Noslēdzies radošo darbu konkurss par rudens tēmu.Šobrīd notiek balsojums, lai apbalvotu uzvarētājus un dalībniekus. Lūdzu sūtiet savus vērtējumus uz e-pastu:
bibl.ezernieki@kraslava.lv
uzradot radošā darba numuru un vietu pēc jūsu vērtējuma.
Nr. 1:
Noslēdzies radošo darbu konkurss par rudens tēmu.Šobrīd notiek balsojums, lai apbalvotu uzvarētājus un dalībniekus. Lūdzu sūtiet savus vērtējumus uz e-pastu:
bibl.ezernieki@kraslava.lv
uzradot radošā darba numuru un vietu pēc jūsu vērtējuma.
Nr. 1:
Pirms Līgo svētkiem tikāmies ar bērniem Ezernieku bibliotēkā lai radoši pavadītu laiku. Mēs mācījāmies izgatavot Šamabala rokassprāzdes. Bērni nepaspēja pabeigt darbu, uzdevums nebija no vieglajiem, tāpēc nolēmam satikties vēlreiz. Katram sanāca oriģināla rota, pirmajai reizei varbūt ne ideāla, bet jauka un pašu rokām darināta. Parunājam par jaunām grāmatam, bērni izvēlējās sev grāmatas lasīšanai vasarā. Arī spēlējām galda spēles. Plānojam šādas vasaras tikšanās arī nākotnē. Lūdzu sekot līdzi informācijai un pievienoties.
Kas bija slavenā karaliene Viktorija, kuras vārdā nosaukts vesels laikmets? Veca, drūma sieviņa, kura vienmēr ģērbās melnā? Vai arī kaislīga jauna sieviete ar romantizētu pasaules uztveri, kurai tik ļoti patika dejot? Vai tomēr neapšaubāmi veiksmīga karaliene, kura radīja pilnīgi jaunu monarhijas veidolu? Viktorija bija ne tikai karaliene, bet arī meita, sieva, māte un atraitne, un katrā dzīves posmā viņai nācās pielāgoties tam, ko sabiedrība no viņas gaidīja. Karalienes Viktorijas sešdesmit četru valdīšanas gadu laikā Lielbritānija izvirzījās pasaules priekšplānā, paplašinot impēriju līdz nebijušiem apmēriem. Neviens cits monarhs nav tā izmainījis pasauli, kurā joprojām dzīvojam. Ielūkojoties karalienes Viktorijas dzīvē ar dienasgrāmatu, vēstuļu un laikabiedru komentāru palīdzību, mēs autores Lūsijas Vērslijas prasmīgajā vadībā Viktoriju varam iepazīt pavisam tuvu.
Sirsnīgi apsveicam visas mammas ar Mātes Dienu!
Katra mamma atceras tas mirklis, kad viņas mazulis piedzima, kad pirmo reizi izruna vārdu MAMMA. Būt mammai reizēm ir ārkārtīgi grūti, bet tā ir milzīga laime un dāvana no dzīves. Katrai mammai ir savs ceļš, katram bērnam ir savs ceļš... Lai tas dod prieku, smaidus un mīlestību!
Cienījamie Ezernieku bibliotēkas lasītāji aicinam piedalīties Krāslavas novada bibliotēkas ESIP aktivitātē - risināt mīklu '''Mini un atklāj!'' par Latviju Eiropas Savienībā, sagaidot Eiropas Savienības paplašināsanās 20 gades atzīmēsanu. Krustvārdu mīklas saturu izstrādāja Eiropas Savienības māja un Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu skolēni.
Atbildes gaidām līdz 13. maijam ieskaitot. Atbilžu variantus sūtiet e-pastā: kraslbibl@apollo.lv
ar piezīmi MĪKLA vai iesniedziet klātienē Krāslavas novada bibliotēkā, Dīķu iela 5, bibliotēkas darba laikā.
Čaklākie minētāji saņems piemiņas balviņas no Eiropas Komisijas pārstāvniecības un Krāslavas novada bibliotēkas ESIP.
Krustvārdu mīkla ''Mini un atklāj'' bibliotekas tīmekļvietnē:
https://bibliotekakraslava.lv/aktualitates/krustvardu-mikla-mini-un-atklaj?pp=
Tuvojas vasaras laiks, atvaļinājumu, skolēnu brīvdienu, aktīvās atpūtas laiks. Lieliska iespēja piepildījumam ar jauniem spēkiem, iespaidiem, patīkamiem notikumiem. Un, protams, šajā aktīvajā laikā mums ir nepieciešama mierīga atpūta. Jaunās grāmatas jau gaida savus lasītājus mūsu bibliotēkā, lai iedziļinātos aizraujošos ceļojumos literatūras pasaulē.
Izcilais angļu dramaturgas Viljams Šekspīrs dzimis 1564. gada 23. aprīlī un miris 1616. gada 23. aprīlī. Šekspīra tēla kultūrvēsturiskais mantojums, iespējams, vienā vai otrā pakāpē ir pazīstams lielākajai daļai cilvēku uz Zemes. Pat tie no mums, kam netīk klasiskā literatūra vai teātra māksla, zina par tādiem nemirstīgiem Šekspīra darbu tēliem kā Otello, Karalis Līrs, Romeo un Džuljeta, Makbets, Hamlets u.c.
Vairāk nekā trīs gadsimtus izcili režisori turpina iestudēt viņa lugas uz pasaules labākajām dramatiskajām skatuvēm, turklāt tās joprojām ir lielisks materiāls kino šedevru un mūzikas darbu radīšanai. Tomēr šodien aplūkosim citus, ne tik plaši zināmus slavenā dramaturga dzīves un darba aspektus.
Gribētos iepazināt jūs ar 10 interesantākajiem faktiem par Viljamu Šekspīru: biogrāfija un pārsteidzoši stāsti no rakstnieka dzīves, kas ietekmēja viņa darbu. Izplatīti mīti un leģendas par šo noslēpumaino cilvēku.
1. Pēc Šekspīra pētnieku un biogrāfu domām, viņa vārdu krājums bija vidēji no 20 000 līdz 25 000 vārdiem, lai gan šobrīd pat izglītoti angļi ikdienas runā lieto ne vairāk kā 4 000 vārdus.
2. 18 gadu vecumā Šekspīrs apprecējās ar sievieti, kura bija astoņus gadus vecāka par viņu vārdā Anne Heteveja.. Par viņu un viņu savstarpējām attiecībām ir zināms ļoti maz, taču fakts, ka Anna bija stāvoklī, kad viņi apprecējās, un pāra vecuma atšķirība, ir radījusi zinātnieku aizdomas, ka šo laulību organizēja viņas ģimene, lai izvairītos no apkaunojuma neplānota grūtniecība.
3. Antropologs Frensiss Tekerejs un viņa zinātnieku komanda sacīja, ka astoņās Šekspīra izmantotajās pīpēs atraduši kaņepju pēdas, kā arī kokaīnu divās citās. Tas nav nekas neparasts šim laikam, kā marihuāna tika izmantota noteiktu slimību ārstēšanai, un kaņepes bija viena no sastāvdaļām noteiktu papīra un apģērbu veidošanā..
Savā sonetā 76 Šekspīrs atsaucas uz "brīnišķīgs garšaugs” (oriģinālā “atzīmēta nezāle”). Tas arī bija pamats rakstnieces aizdomām par narkotiku atkarību. Lai gan šīs frāzes interpretācija ir apspriesta ne reizi vien, ne visi zinātnieki uzskata, ka šeit ir runa par narkotiskām vielām.
4. Pēc abu pēdējo bērnu - dvīņu Hamneta un Džūditas - piedzimšanas par Šekspīra personīgo dzīvi ir maz zināms. Tāpēc, Zinātnieki šo rakstnieka dzīves posmu sauc par viņa “zaudētajiem gadiem” (1585-1592).
Leģenda vēsta, ka viņš aizbēga uz Londonu, lai izvairītos no apsūdzību nelikumīgās briežu medībās, ko veicis vietējais amatnieks Tomass Lūsijs. Tiek uzskatīts, ka Šekspīrs atriebās Tomasam Lūsijai, veltot viņam aizvainojošu balādi.
Cits stāsts vēsta, ka Šekspīrs savu dramaturga karjeru sācis, rūpējoties par teātra saimnieku zirgiem.
5. Acīmredzot Šekspīra lugām ir bijusi neiedomājama ietekme uz pasaules mākslu un kultūru. Viņa darbs bija pagrieziena punkts teātrim un literatūrai.. Viņa ietekmes pēdas no 15 gadsimta ir atrodamas pie daudziem autoriem, romānistu rakstniekiem, mūziķiem, dzejniekiem un māksliniekiem, un pat Zigmunds Freids paļāvās uz Šekspīra darbiem, izstrādājot savas psiholoģiskās teorijas par cilvēka dabu.
Bet turklāt Šekspīrs palīdzēja veidot mūsdienu literāro angļu valodu. Kādreiz angļu valoda, gramatika, izruna un pareizrakstība nebija tik standartizēti kā tagad.
Samuels Džonsons, pirmās svarīgās un pilnīgās angļu valodas vārdnīcas autors, savās lappusēs citē vairāk Šekspīra nekā jebkurš cits autors. Populāri angļu valodas izteicieni, piemēram, "ar aizturētu elpu" ("aizturēt elpu") vai "iepriekšējais secinājums" ("tika dziedāts") ir ņemti no Šekspīra lapām.
6. Viens no slavenākajiem mītiem ap Šekspīra figūru ir tas, kas apgalvo, ka īsta Viljama Šekspīra nav bijis un viņam piedēvētie darbi patiesībā ir cita autora (vai autoru) darbi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ izvēlējušies palikt anonīmam..
Aizraušanās, ko šīs sazvērestības teorijas rada masu sabiedrībai, ir izraisījusi strauju šī mīta izplatību un popularizēšanu. Tomēr eksperti uzskata, ka šai teorijai nav īsta pamatojuma. Argumenti tās aizstāvībai ietver faktu, ka Šekspīram nebija ne izglītības, ne aristokrātiskās izcelsmes, ne zināšanu par augstākās sabiedrības ieradumiem, kas nepieciešami viņa darbu tapšanā.
Kā iespējamie patiesie autori tiek minēti Frensiss Bēkons un Kristofers Mārlovs.
7. Vēl viens aspekts, kura parādīšanās iemesls bija informācijas un vēsturisku datu trūkums par dramaturga dzīvi, ir dažādas leģendas par viņa seksuālo orientāciju. Izņemot laulību ar Ansi Heteveju, par Šekspīra personīgo dzīvi ir maz zināms.
Daudzi pētnieki apgalvo, ka viņam bijušas attiecības ar citām sievietēm. Šādas teorijas rodas galvenokārt viņa sacerējumu un tajos esošās “tumšās dāmas” figūras dēļ, kas ne reizi vien parādās viņa sonetos. Daudzi viņa biogrāfi arī sliecas uzskatīt, ka Šekspīrs bija biseksuāls vai homoseksuāls..
Daudzi uzskata, ka lielākā daļa viņa sonetu bija autobiogrāfiski un ietvēra atsauces uz viņa mīlestību pret jaunu vīrieti, kuru viņš sauca par "taisnīgo Kungu". Tie, kas atspēko šo teoriju, uzskata, ka šie darbi vienkārši runā par spēcīgu draudzību starp diviem vīriešiem.
8. Nav pierādījumu, ka Šekspīrs jebkad būtu pasūtījis savu portretu, un līdz mūsdienām nav saglabājies neviens viņa izskata rakstisks apraksts.. Pēc viņa nāves, kad viņa popularitāte sāka pieaugt, daudzi mākslinieki parūpējās par viņa attēlošanu, taču gandrīz visi šie portreti ir tīri tēlaini.
Oficiāli tikai divi viņa portreti ir atzīti par likumīgiem, lai gan arī tie ir pēcnāves. Viens no tiem ir redzams uz viņa pirmās kolekcijas vāka, bet otrs ir skulptūra, kas rotā viņa memoriālu Stratfordā pie Eivonas, kas datēta ar 1623. gadu.
9. Līdz mūsdienām nav precīzi zināms, pie kuras reliģijas Šekspīrs piekrita – katolicismam vai protestantismam.. Pētnieki sliecas uzskatīt, ka viņš, tāpat kā viņa tēvs, bija katoļu baznīcas draudzes loceklis, taču viņš to rūpīgi slēpa.
Lieta tāda, ka tajos laikos katoļu konfesijai protestantiskajā Anglijā bija visstingrākais aizliegums. Katoļi, lai nenokļūtu cietumā vai uz kapāšanas bloka, bija spiesti rūpīgi slēpt savu ticību un slepeni apmeklēt dievkalpojumus.
10. Šekspīra faktiskais dzimšanas datums nav zināms. Ir zināms tikai tas, ka viņš tika kristīts 26. gada 1564. aprīlī, un tāpēc daži eksperti ir aprēķinājuši, ka viņa dzimšana notika trīs dienas pirms šī datuma.
Nav tiešu pierādījumu, ka tas tā būtu, taču Šekspīra biogrāfi ir vienojušies, ka 23. aprīlis ir visticamākais Šekspīra dzimšanas datums, jo tas būtu piemērots datums, ņemot vērā, ka viņš arī nomira 23. aprīlī.
Senioru
medijpratības seminārs Dagdā “Saproti informāciju”
Medijpratība
ir zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešams darbam ar informācijas avotiem
– informācijas atrašanai un analīzei, informācijas sniedzēju funkciju
izpratnei, informācijas satura kritiskam
novērtējumam, objektīvas informācijas
atšķiršanai no tendenciozas,
dažādos avotos pieejamo ziņu salīdzinājumam, lai veidotu savu pamatotu
viedokli. 2024.gada laikā ar Kultūras ministrijas atbalstu semināri senioriem tiek
rīkoti visos Latvijas novados, lai veicinātu medijpratību: mazinātu dezinformācijas
radītos riskus un veicinātu kritisku un atbildīgu attieksmi pret publiskajā
telpā pieejamo informāciju. Īpaša sadaļa paredzēta arī krāpniecības gadījumiem
ar mērķi iepazīstināt seniorus ar iespējamiem draudiem un krāpnieku izpausmēm,
spēt tos laicīgi noteikt un pasargāt sevi un savus tuviniekus.
24.04.24 no
plkst. 10:00 līdz 15:00 Dagdas bibliotēkā, Alejas iela 29, Dagda,
Dagdas pilsēta, Krāslavas novads, LV-5674 notiks medijpratības darbnīca “Saproti
informāciju!”, kuru vadīs Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs.
Informācijai
un pieteikšanās: biblioteka.dagda@kraslava.lv
, T: 65653058
Mācības
Latvijā organizē Zemgales NVO Centrs kopā ar sadarbības partneriem no Latgales
(Dienvidlatgales NVO Centrs), Kurzemes (Kurzemes NVO Centrs) un Vidzemes
(Valmieras novada fonds). Par Rīgas un Zemgales reģionu atbildīgā organizācija
– Zemgales NVO Centrs.
Senioru medijpratības mācības finansiāli atbalsta Kultūras ministrija
līdzdarbības līguma ietvaros ,,Līdzdarbības līgums ar Kultūras ministriju par
valsts pārvaldes uzdevuma – senioru medijpratības veicināšana – veikšanu”,
līgums Nr.2.5-8-31. Projektu koordinē un tā ieviešanu nodrošina Zemgales NVO
Centrs (www.zemgalei.lv).
11.aprilī Ezernieku bibliotēkā ekskursijā bija ieradušies Ezernieku pamatskolas 3. klases bērni. Tikšanāš bija veltīta Zviedru rakstnieces Astrīd Lingrend grāmatām. Katrs izvēlējās sev grāmatiņu, uzdevums bija izlasīt fragmentu un īsi pastāstīt par izlasīto. Bērni ar prieku un interesi lasīja un stāstīja par izlasīto. Izstaigājām visas bibliotēkas telpas, bērni uzzināja kā un kur izvēlēties sev grāmatas, kā pieteikties bibliotēkā par lasītāju. Liels paldies skolotājai Leonorai Lune par palīdzību pasākuma organizēšanā.
Šodien ar Ezernieku skolas audzēkņiem apmeklējām Ezernieku piemiņas vietu. Tika iedegtas sveces un nolikti ziedi.
25.martā 1949.gadā no Ezernieku pagasta uz Sibīriju izsūtīja 102 iedzīvotājus. Kopumā no represijām cietuši 44 000 Latvijas iedzīvotāju. Gan sievietes, gan bērni. Šī traģiskā vēstures daļa ir jāatceras, jo, nezinot vēsturi, cilvēkam nevar būt saprotama mūsdienība. Manuprāt, visbriesmīgākais šajos traģiskajos notikumos bija tas, ka cilvēki cieta no kaimiņa apmelošanas, kurš atriebās, apskauda labklājību vai izkalpojās jaunas varas priekšā. Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi jebkurā dzīves situācijā, pie jebkuras varas palikt cilvēkam šī vārda visaugstākajā nozīmē.
Margaritas Stārastes grāmatas kā sāka iznākt tālajā 1942.gadā, kad iznāca pirmās sešas, tā turpina iznākt un priecēt bērnus. Četras paaudzes uzaugušas, un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir 192 ieraksti ar viņas vārdu, lai gan grāmatiņu ir 20 un citu autoru ar viņas ilustrācijām - 40.
Piemēram, stāsta par slaveno Zīļuku iznācis pat japāņu valodā. Savukārt dažas grāmatas māksliniece zīmējusi divas reizes - viens formāts bijis piemērots žurnālam, bet grāmatai vajadzējis citu. Margarita Stāraste, kā mazbērni stāsta, ir visu mūžu zīmējusi, un ģimene viņu atceras ar zīmuli vai otiņu rokās. Un viņa pati teikusi, ka viņai sajūta, ka sevi ar zīmuli rokās atceras agrāk nekā staigājam.
Mākslinieces pašas dzīvesstāsts nav no vieglajiem - karš jau jaunībā šķīris no mūža mīlestības. Taču vecumdienās Stārastes kundze holandieti Geritu atkal atradusi, abi pat salaulājušies. Un tad viņš mīļotajai paradījis visu pasauli - aizvedis pat uz Margaritas salu - Venecuēlā.
Pēc astoņiem Holandē pavadītiem gadiem, kad vīrs miris, māksliniece atgriezusies Latvijā un tad intervijā atzinusi: ''Dzīvodama tur, sapratu, ka varu zīmēt vienīgi latviešu bērniem. Un galvenais, ka šobrīd bērnu grāmatās pietrūkst visvairāk un ko es ar savu mūža darbu velētos sniegt - ir mīļums.''
Ezernieku pagasta bibliotēkā
sadarbībā ar Ezernieku pamatskolu notika sveču liešanas darbnīca. Pasākums bija veltīts Sveču dienai, kas ir viena no kalendārajām svinamajām dienām, kuru
cēlonis allaž ir meklējams dabā. Sveču dienu uzskata par pirmo ziemas un pavasara
satikšanās dienu. Pēc tam šie gadalaiki satiksies vēl ik pa laikam, līdz cīņa
būs pabeigta un diena būs garāka, bet saule ies ceļu pasaules kalnā augšup.
Par pašu galveno Sveču dienas
aktivitāti uzskatāma sveču liešana un veidošana. 8.klases skolēni labprāt un ar interesi piedalījās darbnīcā, katrs izgatavoja savu sveci un paņēma mājās.
Bērni kopīgī izvēlējušies sveču krāsu. Mēs runājām par sveču liešanas tehniku, par tautas tradīcijām, kur var iegādāties
materiālus, ko var izmantot palīglīdzekļu formiņām, iespējams, kādam radīsies jauns
hobijs.
Pēc seniem pierakstiem var
spriest, ka Sveču diena visos laikos svinēta jautri un līksmi un radusies
tikpat sen, cik pašas sveces. Domāju, ka tā ir tikpat sena, cik sena ir cilvēce
un kultūra, jo norises dabā notikušas vienmēr. Svecēm, kas lietas šajā dienā,
piemīt maģiskas īpašības, piemēram, tās spēj aizsargāt māju no pērkona dusmām
un uguns. Dažas no Sveču dienas izdarībām saistītas arī ar bitēm. Proti,
saimniecei jāgatavo vaska ritulis, ko saimnieks vēlāk ziedo Ūsiņam. Šī
konotācija starp Sveču dienu un Ūsiņiem ir kā tilts, kas norāda uz auglības
aspektu.
Liels paldies skolotājai Diānai
Kiseļovai par palīdzību pasākuma organizēšanā. Bērniem par izrādīto
interesi un aktivitāti.
27. janvārī, aprit 79
gadi kopš Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas Otrā
pasaules kara nogalē, tāpēc šajā datumā visā pasaulē tiek atzīmēta
Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena.
Ik gadu visā pasaulē un
arī Latvijā pieminam tos līdzcilvēkus, kas tika nogalināti nežēlīgākajā
pagājušā gadsimta noziegumā – holokaustā. Holokausts ir arī Latvijas – mūsu
zemes un tautas, kā arī visas Eiropas katastrofa.
Biķernieku mežā atrodas lielākie nacisma upuru masu
kapi Latvijā. No 1941. līdz 1944. gadam šeit tika nogalināti vairāk nekā 35 000
cilvēku. Tostarp ne vien no Latvijas, bet arī no Austrijas, Vācijas un
toreizējās Čehoslovākijas deportētie ebreji, kā arī nacistiskā režīma
pretinieki un karagūstekņi. Tagad pie kādreizējā masu kapa gulst ziedi un skan
piemiņas svētbrīdis.
Bez Starptautiskās
holokausta upuru piemiņas dienas Latvijā šīs traģēdijas upuri tiek
pieminēti arī 4. jūlijā, jo tieši tajā dienā 1941. gadā ar vairāku sinagogu
nodedzināšanu sākās vēršanās pret vietējiem ebrejiem. Atmiņas par miljoniem
ebreju un citām ticībām piederīgo cilvēku iznīcināšanu nevar ne aizmirst, ne
noliegt.
29.janvārī Ezernieku pagasta bibliotēkā notika tikšanās ar bērniem, lai atzīmētu 2023.gada BJVŽ sezonas noslēgumu. Bērni stāstīja par savām izlasītajām grāmatām un dalījās iespaidos par izlasīto. Bija interesanti uzzināt katra “eksperta” viedokli. Tika patīkami pavadīts laiks pie tējas krūzes, apspriežot nākotnes sezonas dalību BJVŽ programmā, daudz tika runāts par lasīšanu un tās lietderību cilvēka dzīvē. Bērni par piedalīšanos BJVŽ saņēma piemiņas balvas.
2023. gada programmas „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” katrā vecuma grupā bija jāvērtē piecas grāmatas, bet Vecāku žūrijas kolekcijā – četras, papildus atļaujot izvēlēties jebkuru grāmatu no pārējās kolekcijas, lai arī pieaugušie iedziļinātos bērnu un jauniešu literatūrā.
Kā arī šajā kolekcijā tika iekļautas 24 grāmatas: astoņi latviešu autoru darbi, piecpadsmit tulkojumi un viens folkloras krājums. Lasītāji iepazīnās ar četru franču rakstnieku darbiem, trīs lietuviešu un trīs igauņu grāmatām, kā arī pa vienam tulkojumam no zviedru, vācu, slovāku, poļu un katalāņu valodas.
Kolekcijā iekļauto grāmatu klāsts bija bagāts gan ar mūsdienām aktuālo tematiku, gan aizrauj ar pasakainu fantāzijas lidojumu. Kolekcijā varēja izvēlēties un vienā dienā izlasīt romānu, izlasīt grāmatu bērnam pirms gulētiešanas un priecāties par lielisko ilustratoru devumu.
2023. GADA GRĀMATU APSKATS
"5+ grupā" ietverts Aivara Neibarta dzejoļu krājums "ŅAUdiena.rrr" (Latvijas Mediji) ar lieliskām Gundegas Muzikantes ilustrācijām. Anetes Meleces asprātīgā bilžu grāmata "Pazudušais miedziņš" (Liels un mazs) par grāmatu klātbūtnes nozīmi ģimenes ikdienā. Ievas Samauskas darbs "Soliņš un Miskaste" (Pētergailis), kurā stāstīts par dažādu lietu vērtību un nozīmi. No poļu valodas tulkotās Annas Oņihimovskas grāmatā "Klimpas kungs un burinieks" (Latvijas Mediji) tiek risināta mantu pārbagātības patiesā vērtība, bet no katalāņu valodas tulkotajā Rosio Bonilja grāmatā "Kaimiņi" (Latvijas Mediji) atklājas jautrs stāsts, kad pazūd internets, tas vēsta par saprašanos, draudzību un dažādiem talantiem.
"9+ grupā" latviešu autoru grāmatas – Rutas Svažas pasaka "Pelesdēls Gudrinieks" (Zvaigzne ABC) un Dainas Tabūnas stāsts "Lasis Stasis un Atlasijas okeāns" (Liels un mazs), kurās attēloti aizraujoši piedzīvojumi. Par ģimenes vērtībām stāsta gan lietuviešu rakstniece Gaja Guna Ekle grāmatā "Brālis, kas nebija vajadzīgs" (Zvaigzne ABC), gan arī igauņu autore Trīnu Lāna savā darbā "Skeleta Juhana gaitas" (Liels un mazs). Piedzīvojumiem un jautriem notikumiem bagāts ir arī lietuviešu rakstnieku Vitalijas Maksvītes un Marjus Marcinkeviča stāsts "Bete un lidojošā dzimšanas dienas dāvana" (Jāņa Rozes apgāds).
"11+ grupā" ir skaitāmpantu un ķircinām pantu krājums "En den dīno šoko loko tīno", ko savācis un sakārtojis Māris Rungulis. Dzintara Tilaka darbs "Zlatas ceļš" (Zvaigzne ABC) atklāj jaunas meitenes pārdzīvojumus un pārbaudījumus garajā ceļā, bēgot no kara Ukrainā. Franču rakstnieks Žans Klods Murlevā fantastiskajā garstāstā "Upe, kas tek atpakaļ" (Jāņa Rozes apgāds) vēsta par mīlestības vārdā veiktu tālu un bīstamu ceļojumu. Igauņu rakstniece Rēli Reinausa grāmatā "Kā mans tētis atrada sev sievu" (Zvaigzne ABC) risina ģimenes problēmas, kas atklājas komiskās situācijās un dažādos starpgadījumos, bet Aino Pervikas grāmatā "Burmemme" (Liels un mazs) varam iepazīties ar neparastu raganu un viņas trakulīgo humora izjūtu.
"15+ grupā" fantāzijas žanru pārstāv latviešu rakstnieka Toma Deimonda Barvida debijas grāmata "Zaļā dzīle" (Dienas Grāmata). Vācu komiksa autors Mavils grāmatā "Kinderlande" (Liels un mazs) uzbur lielo pārmaiņu laiku Austrumberlīnē, kad 1989.gadā krita Berlīnes mūris. Franču autoru Silēnas Edgāras un Pola Beorna grāmata "Mūru dāma" (Jāņa Rozes apgāds) stāsta par brīvdomīgu, bagātu skatuves dīvu un viņas mazmeitu. Latvija saistās ar šīs dzimtas vēsturi un mīklaino vecāsmātes pagātni. Lietuviešu rakstniece Igne Zarambaite stāstā "Melndzelmji" (Jāņa Rozes apgāds) atklāj pusaugu meitenes traģisku pieredzi un liktenīgu izpriecu nakti, bet zviedru rakstniece Jenija Jēgerfelde savā grāmatā "Mana kolosālā dzīve" (Latvijas Mediji) stāsta par Sigi, kurš mainījis skolu, vēlas kļūt populārs, un kā viņam veicas ar sevis pieņemšanu.
Vecāku žūrijā Kristīnes Ilziņas stāstu krājums ''Es neliecināšu pret jums'' (Zvaizgne ABC) atklaj celveku patieso seju sarunās un sadzīvē laikā pirms Atmodas. Vīzija par sociālajos tīklos iegūtu slavu un veiksmi, kas ne tikai iznīcina patiesās vērtības, bet pat izposta cilveku dzīves, atklājas pazīstamās franču rakstnieces Delfīnes de Vigānas grāmatā ''Bērni ir karaļi'' (Jaņa Rozes apgāds). Rakstniece Virdžīnija Grimaldi romānā ''Laiks iedegt zvaigznes'' (Zvaigzne ABC) stasts par mātēm un meitām, ģimenēm un neparastām draudzībām. Slovāku rakstnieces Monikas Kompaņīkovas stāsts ''Piektā laiva'' (Pētergailis) atklāj divpadsmit gadīgas meitenes dzīvi, kura ir atstāta novārtā, bet visiem spēkiem pati cenšas rūpēties par sevi un citiem.
Šī gada 7.janvārī aprit pieci gadi
kopš ikvienam 3td e-grāmatu bibliotēkas vietnē www.3td.lv
ir iespēja bez maksas legāli lasīt dažādu žanru un tematikas literatūru
latviešu valodā tiešsaistē visā pasaulē. Piecu gadu
laikā pakalpojumu izmantojuši jau gandrīz 20 000 lietotāji, kas reģistrējušies 3td.lv un kopā e-grāmatas lasīšanai
ņēmuši 155 690 reizes. 2023.gada
laikā 3td.lv e-grāmatu bibliotēkai, kas jau vairākus gadus pielīdzināma
lielākajām publiskajām bibliotēkām valstī, pievienojušies 2189 jauni reģistrēti
lietotāji kopējam reģistrēto lasītāju skaitam sasniedzot 19 940. Kopš
3td.lv bibliotēkas atvēršanas 2019.gadā vērojama stabila un noturīga lasītāju
interese, to apliecina arī šajā periodā lasīšanai paņemto e-grāmatu izsniegums –
155 690 e-grāmatas.