ZIEMASSVĒTKU NOFORMĒJUMS EZERNIEKU BIBLIOTĒKĀ

       Kā katrā Latvijas stūrīti Ziemassvētku gaidīšanas laikā, arī mēs, lauku bibliotēka, cenšamies veidot svētku noskaņojumu mūsu bibliotēkas apmeklētājiem un pagasta iedzīvotājiem.

                 

  

TĒJAS DIENA EZERNIEKU BIBLIOTĒKĀ

     Vienā no gada nogales dienām, 15.decembrī, pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā tējas diena. Šos svētkus sāka svinēt Šrilankā, Indijā, Bangladešā, Nepālā, Ķīnā 2005.gadā. Mērķis tam bija vērst sabiedrības uzmanību uz tējas audzētāju un ražotāju problēmām tējas ražošanas lielvalstīs. 

      Un tieši šajās valstīs sākotnēji Tējas diena izvērtās par krāšņiem, vērienīgiem svētkiem. Drīz vien šo dienu sāka atzīmēt citās valstīs, jo tēja ir otrs dzēriens pēc ūdens.

     Tēja ir iekarojusi visu pasauli: to dzer visbiežāk kompānijā, ar to cienā viesus, izrāda viesmīlību, bet vienatnē baudīta tēja rada īpašu noskaņu un vedina uz īpašām pārdomām.

     15.decembrī uz tasi tējas tika uzaicināti Ezernieku bibliotēkas apmeklētāji. Bibliotēkas darbinieces sagatavoja stāstījumu par dažādu valstu un tautu tējas dzeršanas kultūru, tradīcijām, rituāliem.

     Bibliotēkā tika izliktas grāmatas, no kurām varēja uzzināt par daudzveidīgo tējas pasauli.

     Kopā pavadītais laiks paskrēja ļoti ātri, mēs daudz ko jauna uzzinājām par tēju , dalījāmies ar savu ģimeņu pieredzi tējas dzeršanas tradīcijām un palikām pārliecināti, ka tēja ir brīnišķīgs dzēriens labsajūtai, veselībai un priekam. 

TĒJAS PĒCPUSDIENA EZERNIEKU BIBLIOTĒKĀ

2015.gada 15.decembrī  pulksten 15-30

Ezernieku pagasta bibliotēkā notiks 

TĒJAS PĒCPUSDIENA

 

VALSTS SVĒTKU NOFORMĒJUMS

Ieejot bibliotēkas telpā

Grāmatu izstāde-skate "Saules mūžu Latvijai"

                                                      

 Svētku noformējuma fragmenti

Bibliotēkas logu svētku skats dienas laikā 

 Svētku lentīšu locīšana bibliotēkā

Bibliotēkas logu svētku izskats vakarā, kad iedegās gaisma.

Latvijas filmu izlase - dāvinājums bibliotēkas lietotājiem

      

 Oktobrī Ezernieku bibliotēka saņēma dāvinājumā Latvijas filmu kolekciju, ko varēs izmantot savā darbā.   Lai katrs varētu attālināti iepazīties ar filmu sarakstu mēs ievietojam filmu sarakstu:

Mammu, es tevi mīlu. / 2015;

Pakalniņa, Laila. Dokumentālās filmas. / 2015;

Olu kundze. / 2015;

Klucis - nepareizais latvietis. / 2015

Dokumentālists. / 2015;

Escaping Riga. / 2015;

Animācijas filmas bērniem. / 2015;

Animācijas filmas pieaugušajiem. / 2015;

Zelta zirgs. / 2015;

Akmeņi manās kabatās. / 2015;

Cilvēki tur. / 2015;

Sapņu komanda 1935. / 2015;

Ūdensbumba resnajam runcim. / 2015;

Kurpe. / 2015;

Telefilma-Rīga. / 2015;

Burovs, Arnolds. Ki-ke-ri-gū!. / 2015;

Krustceļš. / 2015;

Šķersiela. / 2015;

Baltie zvani. / 2015;

Limuzīns Jāņu nakts krāsā. / 2015;

Ezera sonāte. / 2015;

Pie bagātās kundzes. / 2015;

Purva bridējs. / 2015;

Četri balti krekli. / 2015.

11. NOVEMBRIS - LĀČPLĒŠA DIENA

       Neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku bija izšķiroša, tādēļ, pieminot šo notikumu, 11.novembrī - Lāčplēša dienā - tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

        TEODORS KALNIŅŠ 7. Siguldas kājnieku pulka kaprālis Lāčplēša kara ordenis Nr. 389. Apbalvots 1920.gadā.

        Teodors Kalniņš dzimis 1895.gada 1.februārī (31.janvārī) Valkā. Viņam bija draudzes skolas izglītība. Pēc profesijas - kurpnieks.Pirmā pasaules kara laikā dienējis Pāvila gvardes pulkā, piedalījies kaujās Galīcijas frontē.

         Latvijas armijā tika iesaukts 1919.gada 6.jūnijā Strenčos.Par drošsirdību kaujās pret bermontiešiem paaugstināts par seržantu.

        1919.gada 1.oktobrī (17.oktobrī) Rīgā uzbrukumā cementfabrikai un cīņā pie Volermuižas Teodors Kalniņš sava vada priekšgalā metās tuvcīņā un atņēma ienaidniekiem 2 ložmetējus, ka arī saņēma gūstekņus, tādējādi veiksmīgi sekmēdams tālāko uzbrukumu.

        Teodors Kalniņš atvaļināts 1921.gada 27. februārī, kļuva par zemkopi, amatnieku Trikātas pagasta Jaunkalniņos. Pēc Otrā pasaules kara strādājis vietējā kolhozā "Gaisma".

        Mūža nogalē dzīvojis pie meitas Ezernieku pagastā. Apbedīts Bukmuižas kapos.

Katru gadu Lāčplēša dienā vēstures skolotājas Staņislava Bondareva ar skolēniem nāk uz kapsētu, lai noliktu ziedus un iededzinātu svecītes. 

Valsts svētkos atceramies arī mūsu pagasta represētas ģimenes un iededzinot svecītes liekam ziedus.

MANA ZEME LATVIJA

TEICIET MAN ZEMI PLAŠAJĀ PASAULĒ,

KAS BŪTU TIK MĪĻA KA TU, MANA DZIMTENE!

LAI KLĪSTU KUR KLĪZDAMS, LAI IETU CIK TĀL`,

TAVA ATMIŅA SIRDĪ NEKUR NENOBĀL. 

                                                          

                                                               Vilis Plūdonis