Fotogrāfiju konkurss.

 

    Latgales fotogrāfu biedrība sadarbībā ar Preiļu Galveno bibliotēku organizē Latgales novadu radošo fotoamatieru fotogrāfiju konkursu “Es mīlu savu foto” NOLIKUMS 1. Konkursa rīkotājs: Latgales fotogrāfu biedrība, adrese: Raiņa bulvāris 9, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301; tālrunis: 29121689. 

 1.Konkursa mērķi: 

1. Veicināt Latgales fotoamatieru aktivitātes un atbalstīt radošo izaugsmi.

 2. Apzināt Latgales radošos fotoamatierus, kā arī izcelt un apbalvot labākos fotokonkursa dalībniekus.

 3. Pateicoties Latgales fotoamatieru spējām un talantiem, popularizēt reģionu. 

4. Veidot fotoamatieru konkursa labāko darbu izstādi. 

5. Uz fotoamatieru konkursa “Es mīlu savu foto” izstādes atklāšanu aicināt tā dalībniekus, piedāvājot iespēju kopīgai sadarbībai. 

6. Labākos fotoamatieru darbus iekļaut ceļojošā izstādē un drukātā katalogā. 

 2.Konkursa dalībnieki: 

Ikviens Latgales fotoamatieris bez vecuma ierobežojuma, saskaņā ar šo Nolikumu. 

3.Nosacījumi fotogrāfiju iesūtīšanai:

 1. Konkursa dalībnieks var iesniegt ne vairāk kā trīs fotogrāfijas.

 2. Attēliem jābūt fotografētiem Latgalē pēdējo trīs gadu laikā. 

3. Konkursa dalībnieks var brīvi izvēlēties foto kompozīciju pēc saviem ieskatiem. Fotogrāfijās var būt attēloti cilvēku portreti, ainavas, sadzīves tradīcijas, kultūra, sports un citu žanru attēli. 

4. Viena un tā pati fotogrāfija jāiesniedz divos veidos – drukātā un elektroniskā. 

5. Prasības drukātajā variantā iesniedzamajām fotogrāfijām: 

1. krāsainas vai melnbaltas; 2. A4 formātā; 3. vēlams uz matēta papīra; 4. katrai izdrukātajai fotogrāfijai otrā pusē jānorāda: fotogrāfijas nosaukums, fotografēšanas vieta (novads, pagasta nosaukums), autora vārds, uzvārds, tālruņa numurs, e-pasta vai pasta adrese. Kontaktinformācijai ir jābūt skaidri salasāmai. 

6. Prasības elektroniskajā (digitālajā) variantā iesniedzamajām fotogrāfijām: 1. fotogrāfiju faili JPG formātā; 2. ne mazākas kā 2 Mb lielumā; 3. Attēla failā (vai atsevišķā pielikumā) obligāti jānorāda fotogrāfijas nosaukums, autora vārds, uzvārds, tālruņa numurs, fotografēšanas vieta (novads, pagasta nosaukums). 

7. Fotogrāfijas līdz 2025. gada 30. aprīlim jāiesniedz personīgi Latgales fotogrāfu biedrībā (Raiņa bulvāris 9, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301) vai sūtot pa pastu (pasta zīmogs: 25. aprīlis) un elektroniski lauraplus@inbox.lv ar norādi: Konkursam “Es mīlu savu foto”. 

4. Konkurss tiek izsludināts:

 2025. gada 6. janvāris. 

5. Konkursa darbu vērtēšana un atlase:

1.) Darbi tiks vērtēti un uzvarētāji noteikti šādās kategorijās: 1. Daba (ainava) 2. Cilvēks (portrets) 3. Brīvā tēma (citi žanri) 2.) Darbus vērtēs kompetenta žūrijas komisija. 3.) Vērtēšanas kritēriji: 1. Fotogrāfiju atbilstība konkursa nolikumam; 2. Fotogrāfiju mākslinieciskā oriģinalitāte; 3. Tehniskā izpildījuma kvalitāte; 4. Fotogrāfa individuālais redzējums. 4.) Žūrijas komisija līdz 2025. gada 31. maijam nosaka uzvarētājus noteiktajās kategorijās, izvirza tos apbalvošanai noslēguma pasākumā un labākos darbus ievietošanai fotokonkursa drukātajā katalogā. 5.) Darbi, kas iesūtīti pēc noteiktā termiņa, netiks izskatīti. 

6. Apbalvošana:

1.) Apbalvošana notiks fotogrāfiju konkursa noslēguma pasākumā 2025. gada augustā Preiļu Galvenajā bibliotēkā (datums tiks paziņots telefoniski vai ar evēstuli). 2.) Veiksmīgākās fotogrāfijas tiks publicētas katalogā. Katrs darba autors, kura fotogrāfija tiks publicēta šajā katalogā, saņems vienu kataloga eksemplāru un Atzinības rakstu. 3.) Konkursa labāko darbu autori (uzvarētāji) tiks apbalvoti ar diplomiem un konkursa organizatoru un sponsoru sarūpētām balvām. 

7. Īpašie nosacījumi:

 1.) Katra iesniegtā darba autors ir atbildīgs par iesūtītās fotogrāfijas autortiesībām. 2.) Fotogrāfijas, kuras konkursa dalībnieks iesūtījis konkursam, netiks atgrieztas autoriem, tās paliks organizatoru rīcībā un organizatoriem ir tiesības tās turpmāk izmantot bez iepriekšējas saskaņošanas, norādot atsauci uz autoru. 3.) Fotogrāfijas nedrīkst saturēt necenzētu saturu, kas pārkāpj sabiedriskās / ētiskās normas, vai ir pretrunā ar LR likumiem. 4.) Darbu iesūtīšana konkursam tiek uzskatīta par autora piekrišanu visiem šajā Nolikumā minētajiem punktiem. 5.) Katalogs netiek veidots kā komerciāls produkts, un tajā iekļautās fotogrāfijas var tikt izmantotas reprezentācijas nolūkos.

 8.Kontaktinformācija: 1.) Latgales fotogrāfu biedrības valdes priekšsēdētājs Igors Pličs, tālrunis: 29121689, e-pasts: lauraplus@inbox.lv 2.) Preiļu Galvenās bibliotēkas vadītāja Ilona Skorodihina tālrunis: 26819391, epasts: ilona.skorodihina@preili.lv . Šis nolikums ir uzaicinājums piedalīties konkursā! Organizatori cer, ka ikviens fotoamatieris Latgalē tiks informēts un aktīvi piedalīsies.

 Lai veicas!

Gaidot Ziemassvētkus.

 

    Gatavojoties Ziemssvētkiem, Ezernieku pagasta bibliotēkā notiek pirmssvētku pasākumi. 

    Viens no aizraujošākajiem pasākumiem bija ziepju gatavošanas radošā darbnīca, kas notika sadarbībā ar Ezernieku pamatskolu. Bērni aktīvi un ar lielu interesi iesaistījās ziepju gatavošanas procesā. Liels paldies skolotājai Diānai Kiseļovai par sadarbību un palīdzību interesanta pasākuma organizēšanā. 

    Bērni ar prieku stāstīja kam vēlas uzdāvināt paštaisītās ziepes un lūdza rīkot radošas darbnīcas arī nakotnē. Viņiem ļoti patīk iegūt jaunas zināšanas un pieredzi.  Paldies par kopā būšanu un daudz pozitīvu emociju.

Priecīgus Ziemassvētkus!

 

''Dāvana Latvijai''.

     18.novembris ir Latvijas Republikas Neatkarības proklamēšanas diena jeb mūsu valsts dzimšanas diena. Par godu šai dienai visā Latvijā ir brīvdiena, kad kopā ar ģimeni un draugiem ir iespēja apmeklēt dažādus koncertus, parādes, lāpu gājienus. Pie mājām un ēkām tiek izkārti karogi, ikviens tiek aicināts pie krūtīm piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti un kopā svinēt šos svētkus. 

    14. novembrī Ezernieku pagasta bibliotēkā mēš arī aktīvi gatavojāmies svinēt Latvijas Dzimšanas dienu. Svētku noskaņu vislabāk rada dekorāciju veidošana. Pavisam vienkāršs veids, kā radīt svētku noskaņu ir organizēt latvisku dekorāciju meistarklasi bērniem. Lai ienteresētu un iepazīstinātu bērnus ar Latvijas vēsturi paņemam dažas grāmatas no bibliotēkas plauktiem, izlasījām dzejoļus par Latviju, Latvijas himnu, apskatām bildes. Bērni un audzinātāja uzdāvināja biblitēkai paštaisīto svečturi, lai svētki būtu silti un gaiši. 

Paldies par svētku noskaņojumu!

                                         

''Mūsu zemīte - Latvija!''

 Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltīta izstāde.

   

    Novembris ir Latvijas svētku mēnesis, kad svinam gan Lāčplēša dienu, gan Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Lai ieskatītos mūsu valsts tapšanas vēstures lappusēs, kā arī veicinātu patriotismu bērnu un jauniešu vidū, Ezernieku pagasta bibliotēka aicina savus lasītājus un citus interesentus apmeklēt valsts svētkiem veltītu grāmatu izstādi. Izstādē eksponētas grāmatas, kurās ir stāstīts gan par notikumiem, kas saistīti ar Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, gan arī par cilvēkiem, kas cīnījas, lai atgūtu neatkarību, savu zemi un valsti. Svētku noskaņu varēs smelties arī dzejas grāmatās no bibliotēkas krājuma, kuras lasāmi skaistākie un sirsnīgākie dzejoļi par Latviju.

''Tas laikā notikās, kad latvjus prata vienot

Uz darbiem diženiem kāds mirklis gaišs un svēts.

Kaut gadi garām iet, ar vēja spārniem skrienot,

Bet mums no atmiņas tas netiek izdeldēts.

Kad savu pagātni un nākamību cienot,

To visu izvedam, kas bija iecerēts.

Ar trokšni sagāzās tad vecās dzīves balsti,

Mēs augšām pacēlām kā sauli jaunu valsti.

Un tas, kas jutās vecs - tam veiksme kļuva raita,

Kas atšķirts dzīvoja, tas alka pulkā stāt;

Tā latvjiem iesākās visslavenākā gaita

Par kuru nenobeigs tos mūžos slavināt.

Pie kapiem vecajiem, kam nezinājām skaita

Ikdienas pierakām mēs atkal jaunus klāt;

Gars, kuram klausīja tais dienās tūkstots roku

Tas beidzot pavēra mums skaidtu debess loku.''

                                                                      / E.Virza ''Prologs''/

Konkursa uzvarētāji!

Publicējam radošā konkursa rezultātus:

1.vieta - darbs Nr. 3.     

2. vieta - darbs Nr. 4  

3. vieta - darbs Nr. 2  

4. vieta  - darbs Nr.1  

Uzvarētājus gaida apbalvošana bibliotēkā.

Teodoram Zeltiņam - 110!

 Teodors Zeltiņš 

27.10.1914 - 23.08.1991

Lomas: dramaturgs, dzejnieks, rakstnieks, žurnālists

    Darbojies visos literatūras žanros, visvairāk prozas rakstniecībā. Romānos daudz autobiogrāfisku motīvu, kas saistīti ar rakstnieka dzīvi Latvijā, bēgļu gaitām Vācijā un trimdu Amerikas Savienotajās Valstīs. Dzīvodams ASV, Zeltiņs aktīvi iesaistījies trimdas sabiedriskajā dzīvē, bijis laikraksta ''Laiks'' līdzstradnieks. Sadarbībā ar apgādu ''Gramatu Draugs'' sakartojis latviešu rakstnieku darbu un autobiogrāfiju antoloģijas.

     

    Dzimis jūrnieka ģimenē. 1939. gadā rudenī salaulājas ar filoloģijas stundenti Veltu Lindi. 1944. gadā ar ģimeni devies bēgļu gaitās - sākotnēji uz Čehoslovākiju, vēlāk Vāciju. Lielāko daļu trimdas mūža pavadījis Ņujorkā, ASV.

Literārā darbība:

''Trimdas rakstnieku'' izdevumā Zeltiņš rakstīs: ''Skolas laikā literātūrā par visu vairāk iemīlēju Jani Poruku, un šīs lielās mīlestības ierosināts, kas man nav zudusi vēl tagad, gribēju sākt studēt filozofiju, bet mates praktiskā prāta apsvērumi mudināja izšķirties par filoloģiju''.

Pirmās publikācijas: dzejoļi periodikā 1937. gadā - laikrakstā ''Jaunākās Ziņas'', žurnalā ''Zeltene'' un citos izdevumos.

Romāni: 

1939: ''Rīgas ģimnāzisti''

1943: ''Vētras vanags''

1952: ''Slazdā''

1958: ''Rožu gaitenis'', ''Melnās avis''

1959: ''Pazudušā paaudze''

1960: ''Drupu republika''

1962: ''Tiltu atjaunotaji''

1963: ''Antiņš Amerikā meklē līgavu''

1966: ''Antiņš Amerikā cīnas ar sievu un trimdu''

1970: ''Antiņš debesīs meklē latviesus''

1971: ''Mīlestības maize''

1975: ''Nu ir tā stunda''

1976: ''Leļļu meistars Eņģelis''

1978: ''Leopolds Maurs atzīstas''

1980: ''Septiņi saulrietā''

Darbi bērniem: 

1947: ''Zelta gailis'', Slaists un Niķe''

1948: Brīnumzaķis'' (lokalizēts pēc Salmes Metsas darbiem)

    1941. gadā novembrī laikrakstā ''Daugavas Vēstnesis'' (Nr.28) publicēta ziņa, ka dzejnieks Teodors Zeltiņs, kura pirmais, boļseviku laikos konfiscetais, romans ''Rīgas ģimnāzisti'' ir pilnīgi izpārdots, sakārtojis dzejoļu grāmatu ''Mirkļumozaīkas''. Dzejnieks sarakstījis lugu un vairākus stāstus, kas drīzumā parādīsies atklātībā.  

    1955. gadā laikrakstā ''Liaks'' Ņujorkā publicēta ziņa, ka dzejnieks Teodors Zeltiņš pabeidzis rakstīt komēdiju ''Baraku republika'', kurā telots nometņu dzīves laiks, kā autors saka, ''groteski stilizētā šķērsgriezumā ar visām labajām un nelabajām tendencēm''.

    1962. gadā laikrakstā ''Laiks'' 9.jūnija numurā publicēta informacija, ka dzejnieks Teodors Zeltiņs iecerējis rakstu krajuma sastādīšanu ''Viņas un vuņi rakstos un mākslā''. Krājumā Zeltiņs nodomājis savākt un sakopt ziņas par trimdas latviešu rakstniekiem un māksliniekiem, bez biogrāfiskiem datiem dodot arī pārskatu par katra sniegumu svešatnē.

    Par romānu triloģiju ''Antiņš Amerikā meklē līgavu'', ''Antiņs Amerikā cīnās ar sievu un trimdu'', ''Antiņs debesīs meklē latviešus'':  

''Līdz sešdesmito gadu sākumam likās pieļaujama doma, ka Zeltiņš kā balāžu dzejnieks ir daudz pārāks par Zeltiņu kā romānu rakstnieku. Bet tad 1963. gadā viņš laiž klajā romānu ''Amtiņs Amerikā meklē līgavu'', kas Zeltiņu uzreiz paceļ par vienu no labākajiem rakstniekiem. Ar tikpat lielu veiksmi viņš šim Antiņa rromanam pievieno vēl romānus ''Antiņš Amerikā cīnās ar sievu un trimdu'' un '' Antiņš debesis meklē latviešus''. Lieliskā saskaņā ar Antiņa vārdu, kam latviešu literatūrā ir stingra simbola nozīmē, Zeltiņš bez jebkādas atvirzes no simboliskā parauga galvenajām rakstura pazīmēm, cauri visiem trim romāniem līdzeni izturētu, veido īpatnēju šķīstsiržu cilvēku. Antiņš nav literārs šablons, jo rakstnieks tam pratis dot savu, individuālu dzīvību. Pie tam Antiņa vientiesībai piemīt sava dzīves ziņa un liegs humors. Ļoti izmanīgi Zeltiņš visos trīs romānos prot savīt trimdas ikdienu, trimdnieku ideoloģiju, literārās pagātnes motīvus un folkloru, Dainu motīvi, ko rakstnieks reizēm ar ironisku humoru izlietā asprātīgu situāciju veidošanai, iegūst īpatnēju dzīvību. Īpaši ''Antiņš debesis meklē latviešus'' imponē kā Dainu pasaules romans no tagadnes dzīves aspekta. Antiņa triloģioja ir meistardarbs arī valodas izteiksmes dēļ. Tā ir svaiga, allaž saskaņota ar situāciju, kā arī ar romānā iestrādāto realitātes, pagājušās dzīves un folkloras motīvu. Viscaur rakstnieks atbrīvojies no žurnālista frāzēm, kas daudzkārt guļas virsū pirmajiem trimdas romaniem.''

                                            /Gaters, Alfrēds. Teodora Zeltiņa rakstu māksla. Laiks, 1984. 24.okt./