Divus gadsimtus sena "Santabarbara" jeb Aleksandram Dimā (tēvam) - 220!

     Reti kurš nav dzirdējis par trīs musketieriem un viņu slaveno saukli “Viens par visiem, visi par vienu!”. Šo varoņu literārais “tēvs” jūlijā atzīmēs 220. gadadienu. Virsraksts skan mīklaini- tajā ir precizējums, ka mēs runājam tieši par Aleksandru Dimā -tēvu, un turklāt ir atsauce uz šķietami nesaistītu un bezgalīga garuma amerikāņu seriālu “Santabarbara”, ar kuru arī mūsu valsts iedzīvotāji deviņdesmito gadu sākumā varēja iepazīt ziepju operas žanra ievelkošo burvību. Tad nu nedaudz par franču literatūras dižgaru… 

Aleksandrs Dimā piedzima 1802.gadā, Francijā un tiek uzskatīts par vienu no franču literatūras ievērojamākajiem autoriem. A.Dimā darbojās gan publicistikā, gan dramaturģijā, bet vislielāko mantojumu ir atstājis tieši vēsturiskā romāna žanrā. “Grāfs Monte-Kristo” un “Trīs musketieri” ir zināmākie viņa darbi. Dimā talanta cienītāji labprāt gremdējas grāmatu ainās ar karietēm, dažādiem monsinjoriem un titulētiem grāfiem, galma kaislībām un dēkaiņu romantiskajiem piedzīvojumiem. Arī paša A.Dimā dzīve ir bijusi visnotaļ dēkaina un spraiga.

Lai gan cēlies no aristokrātiem, Dimā mūža pirmajā pusē bija nabadzīgs, jo jau agrā bērnībā zaudēja tēvu. Tā nu nākamais rakstnieks izauga vientuļās mātes paspārnē, skarbā nabadzībā. Dimā mamma nevarēja atļauties zēnu izskolot, tomēr zēns, būdams zinātkārs un apdāvināts, alkstoši tvēra zinības lasot it visu, ko vien varēja dabūt. Šo neatlaidību un centību liktenis dāsni atalgoja ( bet, iespējams, ka puiša aristokrātiskā izcelsme tomēr bija lielāks trumpis?) un jauniņo Dimā aizveda un iekārtoja darbā Parīzē, bet konkrēti- pie paša Orleānas hercoga, bet vēl konkrētāk - pie nākamā Francijas karaļa Luī Filipa… Varat tikai iedomāties, kādas iespējas nu pavērās jaunekļa priekšā!

 Strādājot Parīzē, A.Dimā pievērsās dramaturģijai. Galmā redzētais un piedzīvotais, deva bagātīgu materiālu dažādiem sižetiem. 27 gadu vecumā A.Dimā sarakstīja lugu "Henrijs III un viņa galms", kas tika uzņemta ar milzu triumfu un atnesa jaunajam spīdeklim ne vien slavu, bet arī bagātību un iespēju profesionāli nodarboties tikai ar rakstniecību. A.Dimā sekmīgi turpina iesākto un pievēršas arī romānu rakstīšanai. Tajos laikos cilvēki daudz lasīja avīzes un īpaši populāri bija stāsti turpinājumos. Redzot, ar kādu interesi A.Dimā darbi tiek patērēti, rakstnieks izrāda īpašu atjautību un vienu savu lugu vienkārši pārveido par pirmo romānu turpinājumos, kuru publicē avīzēs, tā vēl vairāk vairojot savu bagātību. Tā nu varam teikt, ka A.Dimā izkopa jaunu literāro virzienu- romānu-seriālu,  divus gadsimtus senu “Santabarbaru”. Lai tiktu ar lielo darbu apjomu galā, A.Dimā pat bijusi vesela autoru komanda, kas asistēja darbu tapšanā.

Tomēr, kā tas nereti mēdz gadīties augstajās aprindās (neaizmirsīsim- A.Dimā bija strādājis galmā), plašās dzīves iespējas rakstniekam sagrozīja galvu, un kā teiktu A.Dimā tautieši- VOILĀ! jaunais rakstnieks nemanot attopas izlaidības un ekstravagantā dzīvesveida reibinošajās skavās, kas ar lāča apetīti pamanās aprīt arī visus talantīgā jaunekļa iekrājumus. Šķietami saprātīgā vecumā (38 gados) A.Dimā nodibina ģimeni, tomēr vēlme pēc jaunām dēkām ar to neizsīkst- turpinās sakari ar citām sievietēm, dzimst arī ārlaulības bērni. Iespējams, ka šādi rakstnieks mēģināja pats sev apliecināt savu pievilcību - A.Dimā bija tumsnējs mulats, jo viņa vecmāmiņa bija Haiti izcelsmes melnādainā verdzene. Viņā tecēja āfrikāņu asinis, kā dēļ rakstnieks arī esot diezgan pārdzīvojis ( Nudien – arī paša dzīve kā seriāls!).

Līdz ar monarha gāšanu un varas maiņu 1851.gadā, A.Dimā arī sākās grūtāki laiki. Izšķērdība rakstnieku bija iedzinusi parādu jūgā, bet varas elites "aizmugure" nu bija izgaisusi un parādu dēļ viņš bija spiests emigrēt, lai izmuktu no tiesu izpildītāju ķetnām. Tā A.Dimā kādu brīdi mitis Beļģijā, tad Krievijā, arī Itālijā. 1864.gadā A.Dimā atgriezās Parīzē.

Visbeidzot- kāpēc virsrakstā minēts tēvs? Kā redzējām, A.Dimā bijis kaislīgs sieviešu mīlētājs, un tiek lēsts, ka viņam bijis dučiem ārlaulības bērnu. Pats A.Dimā par saviem atzina tikai trīs, kuru starpā arī dēls- Aleksandrs Dimā. Dēlu rakstnieks atņēma viņa mātei, vienai no savām mīļākajām, lai varētu pienācīgi izaudzināt un izskolot. Arī dēls A.Dimā kļuva par talantīgu rakstnieku, bet pretēji tēvam, viņš bijis morālists, kas nosodīja tēva izklaidīgo dzīvesveidu un pats tādu nepiekopa. Dižgara atvases slavenākais darbs bija “Kamēliju dāma”, pēc kuras motīviem tapusi pasaulslavenā opera “Traviata”.

Nobeidzot šo izklāstu- aicinu ikvienu jūlijā apmeklēt Ezernieku bibliotēku, kur apskatāma arī A.Dimā (tēva) darbu izstāde! Mūsu bibliotēkā ir patiesi iespaidīgs A.Dimā darbu krājums.

(informācijas avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Aleksandrs_Dim%C4%81_(t%C4%93vs))