Šogad tiek atzīmēta
150.gadskārta Ernestam Birzniekam-Upītim (1871–1960) un bibliotēkā aplūkojamas autora grāmatas. E.B.Upītis bija ne vien
rakstnieks un izdevējs, bet arī pedagogs un daudzu latviešu rakstnieku mecenāts.
Mācījies Tukuma apriņķa skolā. 1893. gadā ar ģimeni pārcēlies uz Kaukāzu (Kaukāzā
piedzīvoto autors aprakstījis grāmatā Kaukāza stāsti). 1921 atgriezās
Latvijā, strādāja par Rīgas pilsētas Bibliotēku centrāles vadītāju (1927–1934),
bet pēc K. Ulmaņa apvērsuma tika atlaists. Pēc šī pavērsiena pievērsies tulkošanai.
Pēckara gados rakstīja un tulkoja bērnu literatūru. Nozīmīgākie prozas darbi: Pelēkā
akmens stāsti (1914), triloģija Pastariņa dienasgrāmata (1922),
Nīnas pasaciņas (1–2, 1922–1924). Izdoti Kopoti raksti (1
–7, 1960–1963). (Attēls un informācijas avots: www.letonika.lv )
Iemesls izlasīt:
"Dāvis, ar Ādamu kopā strādādams, bij sācis smēķēt. Cik daudz te bij vainīgs Ādams un cik daudz Dāvis pats, to nevarēja nošķirt. Bet Baumanis vainoja vairāk Ādamu, māte atkal krāva visu vainu virsū Dāvim un veda to pat uz klēti pērt. Pēc pēriena Dāvis aizgāja uz ošdārzu un pusdienās nemaz nenāca. Arī māte vairs nepienāca pie galda. " ("Pastariņa dienasgrāmata", 44.lpp., 1975. gads "Liesma", Rīga.)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru