058

Mācības Latvijā organizē Zemgales NVO Centrs kopā ar sadarbības partneriem no Latgales (Dienvidlatgales NVO Centrs), Kurzemes (Kurzemes NVO Centrs) un Vidzemes (Valmieras novada fonds). Par Rīgas un Zemgales reģionu atbildīgā organizācija – Zemgales NVO Centrs.

Senioru medijpratības mācības finansiāli atbalsta Kultūras ministrija līdzdarbības līguma ietvaros ,,Līdzdarbības līgums ar Kultūras ministriju par valsts pārvaldes uzdevuma – senioru medijpratības veicināšana – veikšanu”, līgums Nr.2.5-8-31. Projektu koordinē un tā ieviešanu nodrošina Zemgales NVO Centrs (www.zemgalei.lv).






     11.aprilī Ezernieku bibliotēkā ekskursijā bija ieradušies Ezernieku pamatskolas 3. klases bērni. Tikšanāš bija veltīta Zviedru rakstnieces Astrīd Lingrend grāmatām. Katrs izvēlējās sev grāmatiņu, uzdevums bija izlasīt fragmentu un īsi pastāstīt par izlasīto. Bērni ar prieku un interesi lasīja un stāstīja par izlasīto. Izstaigājām visas bibliotēkas telpas, bērni uzzināja kā un kur izvēlēties sev grāmatas, kā pieteikties bibliotēkā par lasītāju. Liels paldies skolotājai Leonorai Lune par palīdzību pasākuma organizēšanā.






2024. gada 25. marts



   



    Šodien ar Ezernieku skolas audzēkņiem apmeklējām Ezernieku piemiņas vietu. Tika iedegtas sveces un nolikti ziedi.

    25.martā 1949.gadā no Ezernieku pagasta uz Sibīriju izsūtīja 102 iedzīvotājus. Kopumā no represijām cietuši 44 000 Latvijas iedzīvotāju. Gan sievietes, gan bērni. Šī traģiskā vēstures daļa ir jāatceras, jo, nezinot vēsturi, cilvēkam nevar būt saprotama mūsdienība. Manuprāt, visbriesmīgākais šajos traģiskajos notikumos bija tas, ka cilvēki cieta no kaimiņa apmelošanas, kurš atriebās, apskauda labklājību vai izkalpojās jaunas varas priekšā. Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi jebkurā dzīves situācijā, pie jebkuras varas palikt cilvēkam šī vārda visaugstākajā nozīmē.





2024. gada 19. febr.




    Šogad 2.februārī iemīļotajai bērnu grāmatu autorei un ilustratorei Margaritai Stārastei apritētu 110 gadi. Viņas radītie pasaku tēli ir iemīļoti vairākās paaudzēs - ozolzīļu zēns Zīļuks, zinātkārā Tince, Burtu meitiņa, draudzīgais lācītis Rūcītis, sniegavīri, Pintiķu ciema iemītnieki, rūķis Labrencis, Piparkūku vīriņi un daudzi citi.

     Margaritas Stārastes grāmatas kā sāka iznākt tālajā 1942.gadā, kad iznāca pirmās sešas, tā turpina iznākt un priecēt bērnus. Četras paaudzes uzaugušas, un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir 192 ieraksti ar viņas vārdu, lai gan grāmatiņu ir 20 un citu autoru ar viņas ilustrācijām - 40. 

     Piemēram, stāsta par slaveno Zīļuku iznācis pat japāņu valodā. Savukārt dažas grāmatas māksliniece zīmējusi divas reizes - viens formāts bijis piemērots žurnālam, bet grāmatai vajadzējis citu. Margarita Stāraste, kā mazbērni stāsta, ir visu mūžu zīmējusi, un ģimene viņu atceras ar zīmuli vai otiņu rokās. Un viņa pati teikusi, ka viņai sajūta, ka sevi ar zīmuli rokās atceras agrāk nekā staigājam.

     Mākslinieces pašas dzīvesstāsts nav no vieglajiem - karš jau jaunībā šķīris no mūža mīlestības. Taču vecumdienās Stārastes kundze holandieti Geritu atkal atradusi, abi pat salaulājušies. Un tad viņš mīļotajai paradījis visu pasauli - aizvedis pat uz Margaritas salu - Venecuēlā.

     Pēc astoņiem Holandē pavadītiem gadiem, kad vīrs miris, māksliniece atgriezusies Latvijā un tad intervijā atzinusi: ''Dzīvodama tur, sapratu, ka varu zīmēt vienīgi latviešu bērniem. Un galvenais, ka šobrīd bērnu grāmatās pietrūkst visvairāk un ko es ar savu mūža darbu velētos sniegt  - ir mīļums.''

 


 

2024. gada 13. febr.

Sveču diena.

 

    Ezernieku pagasta bibliotēkā sadarbībā ar Ezernieku pamatskolu notika sveču liešanas darbnīca. Pasākums bija veltīts Sveču dienai, kas ir viena no kalendārajām svinamajām dienām, kuru cēlonis allaž ir meklējams dabā. Sveču dienu uzskata par pirmo ziemas un pavasara satikšanās dienu. Pēc tam šie gadalaiki satiksies vēl ik pa laikam, līdz cīņa būs pabeigta un diena būs garāka, bet saule ies ceļu pasaules kalnā augšup.

    Par pašu galveno Sveču dienas aktivitāti uzskatāma sveču liešana un veidošana. 8.klases skolēni labprāt un  ar interesi piedalījās darbnīcā, katrs izgatavoja savu sveci un paņēma mājās. Bērni kopīgī izvēlējušies sveču krāsu. Mēs runājām par sveču liešanas tehniku, par tautas tradīcijām,  kur var iegādāties materiālus, ko var izmantot palīglīdzekļu formiņām,  iespējams, kādam radīsies jauns hobijs. 

    Pēc seniem pierakstiem var spriest, ka Sveču diena visos laikos svinēta jautri un līksmi un radusies tikpat sen, cik pašas sveces. Domāju, ka tā ir tikpat sena, cik sena ir cilvēce un kultūra, jo norises dabā notikušas vienmēr. Svecēm, kas lietas šajā dienā, piemīt maģiskas īpašības, piemēram, tās spēj aizsargāt māju no pērkona dusmām un uguns.  Dažas no Sveču dienas izdarībām saistītas arī ar bitēm. Proti, saimniecei jāgatavo vaska ritulis, ko saimnieks vēlāk ziedo Ūsiņam. Šī konotācija starp Sveču dienu un Ūsiņiem ir kā tilts, kas norāda uz auglības aspektu. 

    Liels paldies skolotājai Diānai Kiseļovai  par palīdzību pasākuma organizēšanā. Bērniem par izrādīto interesi un aktivitāti. 


  







 

2024. gada 8. febr.

27. janvāris - starptautiskā Holokausta upuru piemiņas diena.

 


27. janvārī, aprit 79 gadi kopš Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas Otrā pasaules kara nogalē, tāpēc šajā datumā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena.

Ik gadu visā pasaulē un arī Latvijā pieminam tos līdzcilvēkus, kas tika nogalināti nežēlīgākajā pagājušā gadsimta noziegumā – holokaustā. Holokausts ir arī Latvijas – mūsu zemes un tautas, kā arī visas Eiropas katastrofa.

Biķernieku mežā atrodas lielākie nacisma upuru masu kapi Latvijā. No 1941. līdz 1944. gadam šeit tika nogalināti vairāk nekā 35 000 cilvēku. Tostarp ne vien no Latvijas, bet arī no Austrijas, Vācijas un toreizējās Čehoslovākijas deportētie ebreji, kā arī nacistiskā režīma pretinieki un karagūstekņi. Tagad pie kādreizējā masu kapa gulst ziedi un skan piemiņas svētbrīdis. 

Bez Starptautiskās holokausta upuru piemiņas dienas Latvijā šīs traģēdijas upuri tiek pieminēti arī 4. jūlijā, jo tieši tajā dienā 1941. gadā ar vairāku sinagogu nodedzināšanu sākās vēršanās pret vietējiem ebrejiem. Atmiņas par miljoniem ebreju un citām ticībām piederīgo cilvēku iznīcināšanu nevar ne aizmirst, ne noliegt.