Latviešu grāmatas dzimšana
Tas notika pirms pieciem
gadsimtiem, līdz ar reformācijas radīto pagriezienu Eiropā. Lutera mācības
atbalstītāji Rīgā tolaik jau bija guvuši virsroku, un 1525. gadā uz Rīgu ceļoja
pirmie iespieddarbi latviešu un igauņu valodās – Livonijai paredzētie luterāņu
teksti. Ziņas par šo izdevumu turpmāko likteni ir skopas. Sūtījums līdz Rīgai
nenonāca, jo Lībekā grāmatas arestēja katoļus atbalstošā pilsētas rāte. Lībekas
domkungs Johans Brandess savā diārijā ierakstīja, ka rāte konfiscējusi mucas ar
luterāņu grāmatām, to vidū bijuši arī iespiesti teksti igauņu, latviešu un
parastajā livoniešu valodā. Rāte grāmatas gribēja sadedzināt tirgus laukumā.
Lai arī šīs grāmatas latviešu valodā līdz lasītājiem (klausītājiem) nenonāca un
vēlāk nebija atrodamas tolaik jau nodibinātajā Rīgas pilsētas bibliotēkā
(1524), vārda izplatību uguns neapturēja. Latviski rakstītais vārds bija
piedzimis, auga un izplatījās visdažādākajos veidos. No šiem senajiem laikiem
ir saglabājušās vairākas liecības par rakstiem, pierakstiem un tulkojumiem
latviešu valodā. Piemēram, Rīgas apkaimes katoļu priestera Nikolausa Gisberta
pierakstītā tēvreize latviešu valodā uz Leipcigā drukātas rokasgrāmatas malām
vai Rīgas latviešu Jēkaba draudzes virsmācītāja Johana Eka latviskotās garīgās
dziesmas (abi piemēri datējami ar 16. gadsimta 30. gadiem). Drīz vien, 1585.
gadā Viļņā tiek iespiests jezuīta Petra Kanīzija (Petrus Canisius) katoļu
katehisma tulkojums latviešu valodā – senākais iespiestais teksts, kas
saglabājies līdz mūsdienām. Un pēc pārdesmit gadiem Rīgā jau veidojas
izdevējdarbības pamats – darbu sāk pirmā grāmatu spiestuve Nikolausa Mollīna
vadībā. Piecu gadsimtu garumā latviešu valoda un grāmatniecība ir laidusi
dziļas saknes un plaukusi plašumā. Pirmās latviešu grāmatas “pelni” ir bijuši
auglīgi – no pirmo iespiesto grāmatu klausītājiem, publiskiem tekstu lasījumiem
un dziedājumiem līdz individuālai lasīšanas pieredzei, tekstu tulkošanai un
digitalizēšanai – grāmata ir bijusi un aizvien ir kultūrtelpas un tautas
dzinējspēks. Grāmata reiz pavēra jaunas iespējas izglītībai un zinātnei,
refleksijai par pasauli mums apkārt un par to, kuru varam tikai iztēloties. Tā
deva pašapziņu, lika domāt pašiem par sevi un sabiedrības organizēšanu, par
savu pagātni un iespējām nākotnē. Rakstītais vārds ļāva latviešiem identificēt
sevi starp citām tautām un mērķtiecīgi iekļauties citu kultūru saimē ar
bagātīgu devumu. Tāpēc 16. gadsimta sākums ir latviešu rakstītās valodas un
kultūras izspraukšanās virszemē. Gaismā, kura mūs veidojusi jau piecsimt gadu
garumā.
Bibliotēkā ir izveidota grāmatu izstāde veltīta lielam jubilejam:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru