Ko lasīsim atvaļinājumā?

 

Klāt ir vasara un daudzi jau steidz izbaudīt atvaļinājumu, daudzi - ar grāmatu rokās.  Ezernieku pagasta bibliotēkā – šomēnes norit izklaidējošās literatūras izstāde, ko piedāvājam lieliskai vasaras atpūtai. Protams, Atvaļinājumu laikam ļoti piestāv ceļošana, bet ne vienmēr ir šādas iespējas doties tālā ceļā, toties, ja esi lasītājs, tad tevi neierobežo it nekas- atliek atšķirt lapu un ceļojums var sākties….

Tāpēc izstādē dažādi romāni, kur galvenajā lomā- Ceļojums! Bet mīlestība, piedzīvojums, intrigas vai noslēpumi – otrā plāna aktieri.

Neliels ieskats dažos ceļojumu-romānos:

1)     Džūlsa Veika- “No Itālijas ar mīlestību” – grāmata ar tik krāšņu vāku, ka nav iespējams tai paiet garām! Tēvocis Mailss atstāj Lorijai mantojumā savu šiko “Ferrari”, bet tikai ar nosacījumu, ka Lorijai ar šo auto ir jāapceļo visa Eiropa ar Mailsa draugu Kameronu, kurš par to it nemaz nav sajūsmā. Bet izrādās tēvocis Mailss ar saviem trikiem šo ceļojumu iepriekš jau rūpīgi izplānojis, padarot to abiem ceļotājiem par neaizmirstamu…

No atsauksmēm- “Vienīgais šīs grāmatas trūkums,- es trīs dienas pavadīju uz dīvāna un nedarīju neko citu. Goda vārds, nespēju nolikt šo grāmatu malā!”

 

2)     Lorenss Darels- “Kipras rūgtie citroni”  apcere par noskaņojumu un  atmosfēru Kiprā, nemierīgajos gados no 1953.-1956.gadam. Autors izvairās no politikas, bet tomēr atainojot vietējo zemnieku dzīvi un ainavu viņš par politiku izstāsta daudz vairāk nekā jebkurš laikraksts. Lieliskā valodā arī aprakstīta Kipra.  “Ciema atmosfēra bija visai valdzinoša, tā arhitektūra radīta atbilstoši visīstākajām zemnieku tradīcijām- pagalmos slējās turku atejas ar kupolveida jumtiem, milzīgām velvētām durvīm(..) Tām piemita krētiešu ciema tīrība un autentiskums. Un it visur plauka rozes, smaržoja bālie mandeļu un persiku ziedu mākoņi, uz balkoniem dīga garšaugi skārda podiņos, kas bija pagatavoti no tukšiem degvielas traukiem… ” (59.lpp)

3)    Cita L.Darela grāmata – “Aleksandrijas kvartets. Justīne.” – grāmata, pēc kuras izlasīšanas daudzi gaidīja Nobela prēmijas piešķiršanu autoram, grāmata, kuru pats autors nodēvē par “pētījumu par mūsdienu mīlestību”. Un līdztekus grāmatas varoņiem ne mazāk nozīmīga ir pati Aleksandrija- vieta, kur Austrumi saplūst ar Rietumiem, kur “piecas rases, piecas valodas, ducis ticību; piecas flotes šķeļ savus eļļainos atspulgus aiz ostas robežām (..) Aleksandrija ir liela mīlestības vīna spiede un no tās izkļuvušie ir slimi, vientuļnieki, pravieši.” (10. lpp)

4)     Federika de Česko, “Tibetietes māja” . Autores darbu centrālā tēma ir svešu kultūru iepazīšana, un šis romāns lasītāju aizvedīs uz Tibetu. Galvenās varones Dolkaras saknes meklējamas Tibetā. Ģimenē tiek piekoptas budisma tradīcijas, bet māte meitai nekad nestāsta par savu dzimteni. Briesmīgās rētas uz mātes ķermeņa satrauc Dolkaru un viņa atklāj, ka māte bērnībā tikusi spīdzināta. Lai izzinātu dzimtas vēsturi, Dolkara dodas tālā ceļā uz Lhasu. “Lhasu apdzīvoja jauni ļaudis džinsa biksēs, džinsa jakās un džinsa cepurēs. Ārkārtīgi izskatīgas jaunas sievietes un vīrieši ar spīdīgi melniem matiem un sejām, kas vizēja kā sarkanīgs zelts. Viņi valkāja tumšas Ray-Bay imitācijas saulesbrilles, izturējās nevērīgi un provocējoši bezrūpīgi. Viņi čupojās bariņos, smēķēja amerikāņu cigaretes, smējās baltzobainus smieklus, ķiricinājās un flirtēja cits ar citu. Taču kaut kas nebija tā, kā vajag. Pagāja diezgan ilgs laiks, līdz sapratu, kas par lietu: jaunie tibetieši izvairījās no acu kontakta.” (311.lpp.)

5)   R.Isomeki “Jūras pūķa sala” – grāmata tiek saukta par ekotrilleri un Isomeki ir daudzu vides aizsardzībai veltītu populārzinātnisku darbu autors. Savdabīgs atradums - Vjetnamā Halonas līča salas krastos izskalots milzīgs jūras dzīvnieks biologam un vides aktīvistam Marti Ritolam liek doties tālā ceļā. Pievienoto vērtību grāmatai dod autora piezīmes grāmatas beigās par to, kas romānā ir īsts un kas- izdomāts. Darbs aizraus ikvienu dabas vērotāju, zinātniskās fantastikas un ceļojumu cienītāju.

      D.Bārkleja “Sapņu sala. Stāsts par dzīvi un mīlestību Grieķijā” – autore sarakstījusi daudzus ceļojumu aprakstus CNN ceļojumu tīmekļa vietnei, tādēļ šis mīlas romāns arī izraisa klātbūtnes efektu. Galvenās varones D.Bārklejas mīlas dzīve nu ir pajukusi un lai sevi mierinātu, viņa sev pasniedz trīs dāvanas- pirmā ir apņemšanās strādāt mazāk, otrā- solījums vairs neveidot attiecības un trešā – mēnesis mazā un mežonīgā Grieķijas salā. Ceļojums var sākties! “Un tad seko patiess baudījums – Manoliss atrod jūras zvaigzni. Pirmā ir liela un sarkana, tā gandrīz nekustas, lai gan, kad turu to rokā, tā ļoti piesardzīgi izlūko svešo vidi. Kādu brīdi uzmanīgi turu to rokā, tad atlaižu un skatos, kā tā lēni peld uz smilšaino jūras gultni.”(109. lpp)

7)    Iepriekš aplūkotā grāmata nereti tiek salīdzināta ar E.Gilbertas 2008. gada pasaulslaveno grāmatu “Ēd. Lūdzies. Mīli.”, kas togad kļuva par kulta romānu daudzās valstīs. Ja neesat šo romānu vēl iepazinuši, tad aicinu to šovasar izlasīt! Atkal centrālā varone ir neveiksmīgas laulības salauzta sieviete, kas mierinājumu rod apceļojot pasauli. Itālija, Indija un Indonēzija – tāds ir šī ceļojuma maršruts. Patiesi izklaidējošs, inteliģents un lieliska gida pavadībā veikts ceļojums. “Bali, ja es drīkstu novirzīties no temata, ir tikai četri vārdi, ko iedzīvotāju vairākums dod saviem bērniem neatkarīgi no tā, vai mazais ir zēns vai meitene. Šie vārdi ir Vaijana (..), Meda, Niomans un Ketuts. Tulkojumā tie nozīmē vienkārši Pirmais, Otrais, Trešais un Ceturtais un apzīmē piedzimšanas secību. Ja jums ir piektais bērns, šo vārdu došanas ciklu sāk no jauna un piekto pazīst kā “Otrās pakāpes Vaijanu” (274.lpp.)

8)     Protams, ikviens sapņo par Itāliju un Grieķiju! Bet gadās arī ačgārni- gadās, ka itāļi dodas ceļojumā uz…. Latviju un G. Eņģelis par to ir sarakstījis lielisku grāmatu “Koncerts vectēva pagalmā”! Dažādi atgadījumi, humoriski pārpratumi un teju starptautiska mēroga ļembasts saved kopā absolūti nesavienojamus tipāžus- slīpētus itāļu mafiozo un latviešu dīkdieņus, vietējās pašvaldības bosu ar satelītiem un bijušo krievu čekistu. Lasītāji grāmatu atzinīgi novērtējuši, secinot, ka ,izrādās, arī latviešiem var būt lieliski humora romāni. Ja atvaļinājumā vēlaties no sirds izsmieties, tad šī grāmata būs īstā! “- Šogad lapsenes varen niknas, -ātrās palīdzības šoferis, nepārprotami liels dzīvnieku pasaules nianšu pārzinātājs, komentēja. – Labi dzeļ. Paskat, ģīmis kā vecs ķirbis!

-        Mēs viņu vedam uz rajona slimnīcu,- sacīja viens no mediķiem, pievēršoties Pridānam.- Varat braukt līdzi. Kas jūs viņam esat? Tēvs?

-        Kāds vēl tēs? Es i kaimiš, - Jānis bija sašutis.

-        Kāds brauks cietušajam līdzi? – otrs pārprasīja.

-        Lab. Es brauks. – Vecais Pridāns nopūtās un paskatījās uz ēršķogu krūma pusi, zem kura saldi krāca Makss, ik pa brīdim pakasot sakostās vietas. – Dāv, tu pieskat to otr bezdel un saimniecīb. ”

9)   Turpinot uz humora nots, Z.Kubelkas “Ofēlija mācās peldēt” arī dzirkstī ar humoru. Grāmata ir provocējoša, asprātīga, erotiska un lieliski uzlabo omu! Ofēlija ir daudz sasniegusi, tai skaitā teju četrdesmit gadu vecumu, bet nu klāt būtu jāķeras arī liktenīgā vīrieša satikšanai! Un lai to paveiktu, noteikti ir jādodas uz īsto vietu- uz Parīzi! Bet vai mērķi sasniegt ir tik viegli arī īstajā vietā?

10  Daži tālās zemes iemīl tik ļoti, ka izlemj pārcelties uz turieni. Protams, kad rietumnieku- ziemeļnieku vēsais temperaments saskaras ar dienvidnieku dzīvelīgo un relaksēto temperamentu, tad humora pilnas situācijas rodas uz līdzenas vietas. Kā K.Stjuarta grāmatas “Papagailis piparu kokā” varoņi no Zviedrijas pārceļas uz Spāniju, tā arī P.Meila lieliskās grāmatas “Gads Provansā” varoņi no miglainās Anglijas pārceļas uz Francijas siltajiem dienvidiem! Šajās grāmatās pāri visam vijas lielisks humors, kas liks Jums pasmaidīt! “ Pa atvērtajām durvīm bija dzirdama mums labi pazīstamās vardes kurkstēšana un garā, skanīgā lakstīgalas dziesma. Ar pēdējo vīna glāzi rokās izgājām ārā un mēnesgaismā noskatījāmies uz tikko sastādīto lavandu dobi, kamēr suņi lucernas laukā centās nomedīt kādu peli. Šajā vasarā truši varēs lieliski saēsties, un Fostēns apsolīja, ka ziemā arī mēs dabūsim gardi uzēst. Mēs konstatējām, ka pamazām sākam aizrauties ar ēšanas priekiem tāpat kā franči. Atgriezāmies istabā, lai pabeigtu lielisko vakarēšanu ar kazas sieru.”(125.lpp)