Ezernieku pagasta bibliotēka

Kontaktinformācija:
Pagastmāja, Ezernieki, Ezernieku pag.,
Krāslavas nov., LV 5692,
Tālr.: 65653127
e-pasts: bibl.ezernieki@kraslava.lv
Vadītāja Nataļja Šestakova


2021. gada 25. marts

Sāpju pavasari pieminot...

 

1949. gada marts. Pavasaris, kas daudziem atnesa smagas ciešanas un pārbaudījumus. Laika posmā no 1949. gada 25. marta – 30.martam, izpildot 1949. gada 17. marta LPSR Ministru padomes pilnīgi slepeno lēmumu nr.282 par “kulaku” ģimeņu izsūtīšanu ārpus LPSR, tika uzsākta vairāk nekā 10 000 ģimeņu izvešana. Lēmēju ieceres bija veikt grandiozu “tīrīšanu”, novājināt tautu un darīt visu, lai izsūtītie nekad vairs neredzētu savu dzimteni. Daudzi tiešām tā arī nekad vairs neatgriezās. Bet ļoti daudziem izdevās izdzīvot šo sūro laiku un atgriezties dzimtenē. Kas svešumā un bargajos apstākļos šiem izsūtītajiem latviešiem ļāva izdzīvot? Nu jau aizsaulē esošā mūsu novadniece un ilggadējā  Krāslavas represēto biedrības priekšsēdētāja Ērika Andžāne, kas šos baisos notikumus piedzīvoja savā bērnībā, atmiņās daloties uzsvēra, ka tās bija vietējās Sibīrijas sievietes, kas ar lielu siltumu pieņēma izsūtītos bērnus. Dzirdēti stāsti, ka izdzīvot palīdzējušas egļu skujas- taigas bargie apstākļi un vitamīnu trūkums piespieda grauzt egļu skujas, lai kaut kā palīdzētu novājinātajam organismam. Ērika atgriezās.

 Ērika Andžāne nodzīvoja vēl garu un piepildītu mūžu. Nezinu, vai viņa dzīves laikā piedeva saviem pāridarītājiem, bet viņas vēsts pārējiem tautiešiem bija vienkārša- svešumā nesalūzt palīdzēja cilvēcība. Daudzās ģimenēs izsūtīšanas tēma bija tabu vai vismaz ideoloģisko strīdu iemesls. Padomju režīmā augošie bērni nedrīkstēja brīvi pārrunāt šīs lietas ar vecākiem. Sabiedrībai bija jāklusē līdz pat Atmodas laikam 20.gadsimta 80.tajos gados, kad beidzot šo tēmu sāka celt gaismā.  

2002.gadā Latvijas Valsts arhīvs uzsāka sešus gadus ilgu pētniecisko darbu, kas noslēdzās ar grāmatu divos milzīgos sējumos- “Aizvestie”. Šie cilvēki tika aizvesti, bet viņi netiks aizmirsti. Grāmatā ir apkopoti dati par visiem, kas 1949. gada 25.martā tika deportēti. Un šodien mēs viņus pieminam, noliekot ziedus pie pieminekļiem, aizdedzot sveces. Kāds varbūt bez ārējām zīmēm -vienkārši savā sirdī.

 




Izmantotie avoti:

1)     Latvijas Valsts arhīvs, “Aizvestie. 1949. gada 25. marts”, nordik, 2007.gads;

2)     https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportazas-visa-latvija-piemin-deportaciju-upurus.a240020/

 


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru