Teodors Zeltiņš
27.10.1914 - 23.08.1991
Lomas: dramaturgs, dzejnieks, rakstnieks, žurnālists
Darbojies visos literatūras žanros, visvairāk prozas rakstniecībā. Romānos daudz autobiogrāfisku motīvu, kas saistīti ar rakstnieka dzīvi Latvijā, bēgļu gaitām Vācijā un trimdu Amerikas Savienotajās Valstīs. Dzīvodams ASV, Zeltiņs aktīvi iesaistījies trimdas sabiedriskajā dzīvē, bijis laikraksta ''Laiks'' līdzstradnieks. Sadarbībā ar apgādu ''Gramatu Draugs'' sakartojis latviešu rakstnieku darbu un autobiogrāfiju antoloģijas.
Dzimis jūrnieka ģimenē. 1939. gadā rudenī salaulājas ar filoloģijas stundenti Veltu Lindi. 1944. gadā ar ģimeni devies bēgļu gaitās - sākotnēji uz Čehoslovākiju, vēlāk Vāciju. Lielāko daļu trimdas mūža pavadījis Ņujorkā, ASV.
Literārā darbība:
''Trimdas rakstnieku'' izdevumā Zeltiņš rakstīs: ''Skolas laikā literātūrā par visu vairāk iemīlēju Jani Poruku, un šīs lielās mīlestības ierosināts, kas man nav zudusi vēl tagad, gribēju sākt studēt filozofiju, bet mates praktiskā prāta apsvērumi mudināja izšķirties par filoloģiju''.
Pirmās publikācijas: dzejoļi periodikā 1937. gadā - laikrakstā ''Jaunākās Ziņas'', žurnalā ''Zeltene'' un citos izdevumos.
Romāni:
1939: ''Rīgas ģimnāzisti''
1943: ''Vētras vanags''
1952: ''Slazdā''
1958: ''Rožu gaitenis'', ''Melnās avis''
1959: ''Pazudušā paaudze''
1960: ''Drupu republika''
1962: ''Tiltu atjaunotaji''
1963: ''Antiņš Amerikā meklē līgavu''
1966: ''Antiņš Amerikā cīnas ar sievu un trimdu''
1970: ''Antiņš debesīs meklē latviesus''
1971: ''Mīlestības maize''
1975: ''Nu ir tā stunda''
1976: ''Leļļu meistars Eņģelis''
1978: ''Leopolds Maurs atzīstas''
1980: ''Septiņi saulrietā''
Darbi bērniem:
1947: ''Zelta gailis'', Slaists un Niķe''
1948: Brīnumzaķis'' (lokalizēts pēc Salmes Metsas darbiem)
1941. gadā novembrī laikrakstā ''Daugavas Vēstnesis'' (Nr.28) publicēta ziņa, ka dzejnieks Teodors Zeltiņs, kura pirmais, boļseviku laikos konfiscetais, romans ''Rīgas ģimnāzisti'' ir pilnīgi izpārdots, sakārtojis dzejoļu grāmatu ''Mirkļumozaīkas''. Dzejnieks sarakstījis lugu un vairākus stāstus, kas drīzumā parādīsies atklātībā.
1955. gadā laikrakstā ''Liaks'' Ņujorkā publicēta ziņa, ka dzejnieks Teodors Zeltiņš pabeidzis rakstīt komēdiju ''Baraku republika'', kurā telots nometņu dzīves laiks, kā autors saka, ''groteski stilizētā šķērsgriezumā ar visām labajām un nelabajām tendencēm''.
1962. gadā laikrakstā ''Laiks'' 9.jūnija numurā publicēta informacija, ka dzejnieks Teodors Zeltiņs iecerējis rakstu krajuma sastādīšanu ''Viņas un vuņi rakstos un mākslā''. Krājumā Zeltiņs nodomājis savākt un sakopt ziņas par trimdas latviešu rakstniekiem un māksliniekiem, bez biogrāfiskiem datiem dodot arī pārskatu par katra sniegumu svešatnē.
Par romānu triloģiju ''Antiņš Amerikā meklē līgavu'', ''Antiņs Amerikā cīnās ar sievu un trimdu'', ''Antiņs debesīs meklē latviešus'':
''Līdz sešdesmito gadu sākumam likās pieļaujama doma, ka Zeltiņš kā balāžu dzejnieks ir daudz pārāks par Zeltiņu kā romānu rakstnieku. Bet tad 1963. gadā viņš laiž klajā romānu ''Amtiņs Amerikā meklē līgavu'', kas Zeltiņu uzreiz paceļ par vienu no labākajiem rakstniekiem. Ar tikpat lielu veiksmi viņš šim Antiņa rromanam pievieno vēl romānus ''Antiņš Amerikā cīnās ar sievu un trimdu'' un '' Antiņš debesis meklē latviešus''. Lieliskā saskaņā ar Antiņa vārdu, kam latviešu literatūrā ir stingra simbola nozīmē, Zeltiņš bez jebkādas atvirzes no simboliskā parauga galvenajām rakstura pazīmēm, cauri visiem trim romāniem līdzeni izturētu, veido īpatnēju šķīstsiržu cilvēku. Antiņš nav literārs šablons, jo rakstnieks tam pratis dot savu, individuālu dzīvību. Pie tam Antiņa vientiesībai piemīt sava dzīves ziņa un liegs humors. Ļoti izmanīgi Zeltiņš visos trīs romānos prot savīt trimdas ikdienu, trimdnieku ideoloģiju, literārās pagātnes motīvus un folkloru, Dainu motīvi, ko rakstnieks reizēm ar ironisku humoru izlietā asprātīgu situāciju veidošanai, iegūst īpatnēju dzīvību. Īpaši ''Antiņš debesis meklē latviešus'' imponē kā Dainu pasaules romans no tagadnes dzīves aspekta. Antiņa triloģioja ir meistardarbs arī valodas izteiksmes dēļ. Tā ir svaiga, allaž saskaņota ar situāciju, kā arī ar romānā iestrādāto realitātes, pagājušās dzīves un folkloras motīvu. Viscaur rakstnieks atbrīvojies no žurnālista frāzēm, kas daudzkārt guļas virsū pirmajiem trimdas romaniem.''
/Gaters, Alfrēds. Teodora Zeltiņa rakstu māksla. Laiks, 1984. 24.okt./
.jpg)
.jpg)
