Tuvojas
8.marts- daudziem tik iemīļoti svētki, kuros steidzam dāvināt kādu pavasara tulpīti
pazīstamām sievietēm- mammai, sieviņai, meitai, kolēģēm, māsām, vecmāmiņām, kaimiņienēm,
draudzenēm... Ezernieku bibliotēkā Starptautiskās sieviešu dienas atnākšanu
sagaidām ar sievietes tēlam literatūrā veltītu izstādi. Ikviens lasītājs
aicināts atrast savu mīļāko sievieti grāmatas lappusēs.
Iemesls izlasīt:
“Ar Luīzi pēc pusstundas
satikāmies centra kafejnīcā un paņēmām pudeli vīna, Nogaidījām, lai viesmīlis
aiziet, un mūsu rokas savijās. Viņas plauksta saspieda manējo, un pār vaigiem
mums ritēja asaras.” (Z.Zusta,
Aiz durvīm. Emmas stāsts, 119.lpp.)
----
“Paldies!- Nataša atkliedza,
bet tad uzbrēca asi un reizē arī skumīgi:- Hei! Hei! Aidā! Laid nu pilnā
sparā!- Viņa iecirta papēžus neprātīgā skrējienā drusciņ iekritušajos vepra sānos,
un tas deva vaļā tā, ka atkal nosvilpās saplosītais gaiss, un pēc mirkļa Nataša jau bija redzama priekšā kā melns
punktiņš(..) ”(M.Bulgakovs,
Meistars un Margarita, 267.lpp)
----
“Pēc tam es braucu pa mūsu zemi..
Un ko es redzēju? No sādžas pāri palikusi tikai krāsns. Sēž sirmgalvis, bet aiz
viņa stāv trīs mazdēli, dēls un vedekla laikam gājuši bojā. Veca sieviete lasīja
žagarus, lai iekurtu krāsni. Pakāra apmetni- tātad viņi nāca no meža. Šajā
krāsnī nekas nevārījās. Un tik asas sajūtas… Tāda mīlestība…” (Sv.Aleksijeviča,Sievietes
karā. Noklusētās vēstures liecības, 231.lpp.)
----
“Он спрятал босоножки за спину, так что Эдриэнн
пришлось бы обнять его, чтобы достать их. Она закусила нижнюю губу, пряча
улыбку, и вздернула подбородок.
- К вашему
сведению, я действительно люблю ходить босиком.
- А что еще?
Он придвинулся
к ней на миллиметр, но это едва заметное движение показалось ей моннументальным...” (Х.Берч,
Лавандовая лента, стр. 168)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru