| Publicēts: Ezerzeme 28. jūnijs 2011, 13:51 |
Pagājis vairāk kā gads, kopš Ezernieku tautas bibliotēkā tika atklāta novadnieces, mākslinieces-meistares Valentīnas Piļkas (Poloskovas) gleznu un keramikas izstrādājumu izstāde, kurā varēja apskatīt desmitiem interesantu un aizraujošu mākslas darbu.
Tolaik “Ezerzemē” bija plašāka publikācija par pašu Valentīnu, kura ir dzimusi Ezerniekos, šajā ciematā pagāja viņas bērnība un jaunība. Daloties atmiņās, māksliniece stāstīja, ka zīmē kopš agras bērnības un galvenie zīmēšanas rīki ir zīmuļi un krāsas. Šodien Valentīna atkal likusi lietā bērnības laika galvenos zīmēšanas rīkus un iekārto pagasta bibliotēkas bērnu stūrīti. Mākslinieces slimības dēļ darbs uz priekšu rit lēnām un gleznojumi vēl nav pabeigti, bet jau tagad droši var teikt, ka nevienā novada lauku bibliotēkā nekas tamlīdzīgs nav un diez vai tuvākajā laikā būs. Ezernieku bibliotēkas gados visjaunākie apmeklētāji savā bērnu stūrītī jutīsies kā īstā pasaku paradīzē, kurā valda mīlestība, labestība un prieks. Juris ROGA, autora foto |
Ezernieku pagasta bibliotēka
Kontaktinformācija:
Pagastmāja, Ezernieki, Ezernieku pag.,
Krāslavas nov., LV 5692,
Mob. 26257393, 28706711
e-pasts: bibl.ezernieki@kraslava.lv
Vadītājas Olga Saule, Ludmila Paskačima
2011. gada 29. jūn.
Dāvana saviem novadniekiem
2011. gada 28. jūn.
Pirmais ķieģelītis iemūrēts
Publicēts:
Ezerzeme - 28. jūnijs 2011
Ezerzeme - 28. jūnijs 2011
Sestdien Ezernieku pagasta bibliotēkā vietējiem fotoamatieriem notika pirmā nodarbība fotogrāfijā, kuru vadīja Ukrainas fotomākslinieku savienības biedrs, fotomākslinieks Anatols Kauškalis. Nodarbībām iepriekš pierakstījās krietns pulks interesentu, bet ieradās labi ja puse. Ļoti iespējams, ka dažs vienkārši pārvērtēja savas iespējas, bet vienai daļai tieši šī sestdiena izrādījās ļoti aizņemta, jo tā bija izlaidumu diena vidusskolēniem.
Šis apmācību kurss tika organizēts, lai iedzīvotājiem sniegtu pamatzināšanas fotogrāfijā un radītu priekšnoteikumus kvalitatīvākai foto izstādei. Jau rakstījām, ka Ezernieku pagasta bibliotēkā realizēts projekts “Apmācību programmas līderiem un inovatoriem” un pilotakcija “3i - ieraugi, iekadrē, ievieto”, kuras mērķis - iesaistīt pagasta iedzīvotājus vietējo notikumu, pasākumu, dabas ainavu atspoguļošanā. Pilotakcijas darbu izstāde notiks Ezernieku pagasta bibliotēkā novembrī.
Gan skolēni, gan pieaugušie A. Kauškali klausījās bezmaz atvērtām mutēm. Vairākas stundas paskrēja vēja spārniem. Fotomākslinieks ne tikai stāstīja, bet arī rādīja savus un mākslas klasiķu darbus, centās iesaistīt darbu analīzē klātesošo publiku. Viņš uzsvēra, ka fotogrāfija ir māksla. Lai ar to nopietni nodarbotos, ir jāiepazīst māksla, glezniecība, grafika, klasiskā Latvijas un pasaules fotogrāfija, literatūra, pat mūzika ļoti palīdz. Fotogrāfija nav tikai darbība, kas sākas un beidzas ar slēdža nospiešanu, fotogrāfija vispirms ir domāšana un vērošana.
”Ja tu gribi nobildēt ķieģeli, tev pašam ir jākļūst par ķieģeli,” Anatols bieži pārsteidza klātesošos ar tamlīdzīgiem piemēriem.
Laika un fototehnikas trūkuma dēļ šoreiz neizdevās padarboties praktiski. Taču iedoto zināšanu ir gana daudz, lai līdz nākamajai tikšanās reizei fotoamatieri paši mēģinātu tās likt lietā un atnestu pirmos uzņēmumus. Fotomākslinieks apmainījās koordinātēm ar kursu dalībniekiem, lai varētu sazināties elektroniskā veidā un sniegt konsultācijas vai palīdzību no attāluma. Pēc lekcijas daži fotoamatieri nonāca pie atzinuma, ka viņiem agrāk nebija tāda izzinoša priekšstata par fotogrāfiju, kādu viņiem sniedza Anatols.
Pensionārs Ēriks Lavrinovičs: “Man patika Anatola stāstījums. Klausījos aizrautīgi abām ausīm, nelaižot garām ne vārdu. Fotogrāfija man ļoti patīk, fotografēju ļoti sen - sāku dienesta laikā Padomju Armijā, un ar dažiem pārtraukumiem fotografēju līdz pat šai dienai. Daudzas no agrāko gadu fotogrāfijām jau ir vēsture, esmu dāvinājis dažas bildes Dagdas novadpētniecības muzeja vajadzībām. Uzskatu, ka bibliotekārei bija vērts organizēt šādu tikšanos ar fotomākslinieku un mums to apmeklēt.”
Viola un Nikita rudenī mācīsies Ezernieku vidusskolas piektajā klasē. Fotografēt meitenes sākušas skolas gados, arī viņas agrāk nepievērsa uzmanību tām lietām, kuras dzirdēja šajā lekcijā.
Sākotnēji meitenes lielākoties fotografēja viena otru, bet pēdējā laikā arvien biežāk kadrā nokļūst dabas ainavas. Abas apgalvo, ka stāstījums nebija garlaicīgs arī viņu vecumam un ir pārliecinātas, ka tagad viņu bildes būs labākas un interesantākas. Savas fotogrāfijas meitenes izvieto sociālajos portālos un glabā datora diskā. Kas no apjomīgā stāstījuma vislabāk palicis atmiņā?
Viola: “Par horizonta novietojumu bildē, par to, kā jākadrē attēls, kā pareizi apgriezt attēlu...”
Ņikita: “Jāskatās, lai attēlā cilvēkiem nebūtu “nogriezti” pirksti, rokas vai kājas, kur pagadās. Uzzinājām daudz interesanta.”
Pirms doties mājupceļā, fotomākslinieks Anatols Kauškalis un Ezernieku pagasta bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune pārrunāja tehniskas un finansiālas dabas jautājumus par izstādes sarīkošanu. Abi nonāca pie slēdziena, ka nauda būs jālūdz novada pašvaldībai, lai izstādi varētu noformēt kvalitatīvi un nebūtu kauns to rādīt viesiem no ASV, kurus šeit gaida vasaras nogalē. Atgādināšu, ka tieši pateicoties dalībai šajā projektā, kurā pašvaldības līdzfinansējums vispār netiek prasīts, Ezernieku pagasta bibliotēka ir ieguvusi īpašumā ļoti vajadzīgu orgtehniku. Tālab jo vairāk tas būtu pašvaldības un deputātu ļoti skaists žests - kaut ar minimālu finansējumu atbalstīt savus iedzīvotājus fotoizstādes sarīkošanā.
Juris ROGA
Šis apmācību kurss tika organizēts, lai iedzīvotājiem sniegtu pamatzināšanas fotogrāfijā un radītu priekšnoteikumus kvalitatīvākai foto izstādei. Jau rakstījām, ka Ezernieku pagasta bibliotēkā realizēts projekts “Apmācību programmas līderiem un inovatoriem” un pilotakcija “3i - ieraugi, iekadrē, ievieto”, kuras mērķis - iesaistīt pagasta iedzīvotājus vietējo notikumu, pasākumu, dabas ainavu atspoguļošanā. Pilotakcijas darbu izstāde notiks Ezernieku pagasta bibliotēkā novembrī.
Gan skolēni, gan pieaugušie A. Kauškali klausījās bezmaz atvērtām mutēm. Vairākas stundas paskrēja vēja spārniem. Fotomākslinieks ne tikai stāstīja, bet arī rādīja savus un mākslas klasiķu darbus, centās iesaistīt darbu analīzē klātesošo publiku. Viņš uzsvēra, ka fotogrāfija ir māksla. Lai ar to nopietni nodarbotos, ir jāiepazīst māksla, glezniecība, grafika, klasiskā Latvijas un pasaules fotogrāfija, literatūra, pat mūzika ļoti palīdz. Fotogrāfija nav tikai darbība, kas sākas un beidzas ar slēdža nospiešanu, fotogrāfija vispirms ir domāšana un vērošana.
”Ja tu gribi nobildēt ķieģeli, tev pašam ir jākļūst par ķieģeli,” Anatols bieži pārsteidza klātesošos ar tamlīdzīgiem piemēriem.
Laika un fototehnikas trūkuma dēļ šoreiz neizdevās padarboties praktiski. Taču iedoto zināšanu ir gana daudz, lai līdz nākamajai tikšanās reizei fotoamatieri paši mēģinātu tās likt lietā un atnestu pirmos uzņēmumus. Fotomākslinieks apmainījās koordinātēm ar kursu dalībniekiem, lai varētu sazināties elektroniskā veidā un sniegt konsultācijas vai palīdzību no attāluma. Pēc lekcijas daži fotoamatieri nonāca pie atzinuma, ka viņiem agrāk nebija tāda izzinoša priekšstata par fotogrāfiju, kādu viņiem sniedza Anatols.
Pensionārs Ēriks Lavrinovičs: “Man patika Anatola stāstījums. Klausījos aizrautīgi abām ausīm, nelaižot garām ne vārdu. Fotogrāfija man ļoti patīk, fotografēju ļoti sen - sāku dienesta laikā Padomju Armijā, un ar dažiem pārtraukumiem fotografēju līdz pat šai dienai. Daudzas no agrāko gadu fotogrāfijām jau ir vēsture, esmu dāvinājis dažas bildes Dagdas novadpētniecības muzeja vajadzībām. Uzskatu, ka bibliotekārei bija vērts organizēt šādu tikšanos ar fotomākslinieku un mums to apmeklēt.”
Viola un Nikita rudenī mācīsies Ezernieku vidusskolas piektajā klasē. Fotografēt meitenes sākušas skolas gados, arī viņas agrāk nepievērsa uzmanību tām lietām, kuras dzirdēja šajā lekcijā.
Sākotnēji meitenes lielākoties fotografēja viena otru, bet pēdējā laikā arvien biežāk kadrā nokļūst dabas ainavas. Abas apgalvo, ka stāstījums nebija garlaicīgs arī viņu vecumam un ir pārliecinātas, ka tagad viņu bildes būs labākas un interesantākas. Savas fotogrāfijas meitenes izvieto sociālajos portālos un glabā datora diskā. Kas no apjomīgā stāstījuma vislabāk palicis atmiņā?
Viola: “Par horizonta novietojumu bildē, par to, kā jākadrē attēls, kā pareizi apgriezt attēlu...”
Ņikita: “Jāskatās, lai attēlā cilvēkiem nebūtu “nogriezti” pirksti, rokas vai kājas, kur pagadās. Uzzinājām daudz interesanta.”
Pirms doties mājupceļā, fotomākslinieks Anatols Kauškalis un Ezernieku pagasta bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune pārrunāja tehniskas un finansiālas dabas jautājumus par izstādes sarīkošanu. Abi nonāca pie slēdziena, ka nauda būs jālūdz novada pašvaldībai, lai izstādi varētu noformēt kvalitatīvi un nebūtu kauns to rādīt viesiem no ASV, kurus šeit gaida vasaras nogalē. Atgādināšu, ka tieši pateicoties dalībai šajā projektā, kurā pašvaldības līdzfinansējums vispār netiek prasīts, Ezernieku pagasta bibliotēka ir ieguvusi īpašumā ļoti vajadzīgu orgtehniku. Tālab jo vairāk tas būtu pašvaldības un deputātu ļoti skaists žests - kaut ar minimālu finansējumu atbalstīt savus iedzīvotājus fotoizstādes sarīkošanā.
Juris ROGA
2011. gada 17. jūn.
Dāsns ziedojums
Publicēts:
Ezerzeme
Ezerzeme
| 17. jūnijs 2011 |
Jebkuras bibliotēkas lielākie dārgumi ir un paliks grāmatas. Mūsdienās lasītāju interešu loks ir ļoti plašs, viņi pieprasa dažādas grāmatas.
Ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos bibliotēkām ir grūti papildināt savus krājumus ar jaunām, interesantām un skaistām grāmatām, tālab katra ziedotā grāmata tiek pieņemta ar lielu pateicību. Nesen dāsnu dāvinājumu saņēma Ezernieku bibliotēka - Ezernieku vidusskolas bijusī absolvente, tagad SIA “Latgales nekustamie īpašumi” direktore Vija Rulle (meitas uzvārdā Indrāne) uzdāvināja sava dzimtā pagasta bibliotēkai aptuveni 400 dažādu žanru grāmatas, lielākoties - daiļliteratūru un bērnu literatūru. Vijas bērnība un skolas gadi pagājuši Vaišļos - tur dzīvo viņas vecāki. Ezernieku pagasta tautas bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune pastāstīja, ka grāmatas tiks sašķirotas, aptuveni puse papildinās bibliotēkas grāmatu plauktus, bet otra puse tiks nodota Dagdas pansionāta iemītnieku rīcībā, lai arī viņiem būtu ko palasīt. L. Igaune: “Liels paldies Vijai Rullei par šo dāvinājumu, kā arī visiem citiem Ezernieku pagasta bibliotēkas krājuma atbalstītājiem par ziedojumiem un dāvinājumiem krājuma pilnveidošanā.” Juris ROGA |
2011. gada 25. marts
Projekts “3i - ieraugi, iekadrē, ievieto”
Publicēts:
Ezerzeme - 25. marts 2011
Ezerzeme - 25. marts 2011
Ezernieku pagasta bibliotēka (Dagdas novads) sadarbībā ar Kursīšu bibliotēku-informācijas centru (Saldus novads), Pūres pagasta bibliotēku-informācijas un novada izpētes centru (Tukuma novads )un Ugāles pagasta bibliotēku (Ventspils novads) 2011.gadā kopīgi realizēs projektu “3i - ieraugi, iekadrē, ievieto”. Projekts tika izstrādāts Bila un Melindas Geitu fonda finansētās un Mortensona Centra ASV realizētās starptautiskās bibliotēku Līderu un inovatoru apmācību programmas ietvaros. Projekts tika iesniegts starptautiskajam konsorcijam eIFL.net un tas ir guvis atbalstu. Projektā iegūtais finansējums ir 10000 dolāru.
Projekta mērķis ir veicināt un stiprināt vietējās kopienas un bibliotēkas sadarbību vietējā satura veidošanā, tā sekmējot iedzīvotāju radošā potenciāla pilnveidošanos un attīstību, rosinot bibliotēkas atbalstītāju kustību Latvijā. Projekts stiprinās novadpētniecības tradīcijas un pacels tās jaunā kvalitātē, tādējādi stiprinot lokālpatriotisma jūtas un nodrošinot vietējās kopienas atpazīstamību. Izmantojot jaunākās teh- noloģijas, kuras iegādātas par piešķirto finansējumu, ar mūsdienīgiem rīkiem tiek veidots vietējais saturs, kas izmantojams ne tikai lokāli bibliotēkā uz vietas, bet arī pieejams ārējiem lietotājiem. Projekta tiešā mērķauditorija ir vietējās kopienas iedzīvotāji — jaunieši, interesentu grupas un bibliotekāri, netiešā mērķauditorija — vietējā sabiedrība, citu bibliotēku kolēģi.
Projekta centrālā aktivitāte ir pilotakcija “3i - ieraudzīt, iekadrēt, ievietot”, kuras laikā paredzēts iesaistīt vietējos entuziastus caur fotogrāfiju uzņemšanu, ieraudzīt un nofiksēt vietējās ko-pienas savdabību un unikalitāti. Projekta noslēgumā tiks izveidotas foto izstādes par vietējo kopienu, tās notikumiem un savdabību. Tiks veikta lietotāju un interesentu apmācība foto-grafēšanā un iegūto materiālu apstrādē, kā arī pieredzes apkopošana un nodošana bibliotekārajai sabiedrībai. Cil-vēkiem tiek dota iespēja gūt zināšanas un iemaņas, sevi pilnveidot un izpaust, sniegt labumu savai kopienai.
Ezernieku pagasta bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune: “Mūsu bibliotēkai projekta realizēšanai par saņemto finansējumu tiks iegādāts televizors, foto kamera, foto printeris, DVD un ārējais cietais disks. Projekta laikā tiek plānota interesentu apmācība fotografēšanā un materiālu apstrādē. Novembra mēnesī paredzēta uzņemto filmu skate, kā arī izveidotie materiāli tiks ievietoti portālā biblioteka.lv un citās interneta vietnēs plašākai sabiedrībai. Bibliotēka cer uz vietējo iedzīvotāju — īpaši jauniešu iesaistīšanos projektā un tā aktivitātēs, līdzdarboties un gūt jaunas zināšanas un iemaņas, radoši sevi pilnveidot. Par turpmākajām projekta aktivitātēm sekot informācijai tīmekļa vietnē http://www.dagda.lv, http://www.biblioteka.lv/Ezernieku.biblioteka, vietējā avīzītē un afišās.”
Jau tagad visi interesenti Ezernieku pagastā aicināti ar saviem fotoaparātiem, telefoniem fiksēt notikumus un vietas pagastā un aktīvi iesaistīties projekta realizēšanā. Bildes iespējams sūtīt uz e-pastu: ezerbiblio@inbox.lv vai ienest personīgi bibliotēkā.
Publicēšanai sagatavoja Juris ROGA
Projekta mērķis ir veicināt un stiprināt vietējās kopienas un bibliotēkas sadarbību vietējā satura veidošanā, tā sekmējot iedzīvotāju radošā potenciāla pilnveidošanos un attīstību, rosinot bibliotēkas atbalstītāju kustību Latvijā. Projekts stiprinās novadpētniecības tradīcijas un pacels tās jaunā kvalitātē, tādējādi stiprinot lokālpatriotisma jūtas un nodrošinot vietējās kopienas atpazīstamību. Izmantojot jaunākās teh- noloģijas, kuras iegādātas par piešķirto finansējumu, ar mūsdienīgiem rīkiem tiek veidots vietējais saturs, kas izmantojams ne tikai lokāli bibliotēkā uz vietas, bet arī pieejams ārējiem lietotājiem. Projekta tiešā mērķauditorija ir vietējās kopienas iedzīvotāji — jaunieši, interesentu grupas un bibliotekāri, netiešā mērķauditorija — vietējā sabiedrība, citu bibliotēku kolēģi.
Projekta centrālā aktivitāte ir pilotakcija “3i - ieraudzīt, iekadrēt, ievietot”, kuras laikā paredzēts iesaistīt vietējos entuziastus caur fotogrāfiju uzņemšanu, ieraudzīt un nofiksēt vietējās ko-pienas savdabību un unikalitāti. Projekta noslēgumā tiks izveidotas foto izstādes par vietējo kopienu, tās notikumiem un savdabību. Tiks veikta lietotāju un interesentu apmācība foto-grafēšanā un iegūto materiālu apstrādē, kā arī pieredzes apkopošana un nodošana bibliotekārajai sabiedrībai. Cil-vēkiem tiek dota iespēja gūt zināšanas un iemaņas, sevi pilnveidot un izpaust, sniegt labumu savai kopienai.
Ezernieku pagasta bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune: “Mūsu bibliotēkai projekta realizēšanai par saņemto finansējumu tiks iegādāts televizors, foto kamera, foto printeris, DVD un ārējais cietais disks. Projekta laikā tiek plānota interesentu apmācība fotografēšanā un materiālu apstrādē. Novembra mēnesī paredzēta uzņemto filmu skate, kā arī izveidotie materiāli tiks ievietoti portālā biblioteka.lv un citās interneta vietnēs plašākai sabiedrībai. Bibliotēka cer uz vietējo iedzīvotāju — īpaši jauniešu iesaistīšanos projektā un tā aktivitātēs, līdzdarboties un gūt jaunas zināšanas un iemaņas, radoši sevi pilnveidot. Par turpmākajām projekta aktivitātēm sekot informācijai tīmekļa vietnē http://www.dagda.lv, http://www.biblioteka.lv/Ezernieku.biblioteka, vietējā avīzītē un afišās.”
Jau tagad visi interesenti Ezernieku pagastā aicināti ar saviem fotoaparātiem, telefoniem fiksēt notikumus un vietas pagastā un aktīvi iesaistīties projekta realizēšanā. Bildes iespējams sūtīt uz e-pastu: ezerbiblio@inbox.lv vai ienest personīgi bibliotēkā.
Publicēšanai sagatavoja Juris ROGA
2011. gada 1. marts
Pirmā grupa sajūsmā!
Publicēts:
Ezerzeme -
1. marts 2011
Ezerzeme -
1. marts 2011
Ezernieku pagasta tautas bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune atsaucās vietējo pensionāru lūgumam apmācīt viņus datorzinību pamatos. Kopš janvāra otrās puses pieci pensionāri regulāri apmeklē nodarbības bibliotēkas telpās, kas notiek četras dienas nedēļā. Mācības tuvojas noslēgumam.
Lidijas pirmie kursanti ir vietējā sabiedrībā labi pazīstami cilvēki: Leokādija Dorofejeva ir bijusī veterinārā darbiniece, Zofija Jonina savulaik strādāja par pedagoģi, viņas dzīvesbiedrs Ruperts Jonins ir bijušais sovhoza direktors, pirms pensijas bijis mērnieks, Aldona Truboviča ir pensionēta mediķe, šobrīd nodarbojas ar lauku tūrisma biznesa attīstību kopā ar dzīvesbiedru Viktoru Truboviču, kurš savulaik strādājis par apdrošināšanas aģentu.
Jāatzīmē, ka šiem pensionāriem pašiem mājās datori, tālab nevar sacīt, ka uz nodarbībām viņi ieradās kā baltas lapas. Tomēr Lidija sāka ar pašu elementāro, pamazām dodot arvien sarežģītākus uzdevumus: vispirms visi kopā mācījās uzrakstīt dokumentu, saglabāt to diskā, formatēt tekstu dokumentā. Mācījās rakstīt ar tastatūru latviešu un krievu valodā. Katrs pensionārs reģistrēja sev e-pastu un visus dokumentus, kurus paši radīja, mācījās pārsūtīt viens otram. Viņi iemācījās, kā strādāt ar pievienojamiem datu nesējiem, kā veikt dokumentu skenēšanu, izdrukāšanu, kopēšanu, kā var apmaksāt rēķinus interneta bankā un daudz ko citu noderīgu. Pat diplomus, kurus pensionāriem pasniegs par kursu pabeigšanu, viņi darina sev paši.
Sarunā ar žurnālistu pensionāri visi kā viens apliecināja, ka ļoti apmierināti ar kursiem un iegūtajām zināšanām, kā arī pauda sajūsmu par kursu vadītājas Lidijas pedagoģiskajām prasmēm. Protams, piekodināja žurnālistam, lai viņu vārdā uzraksta avīzē lielu paldies bibliotekārei. Pensionāri uzsvēra: ir ļoti svarīgi, ka apmācības ir bezmaksas un nekur nav jābrauc. Turklāt nodarbības notiek regulāri, bez pārtraukumiem. Par lielāko ieguvumu pensionāri atzīst iespēju samaksāt rēķinus interneta bankā, kas ģimenei ļaus ieekonomēt pēc aptuveniem aprēķiniem 30 latu gadā.
Juris ROGA
Lidijas pirmie kursanti ir vietējā sabiedrībā labi pazīstami cilvēki: Leokādija Dorofejeva ir bijusī veterinārā darbiniece, Zofija Jonina savulaik strādāja par pedagoģi, viņas dzīvesbiedrs Ruperts Jonins ir bijušais sovhoza direktors, pirms pensijas bijis mērnieks, Aldona Truboviča ir pensionēta mediķe, šobrīd nodarbojas ar lauku tūrisma biznesa attīstību kopā ar dzīvesbiedru Viktoru Truboviču, kurš savulaik strādājis par apdrošināšanas aģentu.
Jāatzīmē, ka šiem pensionāriem pašiem mājās datori, tālab nevar sacīt, ka uz nodarbībām viņi ieradās kā baltas lapas. Tomēr Lidija sāka ar pašu elementāro, pamazām dodot arvien sarežģītākus uzdevumus: vispirms visi kopā mācījās uzrakstīt dokumentu, saglabāt to diskā, formatēt tekstu dokumentā. Mācījās rakstīt ar tastatūru latviešu un krievu valodā. Katrs pensionārs reģistrēja sev e-pastu un visus dokumentus, kurus paši radīja, mācījās pārsūtīt viens otram. Viņi iemācījās, kā strādāt ar pievienojamiem datu nesējiem, kā veikt dokumentu skenēšanu, izdrukāšanu, kopēšanu, kā var apmaksāt rēķinus interneta bankā un daudz ko citu noderīgu. Pat diplomus, kurus pensionāriem pasniegs par kursu pabeigšanu, viņi darina sev paši.
Sarunā ar žurnālistu pensionāri visi kā viens apliecināja, ka ļoti apmierināti ar kursiem un iegūtajām zināšanām, kā arī pauda sajūsmu par kursu vadītājas Lidijas pedagoģiskajām prasmēm. Protams, piekodināja žurnālistam, lai viņu vārdā uzraksta avīzē lielu paldies bibliotekārei. Pensionāri uzsvēra: ir ļoti svarīgi, ka apmācības ir bezmaksas un nekur nav jābrauc. Turklāt nodarbības notiek regulāri, bez pārtraukumiem. Par lielāko ieguvumu pensionāri atzīst iespēju samaksāt rēķinus interneta bankā, kas ģimenei ļaus ieekonomēt pēc aptuveniem aprēķiniem 30 latu gadā.
Juris ROGA
2010. gada 8. dec.
Kopumā neesam sliktāki
Publicēts:
Ezerzeme
3. decembris 2010
Ezerzeme
3. decembris 2010
Jau ziņojām, divpadsmit Latvijas bibliotekāres, tostarp arī Ezernieku pagasta tautas bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune, piedalījās četru nedēļu apmācību programmā ASV. Sākotnēji Lidija šaubījās: braukt vai nē, bet tagad nenožēlo nevienu minūti, kas kopā ar kolēģēm no citām Latvijas bibliotēkām veltīta mā- cībām, dalībai pieredzes apmaiņas pasākumos, bibliotēku apmeklēšanai svešā valstī un vienkārši iepazīstot dažas Amerikas pilsētas un iedzīvotājus.
“Pirms tālā ceļojuma mēs tikām aicināti uz Amerikas vēstniecību saņemt vīzas,” stāsta Lidija, kura pirms brauciena izturējās ļoti nopietni, katras dienas svarīgākos notikumus konspektējot kladē, sākot jau ar savu ierašanos Rīgā. ”Pēc dokumentu noformēšanas devāmies uz viesu namu “Aitiņlauvas”, kur piedalījāmies seminārā par nākamo projektu un savstarpēji iepazināmies. Mūs sadalīja grupās pa četri bibliotekāri, var sacīt, ka ar šo brīdi katra strādāja pie sava konkrēta projekta, jo apmācību rezultātā ir paredzēta bibliotēku inovatīvo ideju ieviešana dzīvē projektu veidā, tam piesaistot Bila un Melindas Geitu fonda finansējumu. Sākām ar plašu vērienu, tad mūs informēja, ka finansējums ir ierobežots — būs jāizvēlas kaut kas mazāks. Savā grupā nolēmām rakstīt pro- jektu saistībā ar fotografēšanu — tie būtu novada notikumi, kas fiksēti kadros. Katra bibliotekāre projektā ielika savu daļu, decembrī projektam jābūt Amerikā. Šis brauciens būtībā bija ļoti nopietni kursi, kas virzīti uz to, lai mēs iemācītos rakstīt inovatīvus projektus, piesaistot Geitu fonda finansējumu. Uz Ameriku lidojām ar pārsēšanos: no Rīgas uz Briseli, tālāk uz Čikāgu, no turienes ar vietējo avioreisu uz Šampaņas pilsētu. Tur mūs sagaidīja un ar autobusu aizveda uz Ilinoisu — studentu pilsētu. Šampanija un Urbana ir divas pilsētas kā mūsu Krustpils un Jēkabpils — tās it kā saplūst viena ar otru. Mācības pamatā notika Ilinoisas universitātē katru dienu no plkst. 9 līdz plkst. 17. Mums bija nodrošināti lieliski dzīves apstākļi, izmitināja dzīvokļu tipa kopmītnē pa diviem dzīvoklī, kur katram bija sava istabiņa. Virtuve bija aprīkota ar visu nepieciešamo, lai mēs varētu gatavot ēst un labiekārtotā vidē paēst. Mūs apgādāja ar datoriem, lai katrā dzīvoklī būtu vismaz viens. Uzreiz iepazīstināja ar pilsētas karti, autobusa maršrutiem un iespēju pārvietoties pa pilsētu. Tika iedots kultūras pasākumu saraksts, tos varējām apmeklēt brīvajā laikā. Iespēju robežās apmeklējām. Piemēram, bijām latīņamerikāņu ansambļu festivālā. Ēdnīca atradās puskilometra attālumā, ēdināšana pusdienās tika organizēta pēc zviedru galda principa: ko gribējām, cik gribējām, to arī ņēmām, viss bija apmaksāts. Brokastīm un vakariņām bija iedota nauda, arī kultūras pasākumiem. Īpaši netērējāmies, jo gribējās dzīvot ekonomiski. Pilsētās pārvietojāmies ar autobusu, tur nav tramvaju un trolejbusu. Ārkārtīgi daudz automašīnu, aizņemtas praktiski visas stāvvietas. Pilsētā ir ļoti daudz vāveru, šķiet, ka pat kaķu pie mums nav tik daudz, cik viņiem vāveru. Ilinoisa-Urbana ir studentu no dažādām valstīm pilsētas, tālab mēs tur jutāmies visai interesanti. Nepastāv nekāda atšķirība starp rasēm, attieksme pret citas ādas krāsas cilvēkiem vienkārši ir brī- nišķīga. Vienīgi mūs brīdināja, ka fotografēt jebkurus cilvēkus bez viņu atļaujas nedrīkst. Ja no liela attāluma, tas neko neizsaka, bet tuvplānus — nē. Tirgū mūzikas instrumentu spēlēja vecs vīrs, vajadzēja lūgt atļauju, lai nofotografētu. Arī mūsu šoferi fotografēju. Pat bibliotēkas lasītavā bija jālūdz cilvēkam atļauja, tikai publiskā pasākumā var fotografēt brīvāk. Interesanti, ka amerikāņi nepievērš lielu uzmanību ārējam izskatam, proti, kā viņi ģērbjas. Universitātes pasniedzēji, bibliotēku darbinieki bija tērpušies vienkārši. Studenti brīvi apmetas uz zāles ar datoriem un grāmatām. Cilvēki smaidīgi un labprāt nāk palīgā ar paskaidrojumiem, lai risinātu mūsu problēmas. Lielveikalu preču čekos var redzēt atgādinājumu par naudas pārbaudi, paskaidrojumu, kā var preci apmainīt, vai atgriezt atpakaļ. Citviet norādīts lielveikala telefona numurs un adrese. Čeka otrajā pusē var gadīties reklāma vai preču atlaides cenas. Četras diennaktis apmācību laikā mēs uzturējāmies Čikāgā, dzīvojām daudzstāvu viesnīcā. Čikāgā notika Ilinoisas štata bibliotekāru konference, kurā bijām kā klausītāji. Amerikāņu kolēģi ar aplausiem sveicināja kolēģus no Latvijas un katram uzdāvināja T-kreklu ar simboliku. Apmeklējām vienas reklāmas aģentūras bibliotēku, kurai bija sava darba specifika. Projekta ietvaros iepazināmies ar dažādām ASV bibliotēkām un to darbu. Ir ļoti interesanti momenti, piemēram, ja kāds bibliotēkai sponsorē lielāku naudas summu, ziedotāja vārds tiek iemūžināts uz bibliotēkas sienas. Piemēram, var redzēt uzrakstus, ka šīs sienas vai halles izbūvi sponsorējis tāds vai cits cilvēks vai ģimene. Ziedotājus ļoti plaši reklamē. Mūsu valstī citādi likumi, šādu pieredzi ar naudas lietām mēs nemaz tā vienkārši nevarētu pārņemt. Bibliotēkas celtne domāta gadsimtiem. Tas pierāda to, ka bibliotēku uzturēšanai kopienas (sabiedrības) valde pievērš lielu uzmanību, un viņi ir tiesīgi prasīt to pašu no bibliotēkas. Bibliotēka ir informācijas centrs, kur vienmēr var dabūt visdažādāko informāciju. Pārsteigums bija visur redzēt ASV karogu — tas ir tik daudzās vietās, ka nav iespējams visas uzskaitīt. Turklāt karogs plīvo ne tikai svētkos, bet arī ikdienā, un viņi ļoti lepojas ar savas valsts simbolu. Ikvienā bibliotēkā klientiem ir iespēja saņemt ne tikai grāmatas, bet arī DVD ierakstus. Tā kā pie mums kādreiz bija videonoma. Pārsteidz bibliotēku telpu plašums un gaišums. Katrā bibliotēkā ir iekārtots bērnu stūrītis, par kādu mēs varam tikai sapņot. Bērnu nodaļā jaunas, krāšņas grāmatas. Vispār Amerikas bibliotēkā visas grāmatas ir kā jaunas, nezinu, kur viņi liek vecās. Turklāt nodot grāmatu var jebkurā diennakts laikā, arī naktī. Ir speciāla atvere sienā, kur lasītājs to vienkārši iemet, un viss. Visa apstrāde notiek kompjuterizēti. Lasītāji lielākoties ir ļoti apzinīgi, jo par grāmatu neatdošanu laikā ir jāmaksā sods. Kavējuma laiku rēķina pat stundās. Naudas jautājumos viss pārdomāts un izplānots līdz sīkumiem. Viņi pat nerunā par nevīžīgu un nesaudzīgu attieksmi pret grāmatu, zagšanu — tamlīdzīga problēma faktiski nepastāv. Cik daudz ir lasītāju? Situācija līdzīga kā pie mums, lasa arvien mazāk. Bet ir ļoti daudz reklāmas, veltītas lasītājiem. Pat stadionā, kur notiek kāds sporta vai cits pasākums, daudzviet ir pamanāmi uzraksti, kas mudina lasīt. Interesanti, ka viņu bibliotēkās nav tādas grāmatu izstādes, kā pie mums, veltītas dzejas dienām, kādam rakstniekam un tamlīdzīgas. Toties Amerikas bibliotēkās ir daudz lasītāju gleznotu mākslas darbu, šīs izstādes iekārto bibliotekāri. Tāpēc arī es domāju turpināt iesākto, savā bibliotēkā varētu rīkot pagasta ļaužu foto izstādes, turklāt tās varētu kļūt ceļojošas. Tādā virzienā es un manas grupas kolēģi rakstījām savu projektu. Vēl viņu bibliotēkās ļoti izplatīti ir dažādi plakāti, bet ļoti kvalitatīvā poligrāfiskā izpildījumā, ierāmēti. Plakāti stāsta par nepieciešamību lasīt, par bibliotēku. Protams, braucām arī uz lauku bibliotēkām, kuras krasi atšķiras no mūsējām. Redzētās Amerikas lauku bibliotēkas ir krietni lielākas par Krāslavas novada centrālo bibliotēku, jo viņiem lauku teritorijā ir ap 20000 iedzīvotāju. Tik mazu bibliotēku, kā pie mums, viņiem nav. Patiesībā tas viņus ļoti izbrīnīja, ka mums ir tik nelielas bibliotēkas ar vienu darbinieku. Protams, darba vide Amerikā bibliotekāriem labāka, vecu grāmatu plauktos praktiski nav, bet, neskatoties uz visām mūsu problēmām, es domāju, ka kopumā Latvijā bibliotēkas nebūt nav sliktākas par viņējām. Vienkārši viņu bibliotēkās daudz agrāk par mūsējām ienāca mūsdienu tehnoloģijas, to ir krietni vairāk, bet pārējā ziņā mēs neesam slikti, nepavisam. Mums sacīja, lai nebrīnāmies, ja ieraudzīsiet bibliotēku, kur vispār nav datoru. Tas atkarīgs no paša personāla attieksmes pret tehnoloģijām. Ja pilsētas mērs un viņa komanda uzskata, ka tas nav vajadzīgs, tad bibliotēka arī dzīvo un strādā bez šīm tehnoloģijām. Vienā lauku bibliotēkā tikāmies ar cilvēku kopienu, kas dzīvo pa vecam, piemēram, viņiem nav elektrības, bet gaismas avotam ir gāzes lampa pie griestiem. Kāda cita bibliotēka sagādāja milzīgu pārsteigumu: mūs sagaidīja informācija par vietu, no kuras esam — par Ezerniekiem bija sagatavots Ežezera skats, par katru citu bibliotēku un vietu — tai raksturīgākais. Paši brīnījāmies, no kurienes viņi to rāvuši un uzzinājuši, kas tieši mums raksturīgs. Protams, mēs viņiem stāstījām katrs par sevi, kādi esam. Viņus pārsteidza tas, ka mums ir tik mazas bibliotēkas, ka tik maz apkalpojam lasītāju, ka tik maz darbinieku — laukos viens cilvēks. Principā arī viņu bibliotekāriem ir attiecīga izglītība, bet bibliotekāri ir vairāki. Daži strādā tikai pusslodzi, jo vairāk negrib, tālab bibliotēkās ir izplatīts brīvprātīgo palīgu darbs. Vienā vietā satikām brīvprātīgo, kurai jau pāri 90 gadiem, bet tā arvien ir izsmalcināta un interesanta kundze, kura visu mūžu strādājusi par bibliotekāri. Aizgājusi pensijā, viņa turpina nāk uz bibliotēku palīgā kolēģiem kā brīvprātīgā un lepojas ar to. Starp citu, būdami Amerikā, mēs piedalījāmies Latvijas parlamenta vēlēšanās. Balsojām Amerikas Latviešu biedrības namā Čikāgā. Viņi stāstīja, ja nebūtu bijis viena entuziasta, tad nekas nenotiktu un biedrība ar bibliotēku nepastāvētu. Tā tagad tur ir svētdienas skola, kurā sestdienās un svētdienās bērni apgūst latviešu valodu un mācās par Latviju. Bija patīkami apzināties, ka amerikāņi neuzskata mūs par lāčiem migā. Tam pierādījums ir arī fakts, ka dalībai šajā apmācību programmā tika nominēts 12 Latvijas bibliotekāru, jo mūsu valstī ir labi attīstīta bibliotēku vide. Kāpēc Bils Geits sāka ar bibliotēku informatizāciju? Tas ir pats īsākais ceļš, kā valstij virzīties uz priekšu visās jomās. Starp citu, nākamgad bibliotekāri no Amerikas brauks pie mums, pie tiem divpadsmit, kuri bija šajā projektā. Tā ka arī Ezerniekos uzņemsim viesus no ASV.” Pierakstīja Juris ROGA |
2010. gada 30. nov.
Ezernieku bibliotēkas vadītāja mācījās Amerikā
| Publicēts: Ezerzeme 30. novembris 2010 |
Divpadsmit Latvijas bibliotekāres, tostarp arī Ezernieku pagasta tautas bibliotēkas vadītāja Lidija Igaune, piedalījās četru nedēļu apmācību programmā, kas paredzēja profesionālās apmācības un pieredzes apmaiņas pasākumus ASV un iespēju iepazīties ar bibliotēku darbu kādā citā pasaules valstī.
Apmācību rezultātā paredzēta bibliotēku inovatīvo ideju ieviešana dzīvē projektu veidā, tam piesaistot Bila un Melindas Geitsu fonda (BMGF) finansējumu. Iespēja piedalīties Geitsu fonda jaunajā programmā tika piedāvāta desmit BMGF Globālo bibliotēku iniciatīvas dalībvalstīm. Šis ir pilotprojekts, kura veiksmīgas realizēšanas gadījumā Latvijas pieredze tiks nodota tālāk citām BMGF grantu saņēmējvalstīm. Vēl šī gada janvārī “Trešais tēva dēls” aicināja ikvienu Latvijas publisko bibliotēku iesniegt izvērtēšanai savas novatoriskās idejas. Pēc to rūpīgas analīzes tika sagatavots un nosūtīts Mortensona centram Latvijas pieteikums. Tikai divas valstis — Latvija un Rumānija — ieguva iespēju deleģēt bibliotekāru grupas uz apmācībām ASV. Ezernieku bibliotekāres iespaidus par braucienu uz Ameriku lasiet laikraksta nākamajā numurā. Juris ROGA |
Abonēt:
Ziņas (Atom)