"...un tāpēc viņas romāna lappusēs cilvēki dzīvo, tiem ir asinis sirdī, kājās un pirkstu galos. Un tās rit, kā asinis rit pa dzīvu cilvēku dzīslām: tajās ir bailes, izmisums, spīts, mīlestība. Laikmeta "lielās līnijas" un tā "pašsaprotamās patiesības" noplaiksnījās kaut kur pie apvāršņa, bet Indrāne runā par laikmeta rezultātu, par cilvēkiem, kam it kā būtu uzdots pašiem spriest un lemt, bet kas tomēr netiek vaļā no tā, ka viņi ir vieta, kur vienmēr krustojas paša individuālā dzīves stāsta pagātne un laikmeta dažādo varu "tev būs", - (Gunars Irbe)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru