Ezernieku pagasta bibliotēka

Kontaktinformācija:
Pagastmāja, Ezernieki, Ezernieku pag.,
Krāslavas nov., LV 5692,
Tālr.: 65653127
e-pasts: bibl.ezernieki@kraslava.lv
Vadītāja Nataļja Šestakova


2023. gada 4. apr.

Lieldienu sagaidīšana.

     Lieldienu izdarības ir simboliska palīdzība dabai, lai ātrāk atgūtu savas krāšņas, vasarīgas rotas! Kas mums jādara, lai tai palīdzētu?  Par to mēs runājām ar bērniem radoša darbnīcā bibliotēkā.

  Olu krāsošana: pavasara saulgriežu simbols ir ola, apzīmējot saules gaismu, jaunu dzīvību un pilnību. Neatņemama šo svētku tradīcija ir olu krāsošana, kad, tas ietītas dažādos zaļumos, garšaugos un vārītas sīpolu mizās, mellenes vai upeņu sulā, pārtop par krāšņiem mākslas darbiem. Senlatvieši ticēja, ka šis process veicina labu satikšanu ģimenē.

    Mazgāšanas tekošā ūdenī: vai vēlies vairot savu skaistumu, veselību un enerģiju? Lieldienas tam ir īstais laiks! Šis ir dabas atmodas laiks, kad tā atgūstas no ziemas miega, pilna možuma un enerģijas, spējot ar to dalīties arī ar mums. Svētku rītā agri jāceļas, lai redzētu saules uzaušanu un jāskrien uz tuvāko tekoša ūdens vietu, kur tas tek pret sauli, un jānomazgā seju! Ja gribi, lai tavi vaigi zied kā rozes - pirms saullēkta apēd vismaz 13  dzērvenes. 

    Olu meklēšana:  mitoloģiskais svētku tēls - zaķis Lieldienu rītā apciemo ikvienu ģimeni ar bērniem, lai tiem dāvinātu saldumus un dažādus nieciņus. Taču vispirms mazākajiem ģimenes locekļiem jāņem roka groziņš un jāiet meklēt zaķa izdētas, krāsainas olas! Vecākiem iepriekš gan jāpaskaidro, kur tad zaķis tieši cilpojis un olas atstājis. Varbūt tas kaut kur ir paslēpis arī kādu šokolādes olu, jo šorīt viss ir iespējams!

    Olu kaujas: svētku simboli ir atrasti un nu ir pienācis laiks noskaidrot, kuram ģimenes pārstāvim padevusies visstiprākā ola, laiks kaujām!  Vispirms vienojieties par spēles noteikumiem, piemēram, ar kuru galu sitīsieties. Sens ticējums vēsta, ka tam, kuram šī ola ir visstiprākā - ilgi dzīvos! Tas, kurš uzvar kaujā, patur sakauto sev, lai vēlāk redzētu un izvērtētu, kurš bijis visveiksmīgākais. Taču, ja tās sanākušas īpaši skaistas un ir žēl tās sasist, ar olām šajā dienā mēdz mainīties! Mielojoties ar šo svētku simbolu neaizmirsti uzbērt tai sāli, jo pretējā gadījumā turpmākajā gadā nāksies daudz melot.

    Olu ripināšana: šai atrakcijai nepieciešamas olas, dažādi kārumi  un rene, piemēram, dēlis ar maliņām, pa kuru olas ripināt. Šī ir spēle, kurā vispirms uz zemes dažādas vietas saliek olas un gardumus, tad lieli un mazi ripina pa dēlīti olu, ja tā pieskaras kādai citai vai  kārumam, tas pienākas ripinātajam,  savukārt, ja neskar nevienu no šim lietām, tā paliek spēles laukumā.

    Šūpošanas: Lieldienās ikkatram ir kārtīgi jāizšūpojas, lai vasarā odi un dunduri nekož, un turpmākais gads būtu veiksmīgs un laimīgs! Sens ticējums vēsta, ka, ja kāds nešūpojas, to ļaunie gari pārmāca. Šajos svētkos pieņemts šūpoties arī tāpēc, lai izklīstu mākoņi un nebūtu lietaina vasara, kā arī, lai nākamajā gadā nenāktu miegs!

    Laika vērošana: šī ir īsta diena, lai prognozētu kāds laiks būs vasarā. Ja līst lietus, tad turpmāk šie nokrišņi gaidāmi katru svētdienu  līdz pat pašiem Vasarsvētkiem. Tāpat, ja šajā dienā vardes lec par ceļu - būs lietaina vasara. Savukārt, ja Lieldienu rītā saule uzlec spilgta - būs karsta vasara.

    Nav būtiski vai ievērosi visas šīs tradīcijas vai tikai dažas no tam. Būtiskais ir laika pavadīšana kopā ar sev vistuvākajiem. Tā mēs ar bērniem radoši pavadījām pirmssvētku laiku, izgatavojam krāsainas olas, izlasījām grāmatas, spēlējam galda spēles un saņemam no Lieldienu zaķīti kārumiņus.

Priecīgus Lieldienas!









   

2023. gada 30. marts

25.marts - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

     1949.gada 25.marta deportācijas ir viena no drūmākajiem Latvijas vēstures lappusēm. Īstenojot operāciju ''Krasta banga'' (Priboj), dažu dienu laikā padomju vara veica otru Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju, kas tiešā veidā skāra  ap 44 tūkstošiem Latvijas cilvēku, tai skaita tika izvesti ap 11 tūkstošiem bērnu. Izsūtīto ģimeņu manta tika konfiscēta un izsaimniekota. 

    Arī no Ezernieku  pagasta bija izvesti uz Sibīriju daudzi iedzīvotāji. Cilvēkus ''iekrāva'' vagonos, kuri bija paredzēti lopu pārvadāšanai. Pārsvarā tur bija sievietes, bērni un cilvēki gados no, tā saucamo, ''kulaku'' ģimenēm. Ne tikai latvieši, bet arī krievi un citu tautību pārstāvji. 

    23.martā par šo traģisko notikumu bija stāsts Ezernieku piemiņas vietā, kurā mēs sapulcējāmies ar skolniekiem . Stāstīja lieciniece, kura piedzima izsūtījumā Sibīrijā Aldona Truboviča.  Viņa gribēja, lai bērni saprastu šo notikumu nozīmīgumu. Svarīgi, lai cilvēki cienītu viens otru un būtu vienoti savā starpā. Tika nolikti ziedi un iedegtas sveces izsūtīto cilvēku piemiņai. Arī apciemojām Janīnu Baltiņu, Jāzepa Baltiņa un Antona Sasna un uzdāvinājām ziedus šo traģiskā notikuma piemiņai.   




             

Latviešu valodas pēcpusdienas.

      Divas reizes nedēļā bibliotēkā notiek pēcpusdienas tikšanās ar lasītajiem. Runājam un lasām latviešu valodā . Iepriecina, ka cilvēkiem,  neatkarīgi no vecuma, ir vēlēšanās apgūt valsts valodu. Lasītāji izvēlas latviešu oriģinālliteratūru, lai papildinātu savu vārdu krājumu. Pie tējas tasītes lietderīgi un interesanti pavadām laiku. Gribētos, lai šīs tikšanās kļūst par vienu no bibliotēkas tradīcijām.   


    

2023. gada 9. marts

Konkurss!



NACIONĀLĀS SKAĻĀS LASĪŠANAS SACENSĪBAS

Nacionālās skaļās lasīšanas sacensības ir konkurss 11-12 gadus veciem 5. klašu skolēniem, kura rezultātā tiek noskaidrots lasīšanas čempions. Konkurss notiek trīs posmos – sacensības skolā vai vietējā bibliotēkā, reģionālais fināls un valsts fināls Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Sacensību mērķis ir pilnveidot bērnu prasmes izvēlēties piemērotu un interesantu literatūru skaļai lasīšanai, sekmēt interesi par lasīšanu un grāmatām, saliedēt bērnus kopīgām lasīšanas aktivitātēm, kā arī veicināt lasītprieku.

 

2023. gada 1. marts

Marta jaunumi!


 Cienījamie lasītāji!
Priecājos paziņot par jaunumus martā. Savus lasītājus gaida grāmatas gan pieaugušajiem, gan bērniem.

2023. gada 6. febr.

Meteņi!

   

 


Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6.februārī. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīme ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem. Meteņu svinēšanā ir saglabājušas senās vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senās indoeiropiešu tautas, tostarp senlatvieši, gadu miju svinēja mūsdienu februāra vidū, tāpēc Meteņus varētu dēvēt arī par senlatviešu Vecgada vakaru. Tādā kārtā Metenis iezīmēja ne tikai pusceļu saulei no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām, bet arī vienu darbu beigšanu un citu sākšanu. Pēc tradīcijas līdz Metenim bija jābeidz vērpt linus un jāsāk aust. Tāpat Meteņa dienā vajadzēja pirmos mēslus uz tīrumu vest. Galvenā Meteņu dienas izdarība bija vizināšanās vai nu no kalna, vai ar zirgu, lai augtu gari lini. Meteņus arī uzskatīja par īpašu laiku, kad ar maģisku darbību varēja ietekmēt notikumus savā labā, kā arī nodarboties ar zīlēšanu un laika pareģošanu. Meteņos saule vēl ir veļu pusē, tāpēc pirms maltītes saimnieks neaizmirsa pacienāt arī veļus. Meteņos galvenais ēdiens bija cūkas gaļa un nogrūsti mieži. Šo ēdienu dažādos novados pagatavo dažādi, un tam ir arī atšķirīgi nosaukumi: grūdenis, zīdenis, koča, kūķis, ķūķis. Tāpat Meteņos vēl parasti cepa pīrāgus, bez tam vēl īpašu Meteņa maizi jeb tīteni.

    Meteņi jeb metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kas beidzās Pelnu dienā, kurai sekoja lielais gavēnis. Meteņus svin februārī vai marta sākumā, 7 nedēļas pirms Lieldienām.

    Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā "laikmets". Lietuviski "metai" vēl tagad nozīmē "gads".

    Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Citur tos sauca arī par Lastavāgu, Aizgavēni, Miesmeti, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu. Lietuvieši to sauc par užgavenes, igauņi par vastlapäev. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica (baltkrievu: mасьленіца, ukraiņu: mасниця).

    Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku tiek dēvēta par "trekno otrdienu" (franču: Mardi gras, angļu: Shrove Tuesday) vai "pankūku dienu" (Pancake Day).

    Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un braukuši ciemos.


2023. gada 2. febr.

Sveču diena.

     Šodien Sveču diena, saukta arī ziemas Marijas diena, Ziemas Māra, Svecaine, Svacaine, Grabenīca vai vēju diena. Sveču dienā ir ziemas vidus, kad vēlams dziedāt, smieties un rotaļāties, lai būtu jautrs un labs gads. Šajā dienā izlietās sveces deg īpaši gaiši un taupīgi.

    Sveču liešana un savas unikālās sveces izgatavošana ir kā Lieldienas ziemā. Tas nāk kā pārsteigums - kāda beigās būs mana svece? Dalāmies un izmēģinam idejas, kā var pagatavot sveces, speciāli nedodoties uz veikalu.

Hobiju veikali piedāvā jau gatavu parafīnu, krāsas un sveču degļus, taču savu sveci iespējams izliet arī "ekonomiskāk" - izmantojot to, kas varbūt ir jau tavās mājās.

Pirmais, sveču formas! To noteikti var mājās atrast - virtuves dvieļu vai tualetes papīra rullīšu pamatnes, smalkākām svecēm var izmantot, piemēram, folijas ruļļa pamatni. Tāpat var noderēt piparkūku formiņas, jau izdegušu sveču trauciņi, kam dot otro dzīvi un t.l.

Ar ko pildīsim sveci? Kā iepriekš minēts, ir nopērkams speciāli jau sagatavotas parafīna skaidiņas, kurām pievieno vēlamās krāsvielas. Taču sveces iespējams pagatavot arī no "pārpalikumiem" - sveces, kuras līdz galam nav nodedzinātas, aizdegtas Adventes vainaga vai Ziemassvētku svecītes, kuras palikušas pusaizdegtas - to izmantojām šajā eksperimentā!

Lieta, ko veikalā iegādājāmies ir sveces dakts (deglis), BET citi sveces lējēji atraduši risinājumu - ņemot izšūšanā izmantoto mulinē diegu. Citi avoti norāda, ka var derēt jebkurš kokvilnas diegs, kura resnumu jāpiemēro sveces diametram.

Savā eksperimentā izmantojām gan ņemot vērā iepriekš rakstītos padomus savas sveces pagatavošanai, gan izmēģinot interesantu sveces liešanas paņēmienu!

Par sveces formiņu ņēmām pavasarī izmantotu dīgstu kastīti. Tai apakšā ir caurumiņš, caur kuru izvilkt degli (šis ir veikalā iegādāts deglis, kas domāts zemām svecītēm). Apakša pēc tam ar līmlenti ir jāaizlīmē, lai pa to neiztek parafīns. Tad gabaliņos salauzām un pa trauciņiem izkārtojām iepriekš izmantotas, bet ne līdz galam izdegušas sveces. Uz plīts katliņā karsē nelielu daudzumu ūdeni, lai tā peldē kausētu sveču gabaliņus. Šajā reizē izmantojām folijas laiviņu, kurā kausēt savas jaunās sveces "materiālu". Pēc kārtas lejot dzelteno, oranžo un sarkano parafīnu un tam sakalstot, sveci atbrīvojot no formiņas, izdevās iegūt skaistu gaismas nesēju!

Pārlapojot sociālos tīklos, uzdūrāmies interesantam video par sveču liešanu. Vienā no idejām tika izmantots ledus, kam izkūstot, dzima svece ar caurumiņiem. Vai mums var izdoties kaut kas līdzīgs?

Sagatavojām atkal sveču gabaliņus, trauciņu un degli. Karsta ūdens peldē kausējām parafīnu, šoreiz izmantojot plastmasas spainīti. Kad parafīns bija viss izkusis un šķidrs, sagatavojām trauciņu, kas pildīts ar ledus gabaliņiem un degli pa vidu. Pārlējām ledu ar izkausēto sveču masu un gaidījām, kamēr parafīns sacietē un tajā pašā laikā ledus izkust . Rezultātā ieguvām sveci ar caurumiņiem, TAČU ne tik izteiksmīgi, kā tas bija parauga video. Iespējams, pie vainas parafīna daudzums - bija vairāk jāatstāj vieta ledum, lai vismaz sveces virspusē caurumi no ledus kušanas būtu izveidojušies izteiksmīgāki. Varbūt nebija piemeklētā īstā kastīte, tā bija pārāk liela un plaša. Facebook video par sveces formu tika izmantota sulas pakas apakša. Šo sveču liešanas paņēmienu der vēl noslīpēt!

Lai Jums arī izdodas interesanti eksperimenti ar sveču liešanu. Siltus un gaišus vakarus pēdējā ziemas mēnesī!