Lasām ar bērniem.

 

Piparkūku cepšanas laiks...

     Straujiem soļiem tuvojas gada sirsnīgākie un siltākie svētki - Ziemassvētki. Tie ikvienam associējas ar eglītes rotāšanu, dāvanām, kopā būšanu, mandarīnu smaržu, kā arī ar piparkūkām. Viens no skaistākajiem pirmssvētku rituāliem saistās tieši ar piparkūku cepšanu, kurā var iesaistīties gan lieli, gan mazi. 

    Piparkūkas ikviens var veidot pēc savām vēlmēm un fantāzijas - tas var būt gan cietas, gan mīkstas, ar vai bez glazūras, jebkurā formā, bet neatņēmams ir tas prieks, ko rada tieši radīšanas process.

    Tā kā piparkūku cepšana ir kļuvusi par veidu, ka pasteidzināt Ziemassvētku gaidīšanas laiku un svalaicīgi radīt svētku noskaņu, Ezernieku pagasta bērnu dārza audzēkni, audzinātājas un Ezernieku pagasta bibliotekāre cepa piparkūkas kopejā pasakumā.

    Bērni Ziemassvētkus gaida ar mirdzošām acīm un lielu nepacietību, jo viņiem Ziemassvētki ir īsts brīnumu laiks. Savukārt mums, pieaugušajiem, vislielākais prieks ir radīt šo burvību kopā ar viņiem  - dāvīnāt siltus mirkļus, gaišas emocijas un ticību, ka brīnumi patiešām notiek.

    Zem eglītes bērnus gaidīs dāvanas un patīkami pārsteigumi. Bērni ar prieku gatavo svētku koncertu saviem vecākiem. Bibliotekāre izlasīja Ziemassvētku pasaku. Tas bija vel viena silta un priecīga diena pirms Ziemassvētkiem. Gaidīsim brīnumu!💗

Pamata digitālās prasmes kursi

     Novembrī Ezernieku pagasta bibliotēkā tikko veiksmīgi noslēdzās bezmaksas 1.līmeņa datorapmācības kurss, kurā ar lielu interesi piedalījas astoņi mūsu pagasta iedzīvotāji. Šo nodarbību laikā dalībnieki apguva pašus pamatus darbam ar datoru un internetu - sākot no galvenajām programmām un drošības jautājumiem līdz praktiskiem ikdienas uzdevumiem, kas palīdz padarīt dzīvi ērtāku un digitāli drošāku. Daudzi atzina, ka iepriekš šīs zināšanas viņiem pietrūkušas, tāpēc kurss bija īpaši vērtīgs.

    Nodarbībās valdīja silta, draudzīga un atbalstoša atmosfēra. Pēc praktiskās daļas dalībnieki kopā baudīja tēju, neformāli dalījās pieredzē un uzdeva jautājumus, kas radās macību laikā. Tas palīdzēja ne vien labāk izprast macīto, bet arī satuvināja cilvēkus un radīja īstu kopības sajūtu.

    Ļoti atsaucīgie un profesionālie pasniedzēji ikvienam veltīja individuālu uzmanību, pacietīgi skaidroja un palīdzēja pārvarēt grūtākos brīžus. Pateicoties viņu atbalstam, kursa dalībnieki ieguva pārliecību par savām spējām un atklāja, ka datorprasmes nav tik sarežģītas, kā sākumā šķitis.

    Visi kursa absolventi ar prieku atzina, ka ir ļoti apmierināti ar rezultātiem un daudzie noteikti vēlas turpināt mācības nākamajos - 2. un 3. līmeņa - kursos. Viņi sirsnīgi aicina pievienoties arī citus pagasta iedzīvotājus, kuri vēlas apgūt datorprasmes draudzīgā, mierīgā un atbalstošā vidē.

    Aicinam ikvienu izmantot šo iespēju un pievienoties nākamajai grupai!  

Lāčplēša diena.

Katru gadu 11.novembrī Latvijā iededz tūkstošiem sveču. Tās mirdz logos, uz pieminekļiem un Daugavas krastmalā. Šī ir Lačplēša diena - laiks, kad mēs godinām cilvēkus, kuri pirmsvairāk nekā simt gadiem aizstāvēja mūsu zemi un brīvību. 

Savas zemes aizstāvji...1918. gadā Latvija pasludināja neatkarību, taču mūsu jaunajai valstij tūlīt nācās sargāties no ienaidniekiem. 1919. gada rudenī Rīgai draudēja uzbrukums no Bermonta karaspēka - labi bruņotoem karavīriem, kas gribēja atgūt varu. Latviešu kareivji, brīvprātīgie un sabiedrotie drosmīgi stājās pretī. Pēc spraigām cīņām 1919. gada 11.novembrī viņi uzvarēja un atbrīboja Rīgu. Par godu šai dienai radās tradīcija ik gadu pieminēt brīvības cīnītājus. Nosaukums nācis no mūsu tautaseposa ''Lāčplēsis'' par varoni ar lāča spēku, kas aizstāv savu zemi pret ienaidniekiem. Lāčplēsis simbolizē drosmi, spēku un neatlaidību, tāpēc šie svētki atgādina, ka katrs no mums var būt savas zemes aizstāvis. 

Piemin varoņus...Lācplēša dienā cilvēki aizdedz sveces pie Brīvības pieminekļa, pie Rīgas pils mūriem, parkos un maju logos. Skolas notiek piemiņas brīži, skan dziesmas par Latviju, bet karavīri un jaunsargi dodas svētku gajienos. Daudzviet motiek lāpu gajieni, kuros var piedalītiesikviens - bērni, vevāki un vecvecāki. Tā ir iespēja ar gaismu un siltumu pateikties tiem, kas cīnījās par mūsu brīvību. Lācplēša diena nav tikai pagātnes pieminēšana. Tā ir arī vienotības sajūta, kad visa Latvija iededz sveces un atceras, cik svarīga ir mūsu brīvība. Katra iedegtā liesmiņa stāsta par to, ka drosme un mīlestība pret dzimteni dzīvo mūsos arī šodien. Un Ezernieku pagasta iedzīvotāji, skolēni, un bērnudārza bērni arī piedalījās šī pasākumam.

 

CAURI TUMSAI AR GRĀMATU

Latvijas Nacionālā bibliotēka ikvienu aicina atzīmēt latviešu grāmatniecības piecsimtgadi!

Latvijas Nacionālā bibliotēka 8. novembrī pasākumu cikla ''Latviešu grāmatai 500'' kulminacijas pasākumā ''Cauri tumsai ar grāmatu'' aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un diasporas pārstāvi atzīmēt 500 gadus, kopš ir iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā. Pasākums notiks klātienē LNB, tiešraide no LNB būs skatāma 100 Latvijas bibliotēkās, kā arī diasporas kopienās.

Zemāk pieslēgšanās ZOOM un YouTube saite. Ja iespējams, skatīšanai labāk izmantot ZOOM saiti, tā būs iespēja aktīvāk piedalīties pasākumā, ieslēgt kameras, pamāt viens otram, sasveicināties, iespējams pat aprunāties tiešsaistē

YouTube saite ir iespēja skatīties pasākumu bez aktīvas līdzdalības.

1) Zoom saite: 

Topic: 8.novembris LNB
Time: Nov 7, 2025 10:00 AM Helsinki
Join Zoom Meeting
https://us06web.zoom.us/j/81340048823?pwd=AD3NeXAJjx0neURCx2HdOD6bFqp8ps.1
Meeting ID: 813 4004 8823
Passcode: 764441

2) YouTube saite:

https://www.youtube.com/live/as8v_rvjQk0
 
Embed kods, ja gadījumā nepieciešams:
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/as8v_rvjQk0?si=POOx_UAOmJCN5VcZ" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
 

 

Pasaules dzīvnieku diena.

 4. oktobrī pasaulē atzīmē Pasaules dzīvnieku dienu, un arī Latvijā oktobra pirmajā nedēļā notika dažādi pasākumi, vēltīti šī dienai. Pasaules dzīvnieku dienas moto Latvijā šogad ir “Nosargāt brīvību!”, pievēršoties savvaļas dzīvniekiem, kurus tur nebrīvē un izmanto cilvēku vajadzībām. Arī Ezernieku pagasta bibliotēkā aicinā apmeklēt grāmatu izstādi un uzzināt kaut ko jauno par savvaļas dzīvniekiem.

    Miljoniem savvaļas dzīvnieku visā pasaulē savu mūžu pavada ieslodzījumā pie cilvēkiem kā “mājas mīluļi”, kažokzvēru audzētavās, zinātniskajās laboratorijās, cirkos, zooloģiskajos dārzos vai izklaidējot tūristus uz ielām. Lielākoties savvaļas dzīvnieki nebrīvē tiek turēti nepiemērotos apstākļos, pakļauti stresam, sāpēm un emocionālām ciešanām tikai tāpēc, lai cilvēki varētu izklaidēties vai “izdzīvot” savu cietsirdīgo estētiku. Nezināms skaits bruņurupuču, čūsku, ķirzaku, papagaiļu, kanārijputniņu un citu eksotisko dzīvnieku lēni mirst cilvēku mājokļos par prieku saimniekiem, kuri diemžēl neprot vai nevēlas sagādāt tiem piemērotus apstākļus. Miljoniem lapsu un ūdeļu tur ieslodzītas kažokzvēru fermās, lai pēc īsas, ciešanu pilnas dzīves nogalinātu un nodīrātu. Cirka dzīvnieki visu savu mūžu pavada šauros krātiņos vai piesieti, bez iespējas pietiekami izkustēties. Vienīgā “pastaiga” tiem ir uz manēžu, kur viņiem liek izpildīt trikus, kas nereti “iemācīti” ar cietsirdīgām metodēm – sitieniem, elektrošoku vai cita veida fizisku ietekmēšanu.

    Tāpēc aizvien vairāk valstu aizliedz dzīvnieku cirku un kažokādu industriju, ierobežo eksotisko dzīvnieku turēšanu mājās un izvirza aizvien stingrākas prasības zooloģiskajiem dārziem, lai tie no izklaides vietām kļūtu par zinātniskām iestādēm, kas rūpējas par izmirstošo sugu saglabāšanu. Daudzas pasaules valstis, tostarp arī Latvija, ir apvienojušās tā dēvētajā CITES konvencijā (Konvencija par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), ratificējušas 178 valstis), lai ierobežotu apdraudēto savvaļas dzīvnieku un to izstrādājumu tirdzniecību. Tomēr tas joprojām ir miljardus vērts bizness, kas ne vien rada ciešanas tūkstošiem dzīvnieku, bet arī nodara milzīgu kaitējumu sugām, kuras jau tāpat ir uz izmiršanas robežas. Lai gan daudzu savvaļas sugu dzīvniekus mūsdienās audzē un pavairo nebrīvē, lielu daļu tomēr joprojām iegūst brīvā dabā – gan legāli, gan nelegāli. Saskaņā ar Starptautiskā savvaļas dzīvnieku tirdzniecības monitoringa tīkla TRAFFIC datiem, no 2005. līdz 2009. gadam ik gadu pilnīgi legāli dzīvei būros tika pārdoti 317 000 dzīvu putnu, vairāk nekā 2 miljoni dzīvu reptiļu un 300 000 čūsku.Arī Latvijā nebrīvē tiek turēti tūkstošiem savvaļas dzīvnieku, tostarp, kā liecina Dabas aizsardzības pārvaldes informācija, vairāk nekā 700 apdraudēto sugu dzīvnieku. Vilki, lāči, lapsas, kamieļi, strausi, žirafes un simtiem citu dzīvnieku mīt gan zooloģiskajos dārzos, gan individuālās kolekcijās, taču viņu dzīves apstākļu uzraudzība ir vāja un sadrumstalota starp vairākām iestādēm, tāpēc Latvija ir saņēmusi pamatotu kritiku no starptautiskajām dzīvnieku aizsardzības organizācijām. Vēl bēdīgāka ir situācija ar eksotiskajiem mājdzīvniekiem – bruņurupučiem, ķirzakām, putniem un grauzējiem, kurus tirgo zooveikalos vai privātpersonas, – tos var iegādāties ikviens, un nekāda uzraudzība netiek veikta.

Uzziņai

    Vispasaules dzīvnieku dienas tradīcija aizsākās 1931. gadā Florencē, kad grupa ekologu vērsa uzmanību uz nepieciešamību aizsargāt izzūdošās dzīvnieku sugas. Par atzīmējamo dienu tika izvēlēts 4.oktobris par godu dabas un līdzsvara uzturēšanas Dieva radītajā pasaulē aizbildnim Svētajam Asīzes Franciskam. Viņš uzskatīja, ka visa radība dzīvo par slavu Dievam, apliecina Dieva radīto daiļumu un cilvēkam ir jābūt līdzcietīgam pret jebkuru dzīvo radību līdzās.

Jaunumi

    Ezernieku pagasta bibliotēkā ir ieradušās jaunas grāmatas!

Aicinām iepazīt jaunakos romānus, aizraujošus stāstus un brīnišķīgas bērnu grāmatas. Atrodiet savu nākamo lasāmvielu rudenim un ļaujieties iedvesmai!

 

''Krāslavas novada Gada cilvēks''

 Krāslavas novada pašvaldība izsludina konkursu „Krāslavas novada Gada cilvēks” divās nominācijās:

• „Mūža ieguldījums”
• „Gada cilvēks”

Aicinām  iesaistīties un pieteikt kandidātus, kuru darbi, sasniegumi un personība ir pelnījuši plašāku atzinību un cieņu!

 

Ja Jūs zināt cilvēku, kas atbilst kādai no nominācijai, sūtiet pieteikumu uz dome@kraslava.lv līdz 2025. gada 15. oktobrim. 

 

Pateicamies par Jūsu atsaucību un ieguldījumu, kopīgi godinot mūsu novada cilvēkus! :)

Sīkākā informācija:

http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/konkurss-kraslavas-novada-gada-cilveks-3.html

Tikšanas Ezernieku pagasta bibliotēkā

     10. septembrī bibliotēkā notika tikšanās ar Ezernieku skolas 5. klases skolēniem. Pasākuma laikā bērniem tika piedāvāta aizraujoša viktorīna, kurā viņi varēja pārbaudīt savas zināšanas ģeografijā, kā arī uzzināt jaunu informāciju. 

    Pēc viktorīnas skolēni devās nelielā ekskursijā pa bibliotēku. Viņiem tika pastāstīts par grāmatu uz periodiku krājumiem, lasītavu, dator telpu, kā arī par to, kā kļūt par bibliotēkas lietotājiem un izmantot pieejamos resursus.

    Pasākums noritēja draudzīgā un jautrā atmosfērā, un skolēni ar lielu interesi iesaistījās visās aktivitātēs.

Paldies bērniem un skolotājai Žannai Rapšāi par būšanu kopā!

Jaunumi Ezernieku pagasta bibliotēkā.

Rudens - laiks nelasītajām  grāmatām!

Bibliotēkā jau gaida jauni izdevumi visām gaumēm.

Nāc un atrodi savu rudens lasāmvielu - mēs Tevi gaidām...

 

Bezmaksas mācības.

 

 

Māmiņdiena.

 

Maijs atnāk ne tikai ar manāmi garākā dienām, spožaku sauli debesīs un pirmajām dārzā uzplaukušajām narcisēm un tulpēm, bet arī ar skaistiem svētkiem par godu mūsu mammām. Katram bērnam viņa mate ir vissvarīgākais cilvēks viņa dzīvē. Un pat tad, kad kļūstam pieauguši, mēs joprojām paliekam bērni savām mātēm. 

Ikviens no mums noteikti atcerās bērnību, kad mamiņa tika sveikta ar svaigi plūktiem ziediem piemājas dārzā. Uzcītīgakie pagatavoja īpašas pārsteiguma brokastis ar kādu gardu našķīti vai veselu kūku. Pati skaistākā dāvana ir paša darināta davana, piemeram, apsveikumi ar kadu pantiņu un neskaitamiem zieduzīmejumiem. Cik nu kurš ir radošs. Arī šogad mēs ar bērniem Ezernieku pagasta bibliotēkā sanāca kopā radošā darbnīca skaistu oriģinālo katīšu izgatavošanai mīļām māmiņām.

Arī man, ka mammai, bērni sagatavoja pašizaudzētu dāvanu - samtenes ziedu.

Dieva dārzā daudz ir ziedu,

Pacel acis - visi mirdz, 

Tomēr skaistākais no visiem, 

Mātes siltā, mīļā sirds.

"Nāc nākdama, Liela diena, visi bērni tevis gaida!''

    Šodien biju ciemos pie maniem vissmazākajiem lasītājiem Ezernieku bērnudārzā. Bērni gatavojas svinēt Lieldienas. 

    Mēs kopā veidojām Lieldienu groziņus-zaķīti, runājām par Lieldienu svinēšanas tradīcijām. 

    Es izstāstīju bērniem leģendu par to, kapēc Lieldienās olas nes un paslēpj tieši zaķis. Zaķis taču nav putns😉 Spēlējam aktīvas spēles un, protams, bērni meklēja konfekšu groziņu, ko zaķis bija paslēpis.

    Bija ļoti patīkami redzēt īstu bērnu prieku, kas viņi atrada konfekšu groziņu un jautri lēkāja ap audzinātāju. 

Krāsainus un priekpilnus Lieldienu svētkus katrā ģimenē!

💓

Veltīts 25.martam

 

    2018. gadā izdota Dzintara Geka grāmata ''Skola Sibīrijā'' ne tikai piedāvā ieskatu Sibīrija aizvesto un tur piedzimušo cilvēku likteņstāstos, bet arī sniedz iespēju saglabāt un dalīties ar svarīgu vēstures mantojumu, kas būtu jāpiemin un jāatceras arī mūsdienās. Kad cilvēku skaits, kas var par šīm tēmām runāt, pamazām samazinās, šāda vaida grāmatas kļūst vēl vērtīgākas. Grāmatā ietvertais materiāls ir neaizstājams avots, lai izprastu izsūtīto cilvēku izdzīvotās grūtības, viņu izturību un spēju saglabāt cilvēciskās vērtības arī visgrūtākajos apstākļos. 

    Iet uz skolu svešā zemē, kur mācības notiek valodā, ko tu nasaproti, nav grāmatu un burtnīcu, nav pat zābaku, ar kuriem līdz skolai aiziet, ja ārā ir barga ziema. Tā bija realitāte tūkstošiem latviešu bērnu, kas pirms 70 un vairāk gadiem nonāca Sibīrijā. Atmiņas par skarbo un tomēr tik svarīgo skolas laiku ir apkopotas grāmatā ''Skola Sibirījā''. Apkopoti vairāku desmitu gan 1941.gadā, gan 1949. gadā izsūtīto cilvēku atmiņas. Tās ir gan skarbas un neželīgas, gan savā veidā amizantas.  

    Skolēni no Ezernieku pamatskolas katru gadu kopā ar Ezernieku pārvaldes un bibliotēkas darbiniekiem atnāc uz Ezernieku piemiņas vietu. Tradicionāli noliktu ziedus un pieminēt šo notikumu upurus. No Ezernieku pagasta bija izvesti uz Sibīriju ap 100 iedzivotāju. Cilvēkus ''iekrāva'' vagonos, kuri bija paredzēti lopu pārvadāšanai. Pārsvarā tur bija sievietes, bērni un cilvēki gados no, tā saucamo, ''kulaku'' ģimenēm. Ne tikai latvieši, bet arī krievi un citu tautību pārstāvji. Šī atmiņa tiek nodota jaunajai paaudzei.

Jaunumi plauktā:

 

Džeraldam Darelam-100!

 

Džeralds Darels - Mūžīgais Dzīvnieku Aizstāvis.

    Džeralds Darels, slavens britu dabas pētnieks un dzīvnieku aizstāvis, šogad svin savu simtgadi. Viņa nenovērtējamais ieguldījums dzīvnieku saglabāšanā un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā ir ietekmējis ne tikai grāmatu lasītājus, bet arī ikvienu, kam rūp mūsu planētas nākotne.

    Darels pavadīja savu dzīvi, pievēršoties dzīvnieku labklājībai. Viņa darbs neaprobežojās tikai ar dzīvnieku vākšanu un izpēti, bet arī koncentrējās uz to atgriešanu dabiskajā vidē. Viņš ir izveidojis vairākus rezervātus un zooloģiskos dārzus, kas kļuvuši par drošām patversmēm neskaitāmām sugu grupām.

    Visā pasaulē radības, kas ārdās debesīs, klabina knābjus, šūpo snuķus un rāpo pa zemēm, veiksmīgi pieradušas pie tā, ka Dēralds Darels ir to uzticīgais aizstāvis. Šā gada svinības ir lieliska iespēja atgādināt par viņa devumu un iedvesmot nākamo jaunatni turpināt šo cēlo misiju.

    Dažādās pasaules valstīs tiek rīkoti pasākumi, lai godinātu Darela mantojumu. No grāmatu izstādēm līdz dokumentālo filmu seansiem - visi ir aicināti piedalīties un apzināties viņa nenovērtējamo ieguldījumu vairošanas celā uz dzīvnieku labklājību. Ezernieku pagasta bibliotēkā arī notiek grāmatu izstāde un citi pasakumi veltīti svinībām.

    Simtgadē mēs varam tikai apbrīnot Džeralda Darela darbus, uzsverot, cik svarīgi ir rūpēties par mūsu apkārtni un tās iemītniekiem. Viņa vārds paliks vēsturē, kā simbols apņēmībai, mīlestībai un cieņai pret visām dzīvības formām uz Zemes.

Aptauja!

 https://ej.uz/2025-01_aptauja_KN

Fotogrāfiju konkurss.

 

    Latgales fotogrāfu biedrība sadarbībā ar Preiļu Galveno bibliotēku organizē Latgales novadu radošo fotoamatieru fotogrāfiju konkursu “Es mīlu savu foto” NOLIKUMS 1. Konkursa rīkotājs: Latgales fotogrāfu biedrība, adrese: Raiņa bulvāris 9, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301; tālrunis: 29121689. 

 1.Konkursa mērķi: 

1. Veicināt Latgales fotoamatieru aktivitātes un atbalstīt radošo izaugsmi.

 2. Apzināt Latgales radošos fotoamatierus, kā arī izcelt un apbalvot labākos fotokonkursa dalībniekus.

 3. Pateicoties Latgales fotoamatieru spējām un talantiem, popularizēt reģionu. 

4. Veidot fotoamatieru konkursa labāko darbu izstādi. 

5. Uz fotoamatieru konkursa “Es mīlu savu foto” izstādes atklāšanu aicināt tā dalībniekus, piedāvājot iespēju kopīgai sadarbībai. 

6. Labākos fotoamatieru darbus iekļaut ceļojošā izstādē un drukātā katalogā. 

 2.Konkursa dalībnieki: 

Ikviens Latgales fotoamatieris bez vecuma ierobežojuma, saskaņā ar šo Nolikumu. 

3.Nosacījumi fotogrāfiju iesūtīšanai:

 1. Konkursa dalībnieks var iesniegt ne vairāk kā trīs fotogrāfijas.

 2. Attēliem jābūt fotografētiem Latgalē pēdējo trīs gadu laikā. 

3. Konkursa dalībnieks var brīvi izvēlēties foto kompozīciju pēc saviem ieskatiem. Fotogrāfijās var būt attēloti cilvēku portreti, ainavas, sadzīves tradīcijas, kultūra, sports un citu žanru attēli. 

4. Viena un tā pati fotogrāfija jāiesniedz divos veidos – drukātā un elektroniskā. 

5. Prasības drukātajā variantā iesniedzamajām fotogrāfijām: 

1. krāsainas vai melnbaltas; 2. A4 formātā; 3. vēlams uz matēta papīra; 4. katrai izdrukātajai fotogrāfijai otrā pusē jānorāda: fotogrāfijas nosaukums, fotografēšanas vieta (novads, pagasta nosaukums), autora vārds, uzvārds, tālruņa numurs, e-pasta vai pasta adrese. Kontaktinformācijai ir jābūt skaidri salasāmai. 

6. Prasības elektroniskajā (digitālajā) variantā iesniedzamajām fotogrāfijām: 1. fotogrāfiju faili JPG formātā; 2. ne mazākas kā 2 Mb lielumā; 3. Attēla failā (vai atsevišķā pielikumā) obligāti jānorāda fotogrāfijas nosaukums, autora vārds, uzvārds, tālruņa numurs, fotografēšanas vieta (novads, pagasta nosaukums). 

7. Fotogrāfijas līdz 2025. gada 30. aprīlim jāiesniedz personīgi Latgales fotogrāfu biedrībā (Raiņa bulvāris 9, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301) vai sūtot pa pastu (pasta zīmogs: 25. aprīlis) un elektroniski lauraplus@inbox.lv ar norādi: Konkursam “Es mīlu savu foto”. 

4. Konkurss tiek izsludināts:

 2025. gada 6. janvāris. 

5. Konkursa darbu vērtēšana un atlase:

1.) Darbi tiks vērtēti un uzvarētāji noteikti šādās kategorijās: 1. Daba (ainava) 2. Cilvēks (portrets) 3. Brīvā tēma (citi žanri) 2.) Darbus vērtēs kompetenta žūrijas komisija. 3.) Vērtēšanas kritēriji: 1. Fotogrāfiju atbilstība konkursa nolikumam; 2. Fotogrāfiju mākslinieciskā oriģinalitāte; 3. Tehniskā izpildījuma kvalitāte; 4. Fotogrāfa individuālais redzējums. 4.) Žūrijas komisija līdz 2025. gada 31. maijam nosaka uzvarētājus noteiktajās kategorijās, izvirza tos apbalvošanai noslēguma pasākumā un labākos darbus ievietošanai fotokonkursa drukātajā katalogā. 5.) Darbi, kas iesūtīti pēc noteiktā termiņa, netiks izskatīti. 

6. Apbalvošana:

1.) Apbalvošana notiks fotogrāfiju konkursa noslēguma pasākumā 2025. gada augustā Preiļu Galvenajā bibliotēkā (datums tiks paziņots telefoniski vai ar evēstuli). 2.) Veiksmīgākās fotogrāfijas tiks publicētas katalogā. Katrs darba autors, kura fotogrāfija tiks publicēta šajā katalogā, saņems vienu kataloga eksemplāru un Atzinības rakstu. 3.) Konkursa labāko darbu autori (uzvarētāji) tiks apbalvoti ar diplomiem un konkursa organizatoru un sponsoru sarūpētām balvām. 

7. Īpašie nosacījumi:

 1.) Katra iesniegtā darba autors ir atbildīgs par iesūtītās fotogrāfijas autortiesībām. 2.) Fotogrāfijas, kuras konkursa dalībnieks iesūtījis konkursam, netiks atgrieztas autoriem, tās paliks organizatoru rīcībā un organizatoriem ir tiesības tās turpmāk izmantot bez iepriekšējas saskaņošanas, norādot atsauci uz autoru. 3.) Fotogrāfijas nedrīkst saturēt necenzētu saturu, kas pārkāpj sabiedriskās / ētiskās normas, vai ir pretrunā ar LR likumiem. 4.) Darbu iesūtīšana konkursam tiek uzskatīta par autora piekrišanu visiem šajā Nolikumā minētajiem punktiem. 5.) Katalogs netiek veidots kā komerciāls produkts, un tajā iekļautās fotogrāfijas var tikt izmantotas reprezentācijas nolūkos.

 8.Kontaktinformācija: 1.) Latgales fotogrāfu biedrības valdes priekšsēdētājs Igors Pličs, tālrunis: 29121689, e-pasts: lauraplus@inbox.lv 2.) Preiļu Galvenās bibliotēkas vadītāja Ilona Skorodihina tālrunis: 26819391, epasts: ilona.skorodihina@preili.lv . Šis nolikums ir uzaicinājums piedalīties konkursā! Organizatori cer, ka ikviens fotoamatieris Latgalē tiks informēts un aktīvi piedalīsies.

 Lai veicas!