Paldies mīļi lasītāji par aizvadīto gadu bibliotēkā, par izlasītam grāmatām, par labu noskaņu, par interesantam sarunām un tikšanām! Ļoti gaidām Jūs arī Jaunajā 2023.gadā ar cerību uz pozitīvo sadarbību!
Prieks būt ar Jums kopā💖
Prieks būt ar Jums kopā💖
Mēs visi gaidām brīnumus, īpaši bērni.
Mūsu bibliotēkā
sapulcējāmies ar bērniem uz radošo darbnīcu un taisījām Salavecītim un Eglītei
dāvanas. Bērni izkrāsoja Ziemassvētku zvaniņus un bumbiņas. Katram iznāca oriģināli.
Gaidot Ziemassvētku brīnumus, ''mazie rūķīši'' bija ļoti ļoti aktīvi. Izdevās iepazīties
ar ziemas tematikas grāmatu izstādi un pat kopīgi palasīt . Visi bērni izrādīja
lielu interesi par grāmatām, atvēra tās, aplūkoja zīmējumus un mēģināja lasīt.
Salavecis arī bija sagatavojis dāvanas
skolotājām un bērniem. Visi devās projām priecīgi!
Pasākums izdevās
burvīgs!
Mierpilnus un gaišus Ziemassvētkus!
🎄🎄🎄
Sirsnīgā atmosfērā un ar izteiktām atzinībām par jaunā rakstnieka talantu 7. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nosvinēti Toma Deimonda Barvida debijas romāna “Zaļā Dzīle” atvēršanas svētki. Grāmatas redaktori teic, ka jauniznākušais darbs ir spilgts pieteikums, un tā autors godam spēj iznest fantāzijas žanra sarežģītību. Tas ir arī nozīmīgs pienesums šī gada literatūras laukam Latvijā.
Toms Deimonds Barvidis fantāzijas pasaules savā iztēlē radījis jau kopš
mazotnes, un rakstītprasmi sācis attīstīt jau ilgi pirms romāna “Zaļā Dzīle”
tapšanas. Jaunais rakstnieks atzīst, ka šis ir pirmais manuskripts, kuru viņš
atļāvies publiskot, tomēr pirms tam ir tapuši vēl citi. “Zaļās Dzīles”
rakstīšana kopā aizņēmusi apmēram piecus gadus.
“Ceļš no pirmajiem vārdiem līdz šai dienai ir bijis visai garš,” svinīgajā
uzrunā pasākuma viesiem teica grāmatas autors. “Vēl pirms diviem gadiem nebūtu
varējis noticēt tam, ka kādu manu grāmatu kādreiz redzēšu grāmatnīcu plauktos. Projekta
“Bibliotēka” organizētajam jauno rakstnieku konkursam pieteicos, lai motivētu
sevi pabeigt iesākto manuskriptu, par laureāta titulu pat nedomājot”.
Manuskripts slīpēts un pilnveidots ar izdevniecības “Dienas Grāmata”
komandas atbalstu. Redaktori norāda, ka rakstīt fantāziju ir grūts uzdevums
ikvienam autoram. Radītajai pasaulei ir jābūt tik niansēti izstrādātai, lai
lasītājs spētu tajā iedzīvoties, savukārt stāsta virzībai ir jābūt gana
aizraujošai, lai lasītājs spētu noturēt uzmanību. Turklāt, ņemot vērā pasaules
konkurenci, rakstniekam ir jāspēj piedāvāt kaut kas jauns, oriģināls un vēl
neredzēts. Tomam Deimondam Barvidim ir izdevies izpildīt visus šos kritērijus.
Ir radīts romāns, kuram Latvijas literatūrā nav līdzīgo, un šobrīd atliek
vērot, kā darbu uztvers lasītāji.
Romāns “Zaļā Dzīle” vēsta par pasauli, kuru ik nakti pārstaigā debesmeitas
un trīs spoži mēneši. Reiz tā esot bijusi vienota, līdz brāļi, debesmeitu
precinieki, sastrīdējās un to sadalīja. Tagad Zaļā Dzīle, mežonīgs un
nebeidzams mūžamežs, un sausais, skopais Tīrums dzīvo katrs savrupu dzīvi
šķietamā drošībā. Tomēr gan Tīrumā, gan Zaļajā Dzīlē pamazām mostas kā jauni,
tā aizmirsti spēki, kas tiecas iegūt vai iznīcināt. Zaļās Dzīles bangas arvien
niknāk sitas pret Tīruma krastiem, un cilvēku apmetnēs sākas cīkstēšanās par
ļaužu prātiem un sirdīm. Kas izjaucis līdzsvaru starp abām pasaules daļām?
Meklējot atbildi senās dziesmās, Vārmas ciema Dižais rakstotājs Hauko atrod
tikai jaunus jautājumus.
Toma Deimonda Barvida “Zaļā Dzīle” ir
lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” organizētā pirmā Jauno rakstnieku
konkursa (2021) laureāta darbs. Tas tika izvēlēts izdošanai 45 romānu
konkurencē. Izdevējs “Dienas Grāmata”. Redaktori: Vents Zvaigzne un Dace
Sparāne-Freimane. Grāmatas mākslinieks Reinis Pētersons. Romāns izdots ar latviešu literatūras
mecenāta “Baltic International Bank” finansiālu atbalstu, kas bija Jauno rakstnieku
konkursa galvenā balva.
Pirmais Jauno rakstnieku konkurss (2021) ir lasīšanas veicināšanas
projekta “Bibliotēka” ceturtās sezonas iniciatīva. Projekts “Bibliotēka” ir
latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls
projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību
sāka 2018. gadā, publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā
nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē. Pateicoties plašajai
sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019. gadā projekts tika turpināts ar
ceļojošās izstādes “Dzimtas grāmata” izveidi, savukārt 2020. gadā tika radīta
sērija ģimenēm ar maziem bērniem “Iemīlēt grāmatu!” un klajā nāca izdevums
“Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Savukārt 2021. gada lielākā aktivitāte bija Jauno
rakstnieku konkurss, kurš veidots ar mērķi veicināt jauno prozas rakstnieku
izaugsmi Latvijā. Konkurss ir atkārtoti izsludināts arī 2022.
gadā. Projekta
ietvaros regulāri tiek veidotas iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības
grupām, ar mērķi pievērst uzmanību literatūrai kā pārmantojamai vērtībai un
vecināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook
un Twitter (@manabiblioteka).
Video ievietots YouTube: https://youtu.be/kjSBVAGubwE
Tuvojas Ziemassvētki... Ir sajūta, ka tas baltums, kad uzsniga pirmais sniegs, ienāk arī mūsu sirdīs, liekot mums novērtēt, apjaust un ticēt. Mēs esam aizņemti ikdienas steigā, bet tieši Ziemassvētku laikā mēs atskatāmies uz to, kas ir bijis. Tas ir pārdomu laiks... Pārdomu laiks par paveikto, pārdzīvoto, par atbalstu, ko saņemam no sev mīļiem cilvēkiem, un to, ko spējam citiem dot. Un varbūt tieši tas ir īstais Ziemassvētku brīnums – sirds siltums, ko rada smaids un labs vārds.
Latvija lepojas ar savu bagāto folkloras mantojumu un tautas paražām, kādas nav sastopamas nekur citur. Ziemassvētki ir neiedomājami bez mandarīnu un piparkūku smaržas, egles un mājas rotāšanas, Ziemassvētku dziesmām, kā arī sirsnīgu ģimenes filmu skatīšanās, grāmatu lasīšanas par ziemu un Ziemassvētkiem. Svarīgi atcerēties, ka kopā pavadītais laiks ir visdārgākā dāvana, ar ko svētku laikā iespējams dalīties.
Tradīcijas... Tas savieno mūs ar vecveciem, ar mūsu saknēm...Cerot uz baltu ziemu, viena no fiziski izaicinošākajām, tomēr arī jautrākajām tradīcijām, jau gadsimtiem ilgi, ir sniegavīra velšana. Šo tradīciju izbaudīs gan mazāki, gan lielāki bērni, jo ziemas svaigais gaiss, apvienojumā ar bezbēdīgu laiskošanos sniegā, pozitīvi ietekmē veselību. Atcerēsimies, ka arī sniegavīriem salst, tāpēc būs nepieciešams parūpēties par pienācīgu apģērbu. Šalle, cepure vai kādi kreatīvāki risinājumi, to jau atstāsim paša mākslinieka ziņā.
Ziemassvētku gaismiņu iedegšanas tradīcija, aizsākās ar sveču aizdegšanu. Šīs sveces piestiprināja pie eglītes zariem, izmantojot vasku vai adatas. Šī prakse aizsākās Vācijā, 17. gadsimtā un sāka izplatīties arī citās Eiropas valstīs, turpmāko 200 gadu laikā. Gaisma, kas spīd tumsā, nes brīnumlaika sajutu.
Ziemassvētku eglīte ir cerības simbols. Tā arī ir viena no galvenajām Ziemassvētku eglītes izcelsmēm un iemesls, kāpēc eglītes ir ienākušas mūsu mājās. Līdz ar mūžzaļā koka ierašanos mūsu mājās, svētki var tikt pasludināti par sāktiem!
Lai padarītu Ziemassvētku gaidīšanas laiku vēl aizraujošāku, vērts izveidot adventes kalendāru. Ievietojot pa dāvanai katrā no kalendāra atvērumiem, iespējams iepriecināt sevi un savus mīļos visa mēneša garumā. Veikalos, kā arī internetā nopērkami visdažādākie adventes kalendāri, bet taisīti ar savam rokam nes īstu ģimenes siltumu un prieku.
Viena no labākajām brīvdienu daļām – ieslīgt dīvāna ar karstu kakao vai kādu ziemas kokteili rokās, tikmēr sapulcējot ģimeni, lai skatītos iemīļotās Ziemassvētku filmas.
Laiks ņemt rokās, iespējams, jau noputējušās recepšu grāmatas, lai izmēģinātu paša spēkus maltīšu gatavošanā! Ja neesat sajūsmā par vairāku stundu stāvēšanu pie plīts, tad vienmēr ir opcija – izcept piparkūkas. Tas ir daudz vienkāršāks veids, kā pavadīt laiku virtuvē, vienatnē ar sevi, vai kopā ar ģimeni un draugiem. Iznākumam nav jābūt perfektam, jo galvenais jau ir process. Turklāt māju sienas vēl ilgi smaržos pēc nesen ceptiem piparkūku gardumiem. Iesaistiet aktivitātē arī mazākos ģimenes locekļus, kopā radot svētku noskaņu!
Mūsu vecvecāki izmantoja savus talantus, lai radītu dāvanas. Pašdarināti labumi, piemēram, cepumi un maize iepriecinās vienmēr, jo kā jau visiem zināms, tad mīlestība iet caur vēderu. Tas gan neliedz veidot jebkāda cita veida dāvanas, pielāgotas to saņēmējiem.
Vecmāmiņa izmantoja to, kas viņai bija, lai izrotātu telpas. Apskatiet savu pagalmu un māju, lai atrastu dažādākos elementus, ar kuriem izrotāt savu mājokli. Dabīgas izcelsmes dekori ir skaistāki par mākslīgajiem, turklāt tie ir svaigi un bezmaksas. Salasiet priežu čiekurus un izveidojiet vainagu vai izkārtojiet tos stikla burciņās. Sagrieziet zaļumus un ievietojiet tos vienkāršos, baltos podiņos vai izrotājiet eglīti ar dzērveņu virteni!
Īpašais laiks, gaidot brīnumus, kopā ar bērniem lasīt grāmatas! Ziemas vakaros lasīšana piepildīs sirdis ar īpašām sajūtām. Bibliotēkā izveidojas plaukts ar tematiskam grāmatām. Caur lasīšanu mēs iedziļinājāmies iekšējā pasaulē un varam staigāt pa dvēseles labirintiem, gaidot, cerot un ticot...
Lai skaisti un balti svētki katrā mājā!
Romānu un monogrāfiju sērija Es esmu…
Arņa Koroševska monogrāfija LIELAIS NOLIEDZĒJS — par latviešu rakstnieku, tulkotāju un literatūrkritiķi Andreju Upīti (1877–1970).
“Andrejs Upīts ir viens no ražīgākajiem un arīdzan nozīmīgākajiem latviešu rakstniekiem, turklāt kopā ar Rūdolfu Egli sarakstījis pasaules rakstniecības vēsturi un bijis arī ievērojams literatūrkritiķis un tulkotājs. Tomēr mūsdienās arvien tiek pieminēti tikai daži populārākie darbi. Andreja Upīša dzīves traģēdija bija viņa stūrgalvīgajā vēlmē būt par sociālu (un vēlāk – sociālistisku) rakstnieku, un varbūt tieši tāpēc pēdējām paaudzēm ir visai vāja nojausma par Upīša ieguldījumu latviešu literatūrā.”
Arnis Koroševskis
“Manuprāt, Andrejs Upīts ir latviešu literatūras izcilākais dižkoks. Par to liecina ne tikai paveiktā apjoms, bet arī sasniegtās virsotnes. Dažām no tām pat pēc gadsimta neviens nav spējis līdzvērtīgi nostāties blakus. Tas, ka Andreja Upīša vārds nav iekļauts Latvijas Kultūras kanonā, nekādi neietekmē viņa lielumu, tikai atklāj vērtētāju sīkdomāšanu.”
Gundega Blumberga
“Andreja Upīša talants bija dzīvs un elpoja, kamēr tam bija ļauts brīvi nostāties “pret”. Laikā, kad visi “par” un “pret” bija uzrakstīti priekšā, daudz lasītais rakstnieks, par kura darbiem strīdējās, pārvērtās ar rūgtu žulti iebalzamētā literatūras mūmijā, ko apstrīdēt nedrīkstēja. Turklāt šādu likteni viņš izvēlējās pats, būdams delegācijā, kas 1940. gadā devās uz Maskavu lūgt “Latvijas uzņemšanu PSRS”. Vai mēs varam atrast izlīgumu starp valodas lielmeistaru un valsts nodevēju, starp dzīvo un mirušo Upīti? 145 gadus pēc dzimšanas Andrejs Upīts vēl arvien ir latviešu literatūras strīdus ābols.”
Vents Zvaigzne
Arnis Koroševskis (1990) ir literatūrzinātnieks un kritiķis. Kopš 2012. gada regulāri publicē recenzijas un rakstus par jaunāko literatūru. Viņa pētniecisko interešu lokā ir arī Andreja Upīša literārā darbība, par ko viņš saņēmis gan Latvijas Zinātņu akadēmijas Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē, gan Veronikas Strēlertes piemiņas balvu un vairākas Kārļa Dziļlejas fonda godalgas. Arnis Koroševskis ir Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists.
Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis
Cieto vāku sējums, 552 lpp., izdots 2022. gada 25. aprīlī
Vakar mūsu bibliotēkā bija jautri un skaļi. Īstais pirmssvētku noskaņojums . Ar bērniem no Ezernieku bērnudārza mēs gatavojām dāvanu mūsu mīļajai Dzimtenei. Bērni kā parasti bija ļoti centīgi. Visi koncentrējās uz uzdevumu veikšanu, kā arī uz tematiskajiem jautājumiem centās atbildēt viens par otru skaļāk un ātrāk. Bērni bija lieli malači! Viņi jau zināja mūsu karoga krāsas , izskatu, gan kontūras aprises. Mēs gribam izrādīt savu mīlestību un cieņu savai Dzimtenei – valstī, kurā mēs dzīvojam, mīļajai Latvijai. Vēlam mūsu valstij mieru un labklājību. Ceram, ka šie bērni izaugs un paliks te - Latvijā, lai izdarītu visu, kas viņu spēkos, lai padarītu Latviju vēl labāku.
Ciemiņi atnāca ar dāvanu: paštaisīto koka riņķīti ar
latviešu simbolu - auseklīti. Bija ļoti patīkami! Tas dzīvos grāmatu plauktā,
lai dāvinātu siltumu un svētku noskaņojumu visiem, kas atnāks uz bibliotēku.
Bērni aplūkoja grāmatas bērnu stūrītī, dalījās ar lasītprasmes
prieku, spēlēja galda spēles, stāstīja par sevi un uzdeva dažādus jautājumus.
Paldies visiem par
kopīgo radošumu!
Ar 💝Latvijai!
Kur?
Kur koki aug visstaltākie?
Kur mākoņi visbaltākie?
Kur putni dzied visskaļāk?
Kur zāle zeļ viszaļāk?
Dzimtenē.
Kur avoti visdzidrākie?
Kur kovārņi visgudrākie?
Kur kaķi ņaud vismīļāk?
Kur zivis peld visdziļāk?
Dzimtenē.
Kur velli lec visellīgāk?
Kur mellenes vismellīgāk?
Kur pļavas zied viskošāk?
Kur pasaulē vis drošāk?
Dzimtenē.
Savā tautā.
(Pēteris Brūveris)
Visiem Latvijas pašvaldību publisko bibliotēku lasītājiem tīmekļvietnē http://www.3td.lv, reģistrējoties ar individuālo bibliotēkas piešķirto publiskā kataloga lietotājvārdu un paroli, ir iespēja izlasīt noteiktu skaitu grāmatu mēnesī pilnīgi bez maksas. Ja vēl neesi kļuvis par kādas bibliotēkas lasītāju, tev ir jāsazinās ar jebkuru pašvaldību publisko bibliotēku, kur tev izsniegs vajadzīgo pieeju un izstāstīs kā to lietot.
Mājas lapā https://www.3td.lv/lv/ebooksir pieejams daudzveidīgs apgāda “Zvaigzne ABC” e-izdevumu piedāvājums – gan latviešu literatūras klasika (Apsīšu Jēkabs, Jānis Ezeriņš u. c.), gan mūsdienu autoru grāmatas, kuras iemantojušas lasītāju atzinību, turklāt grāmatas nemitīgi tiek papildinātas.
Egramatas.com ir interneta vietne, kurā vari lejupielādēt sev vēlamo grāmatu bez maksas un to lasīt savā telefonā vai citā ierīcē. Tās pieejamas fb2 failā, tāpēc tā atvēršanai būs nepieciešama attiecīga programma - FictionBook Editor, Any2FB2, Fb2toany, CoolReader2, latviešu teksta apstrādei izveidotā programma “Tilde“ vai cita. Tiklīdz izvēlētā programma ir lejupielādēta un aktivizēta, varēsi lasīt jebkuru no Egramatas.com esošajām grāmatām. Jāatzīmē, ka vairākos viedtālruņos ir pieejama fb2 failu atvēršanas programma.
Līdzīgi kā Egramatas.com, arī Gramataselektroniski.blogspot.com ļauj piekļūt un izlasīt visdažādākās elektroniskās grāmatas, izmantojot fb2 failus vai citas lejupielādes funkcijas. Šeit ir viegli pārskatāmas kategorijas un meklētājs, kas ļaus nepieciešamo grāmatu atrast ātrāk, ja, protams, tāda šajā vietnē ir ievietota.
Las.am mājas lapa piedāvā grāmatas iegādāties, bet tajā ir pieejamas arī daudzas bezmaksas grāmatas, kuras vari ielikt grozā un “iegādāties”. Izmanto filtru “Bezmaksas”, lai uzzinātu, kādas tieši grāmatas ir pieejamas neko nemaksājot. Šajā sarakstā atradīsi vairākas latviešu literatūras klasikas darbus, piemēram, “Mērnieku laikus”, “Lāčplēsi”, “Staburaga bērnus”, “Kalpa zēna vasara”, “Velniņus”, “Dullo Dauku” un citus darbus.
Fiziskas grāmatas vari iegādāties grāmatnīcu interneta veikalos.
Un protams gaidīsim Jūs bibliotēkā, lai izmantot iespēju pačaukstināt ar vēl nelasītas grāmatās aizraujošam lapiņām un iedziļināties literatūras pasaulē.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) jau ceturto gadu organizē apmācības par drošu elektronisko parakstu. Apmācību mērķis ir veicināt drošu digitālo rīku izmantošanu, tādējādi veicinot sabiedrības izglītošanos un veiksmīgu digitālās transformācijas norisi visās tautsaimniecības nozarēs. Apmācību dalībniekiem esam palīdzējuši paplašināt izpratni par drošu elektroniskā paraksta izmantošanu gan darba vajadzībām, gan privātajai saziņai un darījumu veikšanai.
Aicinām izmantot šo iespēju un apmeklēt bezmaksas eParaksta apmācības tiešsaistē. Apmācības latviešu valodā notiek apmēram 1 stundu MS Teams platformā.
Apmācībās iespējams uzzināt, kā iegūt eParaksta rīkus - eParaksts mobile un eParakstu eID kartē, kas ir e-Identitāte un kur to izmantot, kā pārbaudīt un parakstīt dokumentus elektroniski, kā arī iegūt atbildes uz sev interesējošajiem jautājumiem.
Tuvākie apmācību datumi:
Lai pieteiktos apmācībām, lūdzam aizpildīt reģistrācijas anketu šeit:
https://forms.office.com/r/VjvXuTXR9e
Cik forši ir tie brīži, kad bibliotēkā, trokšņojot un jautri čalojot, ieveļas bērnu kompānija! Ja līdzi nāk mamma vai tētis, viņi bērnus parasti kušina, sakot, ka bibliotēkā jāuzvedas klusu (laikam baidās pamodināt plauktos guļošās grāmatas vai iztramdīt kādu grāmatā iegrimušu lasītāju). Kādā karstā augusta dienā bibliotēku apciemoja Kuldīps, Dženifera un Simona – līdzi paņēmuši jautru čalošanu un lielu, lielu grāmatu maisu, lai pēc cītīgās lasīšanas tās atnestu atpakaļ. Šoreiz nekāda kušināšana nevienam prātā nav, jo pieaugušie līdzi nav atnākuši, bet bibliotekāre zina, ka grāmatas plauktos nevis guļ, bet gluži otrādāk - tās vienmēr ir nomodā un nepacietīgi gaida, kad atnāks Lasītājs.
Ieraudzījusi lielo grāmatu maisu, es bērniem saku- Jūs gan šovasar esat čakli lasījuši, nāciet pastāstiet man par savu mīļāko grāmatu! Meitenes nedaudz kautrējas, bet Kuldīps, kā jau puika, ir drosmīgāks un labprāt pastāsta, ka visvairāk viņam patikusi grāmata 36 un 6 kaķi - jo tur bija daudz jautru momentu (droši vien arī daudz ņaudīgu, murrīgu, ūsainu un astainu momentu arī). Kuldīps uzslavēja arī I.Zanderes dzejoļu krājumu “Iekšiņa un āriņa”. Jautāju- kas tad tur tā patika, tā taču ir parasta, skolotāju ieteikta grāmatā? Uz ko Kuldīps man atbildēja, ka ļoti laba grāmata - tur ir daudz smieklīgu dzejoļu.
Tad mūsu sarunai, pārvarējusi kautrību, jau pievienojas
arī Dženifera, stāstot, ka pati, pati labākā grāmata tomēr ir 101 dalmācietis. Mēs ejam kopā pie grāmatu plauktiem un atrodam šo grāmatu. "Jā, tā ir īstā!" iesaucas Dženifera. Grāmata ir par vienu ļoti nelabu tanti, kas no suņu skaistajiem kažociņiem gribēja sev
uzšūt skaistu tērpu. Ak vai! Bet par laimi tur viss beidzās labi. Pārējie bērni piebalso, ka vispār ir tāda multfilma arī. Un vispār ir forši, ja ir tādas grāmatas, pēc kurām ir uztaisītas multenes. Tad var salīdzināt grāmatu un multfilmu.(Arī bibliotekāre ir novērojusi, ka bērnus pie grāmatām droši var radināt ar t.s. multeņu grāmatām- Cūciņa Pepa, Makvīns un Elza no Frozen nevienu vien mazo lasītāju ir ievadījuši grāmatu pasaulē).
Visbeidzot arī Simona ir gatava pastāstīt, par savu mīļāko grāmatu- tā patiesībā ir nupat izlasītā grāmata Skolotāja lutekle. Tajā grāmatā stāstīts par pašu nepaklausīgāko sunīti pasaulē. Stāsts bija ļoti jauks. Es prasu- interesanti, kāpēc abām meitenēm vislabāk patika grāmatas par sunīšiem? Un viņu vietā man atkal braši atbild Kuldīps- tāpēc, ka viņām pašām ir mājās suns! Mēs visi par to draudzīgi pasmejamies un secinām, ka šai bērnu kompānijai vismīļākās ir grāmatas par dzīvniekiem un dažādām jautrībām.
Lai
iepriecinātu Ezernieku bibliotēkas lasītājus, mēneša garumā būs aplūkojama
īpaša literatūras izstāde “Šaipus ģeniālā robežām.” Izstādei izvēlētais
nosaukums nav nejaušs, jo izstādītas ģeniālu autoru – Nobela prēmijas laureātu
grāmatas.
Nobela prēmiju literatūrā piešķir kopš 1901. gada, un līdz 2021.gadam to saņēmuši 118 literāti, kuru starpā 16 autores-sievietes. Atlasot izstādes kolekciju, izbrīnu radīja fakts, cik daudzu pasaulslavenu autoru darbu mums nemaz nav (piem., ģeniālais B.Pasternaka darbs “Doktors Živago”, J.Brodska dzeja vai kāds no B.Šova darbiem) un tajā pašā laikā – cik daudzi Nobela prēmijas laureāti tomēr ir atrodami mūsu plauktos!
Izstādē ir gan
darbi, kuru dēļ autori saņēmuši prestižo apbalvojumu, gan arī citi laureātu
darbi, ja konkrētā grāmata pie mums nav pieejama: te būs atrodami E.Hemingveja,
G.G.Markesa, I.Buņina, A.Solžeņicina, S.Unsetes un daudzu citu izcilu autoru
darbi. Nāc, un ieskaties šaipus ģeniālā robežām!
Neapšaubāmi šos
ģeniālos darbus ir radījuši ļoti interesanti cilvēki, un šoreiz, atšķirībā no
citām reizēm, ieskatīsimies nevis pašos darbos, bet divu diženu autoru
biogrāfijās:
Knuts Hamsuns
(izstādē darbs “Benoni. Roze.”)
Paša autora dzīvesstāsts un temperaments ir bijis tik aizraujošs, ka tā dēļ vien ir vērts iepazīt viņa daiļradi. K.Hamsuns ir viena no ziemeļvalstu spožākajām zvaigznēm. Audzis interesantā norvēģu ģimenē, kur vectēvs bijis pastnieks, bet vecmāmiņa īsta lietpratēja degvīna tecināšanā. Knuta tēvs bija skroderis, kas apprecēja daiļo un strādīgo Thoro- Hamsuna māti. Kā auglīgā dārzā ģimenē piedzimst daudz bērnu.Dzīves skarbie apstākļi Hamsunu saimi aizved uz Nordlandi- pašu Norvēģijas Ziemeļu daļu. Lai arī Knuts aug kuplā ģimenē, viņš veidojas par kautrīgu un noslēgtu zēnu. Sākumā strādā par pārdevēju, pēc tam aiziet mācekļa gaitās pie kurpnieka. Jau septiņpadsmit gadu vecumā top pirmie Knuta Hamsuna dzejoļi un noveles. Drīz jauneklim apnīk kurpnieka arods, un viņš dodas pasaules klejojumos. Strādā gan par ogļu strādnieku, gan par skolotāju. Izmēģina darboties kā landrāta ierēdnis, ceļu strādnieks un akmeņkalis. Bet aizvien nerod mieru.
Sapratis, ka Norvēģijā nevar rast kāroto mieru un pārticību, 22 gadu vecumā Knuts drosmīgi piepilda seno ģimenes sapni un pārceļas uz ASV. Knuta skarbā dzīve Amerikā izvēršas vēl skarbāka, bet neskatoties uz to viņa līdzgaitnieki stāstot, ka reti kad dzīvē sastapuši tik skaistu un dzīvespriecīgu jaunekli, mūžīgas asprātības pilnu, kāds toreiz bijis Hamsuns. Brīvbrīžos Hamsuns kā negudrs nododas rakstīšanas kaislībai, top darbi, kurus pats pēc tam nekavējoties iznīcina, jo nemāk. Nemāk atrast īstos vārdos, lai izteiktu to, ko vēlas izteikt. Skarbie darba apstākļi sabeidz veselību un ārsti Knutam atklāj ātro diloni. Laiks gatavoties nāvei. Droši vien būtu jādodas nomirt uz dzimteni. Tomēr tā vietā jaunais Knuts, gatavojoties atvadām no dzīves, dodas trakulīgā ceļojumā- sēžas lokomotīvei uz jumta un dodas uz Ņujorku, ļaudams trīs dienas spēcīgai gaisa straumei ieplūst savās plaušās. Kad Knuts nokļūst Ņujorkā, tā vietā, lai būtu jau pa pusei miris, puisis ir gandrīz pilnībā vesels! Pēc dažiem mēnešiem Norvēģijā rakstnieks jau ir pilnībā izveseļojies. Bet šajā dzīvesposmā pasaule vēl nepazīst Knuta daiļradi.
Liktenīga ir jaunā rakstnieka sastapšanās ar grāmatu izdevēju Albertu Langenu, kas Knutu Hamsunu ieved īstajā rakstniecības saulītē. Top lielie darbi - “Bads”, “Viktorija”, “Pāns” u.c. Hamsuns nu nododas savam dzīves aicinājumam- rakstniecībai. Ienākumi viņam ļauj 1918. gadā iegādāties pašam savu muižu, kurā literāts pilnībā noslēdzas un nododas literatūras dievībām. Hamsuns nevēlas sabiedrību, viņam apkārt tikai ģimene. Stāsta, ka Nobela prēmijas pasniegšanas brīdī Stokholmā, kad prēmiju pasniedzis pats Zviedrijas karalis, Hamsuns bijis “karaliskāks” par pašu karali- gaidījis, lai karalis ar goda rakstu sper dažus soļus viņam pretim, nevis pats nācis karalim pretim. Vientulim lielpilsētas spožā sabiedrība un saviesīgā dzīve bijis īsts pārbaudījums. Bet grāmata “Benoni.Roze” ir par mīlestību, kas dziļa un noturīga klājas pāri citiem tās surogātiem- izvirtību, pārejošu kaisli un egocentrismam. K.Hamsuns, šķiet, juta tās dzirksti visas dzīves garumā, lai nodotu vēstījumu arī mums.
Ernests
Hemingvejs (krājums “Salas straumē”).
Ja E.Hemingvejs būtu dzimis tikai nedaudz vēlāk, viņš būtu īstenais Džeims Bonds- supervaronis. Vismaz tāds viņš paliks sava talanta cienītāju acīs- vīrišķīgs, izturīgs, mērķtiecīgs, tomēr… ar iekšēji aizlauztu dvēseli, jo dzima viņš 1899.gadā un izbaudīja uz savas ādas abu Pasaules karu rūdījumu. Karš viņu nesalauza, bet aizlauza noteikti, no otras puses- veidoja viņa īpašo rakstniecības stilu.
Pirmās darba gaitas saistās ar reportiera
darbu Kanzasas laikrakstā. Vājās redzes dēļ Ernestu neņem aktīvajā
karadienestā, bet viņu pieņem par šoferi Sarkanā krusta vienībā un 1918.gadā
nosūta uz Itālijas-Austrijas fronti karadarbības zonā. Pēc dienesta pienākumiem
viņam nebūtu jāatrodas frontes pirmajās līnijās, bet Ernesta vīrišķīgais gars pats
viņu dzen ierakumos, kur viņš sadraudzējas ar itāliešu kareivjiem. Par to viņš samaksā
ar smagu ievainojumu, noguļ vairākus mēnešus hospitālī. Daudz maz atguvies,
izraujas no tā, lai atgrieztos kaujas laukā, bet ir iestājies pamiers un
aktīvās karadarbības Ernestam iet secen. Tikai vēlāk atklājas, ka šķemba nav
tik daudz ievainojusi rakstnieka ķermeni, cik dvēseli. Un šī ievainojuma stīga
tālāk caurvīs visu Hemingveja dzīvi.
Atgriezies ASV,
Ernests vairs nespēj iekļauties mietpilsoniskajā, karu neredzējušajā vidē un
savu vecāku ģimenē, bet mūk uz bērnības stūrīti Z Mičigānā, lai tur nodotos
vientulībai, rakstniecībai, medībām un makšķerēšanai. (Šie jaukie īstu vīru
hobiji arī krietni caurvij Hemingveja daiļradi). No lauku rāmās dzīves Ernests 1921.gadā
pārceļas uz Čikāgu, kur iepazīst vietējo zaņķi- gangsterus, alkohola tirgoņus,
reketierus. Bet te Ernests arī satiek savu mīlestību un nākamo sievu. Pēc kāzām
jaunlaulātie pārceļas uz Parīzi. Eiropā Hemingvejs apceļo Franciju, Itāliju un
Spāniju, izbauda Alpu kalnu izklaides. Visi šie motīvi iekļaujas viņa daiļradē.
Politiskā
situācijā Eiropā ir saasinājusies, objektīva žurnālistika līdzīgi kā mūsdienās ir
apdraudēta, un Hemingvejs pamet žurnālista darbu, veltījot sevi daiļradei.
Smagais darbs ne uzreiz tiek atalgots- sākumā rakstniekam arī nākas cīnīties ar
trūkumu, tomēr pēc 1926. gada sākas milzīgs radošais pacēlums, darbus publicē
lielākie ASV žurnāli. Šai laikā Ernests arī šķiras no pirmās sievas un apprecas
otru reizi. Šajā dzīves posmā Hemingvejs jau daudz izbauda elitārās dzīves ekstras-
medī zivis Golfa straumē, ar kuteri apceļo Bahamu salas un Kubas piekrasti,
medī lauvas un bifeļus Āfrikā, draudzējas ar bagātajiem un varenajiem. Lai arī
rakstnieks kļuvis par bagātnieku, viņš nezaudē dāsnumu- ir mecenāts jaunajiem māksliniekiem,
bet lasītājiem dāvā daudz spožu romānu un stāstu, aprakstot savus burvīgos piedzīvojumus.
1931. gadā ekranizējumu piedzīvo pirmā pēc Hemingveja romāna uzņemtā filma “Ardievas
ieročiem”. Rakstnieka plašais dzīves
skatījums liek pievērsties nevēlajām politiskajām norisēm Spānijā, kur 1936.
gadā plaši izplatās fašisma ideoloģija. Ernests Hemingvejs ar dāsniem
ziedojumiem finansē sanitāro mašīnu un medikamentu iegādi republikāņu armijai,
finansē filmu par antifašistisko cīņu Spānijā. 1938. gadā Ernests atkal pavada
frontē Spānijā- pie sliekšņa atrodas Otrais Pasaules karš. Karš kļūst par Ernesta dzīvi. Viņš nespēj
dzīvot mierā, ASV, zinot, ka daudzas tautas Eiropā cieš kara šausmas. Pirmkārt,
Hemingvejs rada daudz literārā darba par karu, otrkārt, 1942.gadā iet pat tik tālu,
ka ar personīgo kuteri “Pilara” stājas aktīvajā flotes dienestā, izsekodams
Karību jūrā vācu zemūdenes. 1943. gadā “Paramount” pēc viņa romāna “Kam skanēs
zvans” uzņem filmu ar I.Bergmani galvenajā lomā. Karš Ernestu aizved ne vien jūrā, bet arī
paceļ gaisā – 1944. gadā kā kara korespondents viņš jau piedalās bumbvedēju un iznīcīnātāju
lidojumos pār Vāciju.
Tomēr tik spraigā
kara dzīve nevar palikt bez sekām. Dvēseles lūzums turpinās, Ernests šķiras no
otrās sievas un apprecas trešo reizi. Pēckara gados Hemingvejs turpina ražīgu
literāro darbību. 1951. gadā pabeidz stāstu “Sirmgalvis un jūra”, par ko gadu
vēlāk saņem prestižo Pulicera prēmiju. Tieši šis darbs Hemingvejam vēlāk atnes
arī Nobela prēmiju, kuru veselības problēmu dēļ, rakstnieks diemžēl vairs nevar
ierasties saņemt personīgi.
Top jauni
darbi, scenāriji filmām, tiek piedzīvotas arī vairākas avārijas, kas bojā
veselību. Liekas, ka karš ir aiz muguras, ir daudz bagātības, draugu, visas
dzīves baudas un ekstras pieejamas- par ko vairs sūdzēties, tikai jābauda! Tomēr
kara gados aizlauztā dvēsele ik rudeni lūzt vēl vairāk. Rakstnieku sāk mocīt psihiskā
depresija. 1961.gadā E.Hemingveja dvēsele salūzt pilnībā – vai tās ir dziļās kara
pēdas, vai ļoti intensīvās dzīves gaitas, vai kāda cita, mums nezināma dzīves
nasta, bet 2.jūlijā Hemingvejs sev laupa dzīvību nošaujoties. Mums vien ir
palicis ļoti bagāts dižena cilvēka mantojums rakstītos darbos.
Raksta tapšanā
izmantotie materiāli:
1. https://lv.wikipedia.org/wiki/Nobela_pr%C4%93mijas_laure%C4%81ti_literat%C5%ABr%C4%81
2.
K.Hamsuna grāmatas “Benoni.Roze” priekšvārds
3.
E.Hemingveja krājuma “Salas straumē” pēcvārds
4. Attēli no avotiem: https://lv.wikipedia.org/wiki/Knuts_Hamsuns
un https://www.delfi.lv/izklaide/skats/cilveki/dazi-specigi-citati-no-ernesta-hemingveja-romaniem.d?id=46167857