Katru gadu 11.novembrī Latvijā iededz tūkstošiem sveču. Tās mirdz logos, uz pieminekļiem un Daugavas krastmalā. Šī ir Lačplēša diena - laiks, kad mēs godinām cilvēkus, kuri pirmsvairāk nekā simt gadiem aizstāvēja mūsu zemi un brīvību.
Savas zemes aizstāvji...1918. gadā Latvija pasludināja neatkarību, taču mūsu jaunajai valstij tūlīt nācās sargāties no ienaidniekiem. 1919. gada rudenī Rīgai draudēja uzbrukums no Bermonta karaspēka - labi bruņotoem karavīriem, kas gribēja atgūt varu. Latviešu kareivji, brīvprātīgie un sabiedrotie drosmīgi stājās pretī. Pēc spraigām cīņām 1919. gada 11.novembrī viņi uzvarēja un atbrīboja Rīgu. Par godu šai dienai radās tradīcija ik gadu pieminēt brīvības cīnītājus. Nosaukums nācis no mūsu tautaseposa ''Lāčplēsis'' par varoni ar lāča spēku, kas aizstāv savu zemi pret ienaidniekiem. Lāčplēsis simbolizē drosmi, spēku un neatlaidību, tāpēc šie svētki atgādina, ka katrs no mums var būt savas zemes aizstāvis.
Piemin varoņus...Lācplēša dienā cilvēki aizdedz sveces pie Brīvības pieminekļa, pie Rīgas pils mūriem, parkos un maju logos. Skolas notiek piemiņas brīži, skan dziesmas par Latviju, bet karavīri un jaunsargi dodas svētku gajienos. Daudzviet motiek lāpu gajieni, kuros var piedalītiesikviens - bērni, vevāki un vecvecāki. Tā ir iespēja ar gaismu un siltumu pateikties tiem, kas cīnījās par mūsu brīvību. Lācplēša diena nav tikai pagātnes pieminēšana. Tā ir arī vienotības sajūta, kad visa Latvija iededz sveces un atceras, cik svarīga ir mūsu brīvība. Katra iedegtā liesmiņa stāsta par to, ka drosme un mīlestība pret dzimteni dzīvo mūsos arī šodien. Un Ezernieku pagasta iedzīvotāji, skolēni, un bērnudārza bērni arī piedalījās šī pasākumam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru