Pasākumi decembrī

 

      Katru gadu, pieminot Lāčplēša dienas varoņus, tiek apmeklēta Teodora Kalniņa atdusas vieta. Arī šogad 9.novembrī kopā ar Ezernieku pamatskolas bērniem un vēstures skolotāju sakopām piemiņas vietu un nolikām ziedus.

    Vecākās paaudzes cilvēki atceras Teodoru Kalniņu - Lāčplēša ordeņa kavalieri, kā sabiedrisku un sirsnīgu cilvēku, ar labu humora izjūtu, kurš itin viegli iekļāvās jebkurā kompānijā. Pirmā Pasaules kara dalībnieks Teodors Kalniņš dienēja Pāvila gvardes pulkā, piedalījās kaujās Galīcijas frontē. 1919.gada 1.oktobrī Rīgā uzbrukumā cementa fabrikai un cīņā pie Volermuižas sava vada priekšgalā metās tuvcīņā un atņēma Bermonta karaspēka daļai divus ložmetējus, kā arī saņēma gūstekņus. Latvijas armijā iesaukts 1919.gadā jūnijā Strenčos, par drošsirdību kaujās pret bermontiešiem paaugstināts par seržantu un 1920.gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņi Nr.389.

        Neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju, jeb tā saukto Bermonta karaspēku, bija izšķiroša, tādēļ pieminot šo notikumu, 11.novembrī - Lāčplēša dienā - tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

''Jaunu grāmatu plaukts''

Novembra jaunas grāmatas jau gaida savus lasītājus:

 

Rubrika - pagasta vēsture.

 ''Jaundomes muiža''

    Pirmais no ''Keisleriem'' kurš nopirka ''Jaundomes muižu'' bija Augusts Vilhelms Keislers. Tas notika  1879.gadā, muiža bija kā dāvana viņa sievai Helēnai.

    1905.gadā pec vīra naves Helēna pārdeva īpašumu Paulam Johanam Georgam Keisleram ar sievu Annu. Anna bija dzimusi baronese no Klod Jurgensburgas. Viņiem piederēja aptuveni1000 ha zemes ap muižu.

    Laikam ritot 1919.gadā sakās ekspropreācija - piespiedu zemju atsavināšana. Pec ši procesa Keisleriem - Paulam un Annai palika vairs tikai 57 ha zemes. Pauls un Anna jau vairs nebija jauni un nolēma nodot sava īpašuma pārvaldīšanu savam dēlam Viktoram Keisleram. Viktors bija pēdejais no Keisleru dzimtas kas pārvaldija ''Jaundomes muižu'' un tai piederošās zemes. 1933.gadā Anna palika par atraitni, jo Pauls nomira. 

    1941.gadā teritorijā ienāca padomju vara un Keisleri Anna un viņas dēls Viktors atstāja ''Jaundomes muižu'' un devās prom uz Klod Jurgensburgu - mātes dzimteni. 1941.gada martā muiža un atlikušie 57 ha zemes nonāca padomju varas rokas.

     Pēc tam piecdesmitajos gados te izveidoja skolu. Vēlāk te bija skola arī bērniem ar īpašām vajadzībām. 

    Kolhozu laikos muižas ēkā bija slaucēju kantoris, jo pavisam netālu atradās govju fermas.

    Deviņdesmitajos gados mājā ievācās apkārtnes iedzīvotāji un izmantoja muižas ēku kā dzīvokļu maju. 

    2012.gadā ''Jaundomes muiža'' tika sakārtota un sāka atplaukt, jo tās terotorijā vēcās graudu klēts vietā tika izveidots vides izglītības centrs.

                               

 

    19.oktobrī bibliotēkā valdīja jautrība un rosība. Ciemos bija bērni no Ezernieku pirmsskolas izglītības iestādes. Bērni tika iepazīstināti ar jauno BJVŽ grāmatu kolekciju. Tika runāts par grāmatām un lasīšanu. Kopā  izlasījām grāmatu ‘’Pazudušais miedziņš’’. Pēc tam bērni varēja ļauties savai fantāzijai un uzzīmēt miedziņu.

    Bērniem bija liels prieks apmeklēt bibliotēku, noklausīties pasaku, pacienāties ar konfektēm un cepumiem, kā arī uzdāvināt savus zīmējumus bibliotēkai.

    Liels prieks tikties ar mazuļiem! Viņi ir tik zinātkāri un atvērti visam jaunajam.

Paldies par sadarbību Ezernieku PII audzinātājām.

Uz tikšanos bibliotēkā!

 

Ziedonim Purvam - 100!

 

Latvieši ir dziedātāju tauta, un dziesma bez vārdiem taču nebūs dziesma. Slavas saulē visbiežāk tiek celti komponisti un arī izpildītāji. Dzejnieki bieži tiek nepelnīti piemirsti. Un daži ir atstāti aizmirstībā pat uz savu kolēģu fona. Viens no tādiem ir Ziedonis Purvs, rakstītā vārda meistars no paaudzes, ko pārstāv Dzintars Sodums, Visvaldis Lāms, Alfrēds Krūklis, Skaidrīte Kaldupe, Arvīds Skalbe un Linards Tauns.

 

Literatūrā Ziedonis Purvs ienāca ar pirmajiem izdotajiem krājumiem 60. gadu sākumā, kaut arī publicējās un aktīvi rakstīja dzeju jau Otrā pasaules kara priekšvakarā. Daudziem noteikti palicis atmiņā, kā dažu Raimonda Paula populārāko dziesmu vārdu autors, bet tā ir tikai pavisam neliela daļa no dzejnieka atstātā mantojuma.

 

Ziedonis Purvs, gan kopā ar atdzejojumiem, ir radījis tekstus kādiem septiņiem simtiem dziesmu. Un tas – pateicoties tam, ka viņš bija draugos ne tikai ar dzeju, bet arī mūziku – bija apbalvots ar labu balsi un dzirdi.

 

Oktobrī aprit 100 gadi, kopš Ziedoņa Purva dzimšanas un izstāde veltīta nelielam ieskatam viņa dzīves ceļā un dziesmām, kas tapušas ar viņa vārdiem.