Pirms vasara sakravā ceļasomas...

 

Nu ko, vasarai tūdaļ būs jākravā ceļasomas, jo karsto vasaras dvašu nomainīs rīti ar lielu rasu, miglu un zirnekļu tīklu ciku cakām pļavā. Vēl kādu brīdi sienāži vakaros sisinās mums miega dziesmas, bet visiem būs skaidrs, ka ar sisināšanu nevar apmānīt gada ritējumu, un rudens tik un tā nāks virsū kā nenovēršams notikums. Pirms attopamies, ka bērni jau cītīgi sēž skolas solos (cerams, ka ne pie ZOOM ekrāniem) un pie vakariņu galda pirmā apsēžas tumsa, atskatīsimies uz šīs vasaras grāmatu lasīšanas paradumiem mūsu bibliotēkā.

               Vasara Ezernieku bibliotēkā sākās ar daudzām jaunām grāmatām, tai skaitā ar kārtējo bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas kolekciju. No kolekcijas bērnus visvairāk interesēja grāmatas "Nepaklausīgais vectēvs" un "Diena, kad ome salauza internetu" (nezinu, iespējams, pie vainas attiecības ar vecvecākiem?), bet visbiežāk uz mājām paņēma tomēr J.Zvirgzdiņa grāmatu "Rijīgā čūska un gudrā pele". Delanijs JP sarakstījis grāmatu, kura ar savu nosaukumu gluži kā magnēts šovasar pievilka daudzas lasītājas- “Ideālā sieva”. Šī grāmata šovasar kļuva par Nr.1 lasītāko vidū. Vai visas lasītājas atrada tur to, ko cerēja, nevar zināt, bet to, ka grāmata ir aizraujoša, izteica vairākas. Lasītākais autors šovasar mums ir- domāju, ka diez vai kādu pārsteigšu, Ilze Aizsila.

               Vienas grāmatas dēļ bibliotēkas vadītāja gandrīz iepinās nopietnā ķezā. Un es Jums pastāstīšu, kā tas notika. Ir tāds mīts (īpaši pašu mazāko lasītāju vidū), ka bibliotekārs ir izlasījis pilnīgi VISAS bibliotēkā esošās grāmatas. Jāatzīst, ka attiecībā uz savām novada kolēģēm, arī es pati ļoti ticu šim mītam un man aizdomas, ka lielākoties tā arī ir. Tomēr Ezernieku bibliotēka ir izņēmums. Ir  tādi lasītāji, kas sagaida no bibliotekāra arī ieteikumus. Te ir ,kā saka, jājūt drēbe- kas nu kuram varētu patikt vai nepatikt. Tā kā nupat atzinos, ka neesmu izlasījusi visas grāmatas no mūsu fonda, tad reizēm var pašmaukties un palasīt grāmatu anotācijas vai atsauksmes. Reiz pēc šādām jūsmīgo atsauksmju “studijām” kādam cītīgam mūsu lasītājam, kurš īpaši aizrāvies ar fantastikas žanru, ieteicu vienu jauno grāmatu. Kad kungs bija izlasījis grāmatas un ieradies pēc kārtējās literatūras, viņš, pa durvīm ienākot, man skaļā balsī paziņoja : “Labi, ka mēs nedzīvojam Amerikā, citādāk es Jūs iesūdzētu tiesā!”

“Par ko tad?”

 “Par to, ka Jūs man ieteicāt tik ļoti stulbu grāmatu, ka es nesaprotu, kā tādu ārprāta murgu var vispār uzrakstīt! Laikam autors bija sanarkojies un priekš kam tāds stulbums vispār bija jāizdod!”

Protams, ka man palika … nu kā lai saka- neērti, pat jau nedaudz kauns šīs grāmatas autora vietā. Tomēr mēs abi par šo starpgadījumu pasmējāmies un, atklāti sakot, viņa paziņojums mani tik ļoti ieintriģēja, ka es aizdomājos, ka nāksies pašai tagad šo grāmatu tiešām izlasīt! (Tā laikam darbojas knifs, ka arī antireklāma ir reklāma.)

          Nobeidzot stāstu par šīs vasaras lasīšanu, atklāšu kādu nedaudz noslēpumainu faktu. Bibliotēkās pēc visiem priekšrakstiem nevajadzētu būt dubletiem (vienādām grāmatām), bet retos gadījumos tie gadās. Viens no retumiem, kam ir dvīņu eksemplārs mūsu grāmatu fondā, turklāt arī dvīņu brālis krievu valodā, ir M.Bulgakova “Meistars un Margarita”. Klasika, tomēr ne jau nu tāda, kas būtu iekļauta obligātajos skolēnu lasāmo grāmatu sarakstos. Bet šī grāmata šovasar ir ļoti vilinājusi lasītājus.. bija brīži, kad neviens no dvīņiem neatradās plauktā, un kāds prasīja vēl. Kas Meistarā un Margaritā ir tāads, es nevaru izskaidrot, bet grāmata ir starp tām, pie kuras lasītājs, kas reiz to izlasījis, sava mūža laikā sagrib atgriezties ik pa brīdim. Aicinu pārbaudīt, kā būs ar Jums.

Rudens lasīšanas paradumus rādīs laiks. Kāda cītīga lasītāja man teikusi, ka rudens ir detektīvu lasīšanas laiks. Lai nu kā, ir skaidrs, ka centīsimies gādāt grāmatas dažādām gaumēm, lai katrs lasītājs var atrast kaut ko sev.

P.s. Nojaušu, ka daudzi ir ieintriģēti un nu grib zināt, par kādu grāmatu mani gandrīz iesūdzēja tiesā, bet tā kā šādas lietas publiski nevar izpaust… (vismaz bibliotekāram to darīt nevajadzētu!), tad to varēs uzzināt tikai pašam atnākot uz bibliotēku. 😊