Ezernieku pagasta bibliotēka

Kontaktinformācija:
Pagastmāja, Ezernieki, Ezernieku pag.,
Krāslavas nov., LV 5692,
Tālr.: 65653127
e-pasts: bibl.ezernieki@kraslava.lv
Vadītāja Nataļja Šestakova


2024. gada 18. apr.

Viljamam Šekspīram - 460

 



    Izcilais angļu dramaturgas Viljams Šekspīrs dzimis 1564. gada 23. aprīlī un miris 1616. gada 23. aprīlī. Šekspīra tēla kultūrvēsturiskais mantojums, iespējams, vienā vai otrā pakāpē ir pazīstams lielākajai daļai cilvēku uz Zemes. Pat tie no mums, kam netīk klasiskā literatūra vai teātra māksla, zina par tādiem nemirstīgiem Šekspīra darbu tēliem kā Otello, Karalis Līrs, Romeo un Džuljeta, Makbets, Hamlets u.c.

    Vairāk nekā trīs gadsimtus izcili režisori turpina iestudēt viņa lugas uz pasaules labākajām dramatiskajām skatuvēm, turklāt tās joprojām ir lielisks materiāls kino šedevru un mūzikas darbu radīšanai. Tomēr šodien aplūkosim citus, ne tik plaši zināmus slavenā dramaturga dzīves un darba aspektus.

    Gribētos iepazināt jūs ar 10 interesantākajiem faktiem par Viljamu Šekspīru: biogrāfija un pārsteidzoši stāsti no rakstnieka dzīves, kas ietekmēja viņa darbu. Izplatīti mīti un leģendas par šo noslēpumaino cilvēku.

1. Pēc Šekspīra pētnieku un biogrāfu domām, viņa vārdu krājums bija vidēji no 20 000 līdz 25 000 vārdiem, lai gan šobrīd pat izglītoti angļi ikdienas runā lieto ne vairāk kā 4 000 vārdus.

2. 18 gadu vecumā Šekspīrs apprecējās ar sievieti, kura bija astoņus gadus vecāka par viņu vārdā Anne Heteveja.. Par viņu un viņu savstarpējām attiecībām ir zināms ļoti maz, taču fakts, ka Anna bija stāvoklī, kad viņi apprecējās, un pāra vecuma atšķirība, ir radījusi zinātnieku aizdomas, ka šo laulību organizēja viņas ģimene, lai izvairītos no apkaunojuma neplānota grūtniecība.

3. Antropologs Frensiss Tekerejs un viņa zinātnieku komanda sacīja, ka astoņās Šekspīra izmantotajās pīpēs atraduši kaņepju pēdas, kā arī kokaīnu divās citās. Tas nav nekas neparasts šim laikam, kā marihuāna tika izmantota noteiktu slimību ārstēšanai, un kaņepes bija viena no sastāvdaļām noteiktu papīra un apģērbu veidošanā..

    Savā sonetā 76 Šekspīrs atsaucas uz "brīnišķīgs garšaugs” (oriģinālā “atzīmēta nezāle”). Tas arī bija pamats rakstnieces aizdomām par narkotiku atkarību. Lai gan šīs frāzes interpretācija ir apspriesta ne reizi vien, ne visi zinātnieki uzskata, ka šeit ir runa par narkotiskām vielām.

4. Pēc abu pēdējo bērnu - dvīņu Hamneta un Džūditas - piedzimšanas par Šekspīra personīgo dzīvi ir maz zināms. Tāpēc, Zinātnieki šo rakstnieka dzīves posmu sauc par viņa “zaudētajiem gadiem” (1585-1592).

    Leģenda vēsta, ka viņš aizbēga uz Londonu, lai izvairītos no apsūdzību nelikumīgās briežu medībās, ko veicis vietējais amatnieks Tomass Lūsijs. Tiek uzskatīts, ka Šekspīrs atriebās Tomasam Lūsijai, veltot viņam aizvainojošu balādi.

    Cits stāsts vēsta, ka Šekspīrs savu dramaturga karjeru sācis, rūpējoties par teātra saimnieku zirgiem.

5. Acīmredzot Šekspīra lugām ir bijusi neiedomājama ietekme uz pasaules mākslu un kultūru. Viņa darbs bija pagrieziena punkts teātrim un literatūrai.. Viņa ietekmes pēdas no 15 gadsimta ir atrodamas pie daudziem autoriem, romānistu rakstniekiem, mūziķiem, dzejniekiem un māksliniekiem, un pat Zigmunds Freids paļāvās uz Šekspīra darbiem, izstrādājot savas psiholoģiskās teorijas par cilvēka dabu.

    Bet turklāt Šekspīrs palīdzēja veidot mūsdienu literāro angļu valodu. Kādreiz angļu valoda, gramatika, izruna un pareizrakstība nebija tik standartizēti kā tagad.

    Samuels Džonsons, pirmās svarīgās un pilnīgās angļu valodas vārdnīcas autors, savās lappusēs citē vairāk Šekspīra nekā jebkurš cits autors. Populāri angļu valodas izteicieni, piemēram, "ar aizturētu elpu" ("aizturēt elpu") vai "iepriekšējais secinājums" ("tika dziedāts") ir ņemti no Šekspīra lapām.

6. Viens no slavenākajiem mītiem ap Šekspīra figūru ir tas, kas apgalvo, ka īsta Viljama Šekspīra nav bijis un viņam piedēvētie darbi patiesībā ir cita autora (vai autoru) darbi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ izvēlējušies palikt anonīmam..

    Aizraušanās, ko šīs sazvērestības teorijas rada masu sabiedrībai, ir izraisījusi strauju šī mīta izplatību un popularizēšanu. Tomēr eksperti uzskata, ka šai teorijai nav īsta pamatojuma. Argumenti tās aizstāvībai ietver faktu, ka Šekspīram nebija ne izglītības, ne aristokrātiskās izcelsmes, ne zināšanu par augstākās sabiedrības ieradumiem, kas nepieciešami viņa darbu tapšanā.

    Kā iespējamie patiesie autori tiek minēti Frensiss Bēkons un Kristofers Mārlovs.

7. Vēl viens aspekts, kura parādīšanās iemesls bija informācijas un vēsturisku datu trūkums par dramaturga dzīvi, ir dažādas leģendas par viņa seksuālo orientāciju. Izņemot laulību ar Ansi Heteveju, par Šekspīra personīgo dzīvi ir maz zināms.

    Daudzi pētnieki apgalvo, ka viņam bijušas attiecības ar citām sievietēm. Šādas teorijas rodas galvenokārt viņa sacerējumu un tajos esošās “tumšās dāmas” figūras dēļ, kas ne reizi vien parādās viņa sonetos. Daudzi viņa biogrāfi arī sliecas uzskatīt, ka Šekspīrs bija biseksuāls vai homoseksuāls..

    Daudzi uzskata, ka lielākā daļa viņa sonetu bija autobiogrāfiski un ietvēra atsauces uz viņa mīlestību pret jaunu vīrieti, kuru viņš sauca par "taisnīgo Kungu". Tie, kas atspēko šo teoriju, uzskata, ka šie darbi vienkārši runā par spēcīgu draudzību starp diviem vīriešiem.

8. Nav pierādījumu, ka Šekspīrs jebkad būtu pasūtījis savu portretu, un līdz mūsdienām nav saglabājies neviens viņa izskata rakstisks apraksts.. Pēc viņa nāves, kad viņa popularitāte sāka pieaugt, daudzi mākslinieki parūpējās par viņa attēlošanu, taču gandrīz visi šie portreti ir tīri tēlaini.

    Oficiāli tikai divi viņa portreti ir atzīti par likumīgiem, lai gan arī tie ir pēcnāves. Viens no tiem ir redzams uz viņa pirmās kolekcijas vāka, bet otrs ir skulptūra, kas rotā viņa memoriālu Stratfordā pie Eivonas, kas datēta ar 1623. gadu.

9. Līdz mūsdienām nav precīzi zināms, pie kuras reliģijas Šekspīrs piekrita – katolicismam vai protestantismam.. Pētnieki sliecas uzskatīt, ka viņš, tāpat kā viņa tēvs, bija katoļu baznīcas draudzes loceklis, taču viņš to rūpīgi slēpa.

    Lieta tāda, ka tajos laikos katoļu konfesijai protestantiskajā Anglijā bija visstingrākais aizliegums. Katoļi, lai nenokļūtu cietumā vai uz kapāšanas bloka, bija spiesti rūpīgi slēpt savu ticību un slepeni apmeklēt dievkalpojumus.

10. Šekspīra faktiskais dzimšanas datums nav zināms. Ir zināms tikai tas, ka viņš tika kristīts 26. gada 1564. aprīlī, un tāpēc daži eksperti ir aprēķinājuši, ka viņa dzimšana notika trīs dienas pirms šī datuma.

    Nav tiešu pierādījumu, ka tas tā būtu, taču Šekspīra biogrāfi ir vienojušies, ka 23. aprīlis ir visticamākais Šekspīra dzimšanas datums, jo tas būtu piemērots datums, ņemot vērā, ka viņš arī nomira 23. aprīlī.

2024. gada 15. apr.

 

Senioru medijpratības seminārs Dagdā “Saproti informāciju”

Medijpratība ir zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešams darbam ar informācijas avotiem – informācijas atrašanai un analīzei, informācijas sniedzēju funkciju izpratnei, informācijas  satura  kritiskam  novērtējumam,  objektīvas  informācijas  atšķiršanai  no  tendenciozas,  dažādos avotos pieejamo ziņu salīdzinājumam, lai veidotu savu pamatotu viedokli. 2024.gada laikā ar Kultūras ministrijas atbalstu semināri senioriem tiek rīkoti visos Latvijas novados, lai veicinātu medijpratību: mazinātu dezinformācijas radītos riskus un veicinātu kritisku un atbildīgu attieksmi pret publiskajā telpā pieejamo informāciju. Īpaša sadaļa paredzēta arī krāpniecības gadījumiem ar mērķi iepazīstināt seniorus ar iespējamiem draudiem un krāpnieku izpausmēm, spēt tos laicīgi noteikt un pasargāt sevi un savus tuviniekus.


24.04.24 no plkst. 10:00 līdz 15:00 Dagdas bibliotēkā, Alejas iela 29, Dagda, Dagdas pilsēta, Krāslavas novads, LV-5674 notiks medijpratības darbnīca “Saproti informāciju!”, kuru vadīs Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs.

Informācijai un pieteikšanās: biblioteka.dagda@kraslava.lv , T: 65653058

Mācības Latvijā organizē Zemgales NVO Centrs kopā ar sadarbības partneriem no Latgales (Dienvidlatgales NVO Centrs), Kurzemes (Kurzemes NVO Centrs) un Vidzemes (Valmieras novada fonds). Par Rīgas un Zemgales reģionu atbildīgā organizācija – Zemgales NVO Centrs.

Senioru medijpratības mācības finansiāli atbalsta Kultūras ministrija līdzdarbības līguma ietvaros ,,Līdzdarbības līgums ar Kultūras ministriju par valsts pārvaldes uzdevuma – senioru medijpratības veicināšana – veikšanu”, līgums Nr.2.5-8-31. Projektu koordinē un tā ieviešanu nodrošina Zemgales NVO Centrs (www.zemgalei.lv).






     11.aprilī Ezernieku bibliotēkā ekskursijā bija ieradušies Ezernieku pamatskolas 3. klases bērni. Tikšanāš bija veltīta Zviedru rakstnieces Astrīd Lingrend grāmatām. Katrs izvēlējās sev grāmatiņu, uzdevums bija izlasīt fragmentu un īsi pastāstīt par izlasīto. Bērni ar prieku un interesi lasīja un stāstīja par izlasīto. Izstaigājām visas bibliotēkas telpas, bērni uzzināja kā un kur izvēlēties sev grāmatas, kā pieteikties bibliotēkā par lasītāju. Liels paldies skolotājai Leonorai Lune par palīdzību pasākuma organizēšanā.






2024. gada 25. marts



   



    Šodien ar Ezernieku skolas audzēkņiem apmeklējām Ezernieku piemiņas vietu. Tika iedegtas sveces un nolikti ziedi.

    25.martā 1949.gadā no Ezernieku pagasta uz Sibīriju izsūtīja 102 iedzīvotājus. Kopumā no represijām cietuši 44 000 Latvijas iedzīvotāju. Gan sievietes, gan bērni. Šī traģiskā vēstures daļa ir jāatceras, jo, nezinot vēsturi, cilvēkam nevar būt saprotama mūsdienība. Manuprāt, visbriesmīgākais šajos traģiskajos notikumos bija tas, ka cilvēki cieta no kaimiņa apmelošanas, kurš atriebās, apskauda labklājību vai izkalpojās jaunas varas priekšā. Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi jebkurā dzīves situācijā, pie jebkuras varas palikt cilvēkam šī vārda visaugstākajā nozīmē.





2024. gada 19. febr.




    Šogad 2.februārī iemīļotajai bērnu grāmatu autorei un ilustratorei Margaritai Stārastei apritētu 110 gadi. Viņas radītie pasaku tēli ir iemīļoti vairākās paaudzēs - ozolzīļu zēns Zīļuks, zinātkārā Tince, Burtu meitiņa, draudzīgais lācītis Rūcītis, sniegavīri, Pintiķu ciema iemītnieki, rūķis Labrencis, Piparkūku vīriņi un daudzi citi.

     Margaritas Stārastes grāmatas kā sāka iznākt tālajā 1942.gadā, kad iznāca pirmās sešas, tā turpina iznākt un priecēt bērnus. Četras paaudzes uzaugušas, un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir 192 ieraksti ar viņas vārdu, lai gan grāmatiņu ir 20 un citu autoru ar viņas ilustrācijām - 40. 

     Piemēram, stāsta par slaveno Zīļuku iznācis pat japāņu valodā. Savukārt dažas grāmatas māksliniece zīmējusi divas reizes - viens formāts bijis piemērots žurnālam, bet grāmatai vajadzējis citu. Margarita Stāraste, kā mazbērni stāsta, ir visu mūžu zīmējusi, un ģimene viņu atceras ar zīmuli vai otiņu rokās. Un viņa pati teikusi, ka viņai sajūta, ka sevi ar zīmuli rokās atceras agrāk nekā staigājam.

     Mākslinieces pašas dzīvesstāsts nav no vieglajiem - karš jau jaunībā šķīris no mūža mīlestības. Taču vecumdienās Stārastes kundze holandieti Geritu atkal atradusi, abi pat salaulājušies. Un tad viņš mīļotajai paradījis visu pasauli - aizvedis pat uz Margaritas salu - Venecuēlā.

     Pēc astoņiem Holandē pavadītiem gadiem, kad vīrs miris, māksliniece atgriezusies Latvijā un tad intervijā atzinusi: ''Dzīvodama tur, sapratu, ka varu zīmēt vienīgi latviešu bērniem. Un galvenais, ka šobrīd bērnu grāmatās pietrūkst visvairāk un ko es ar savu mūža darbu velētos sniegt  - ir mīļums.''

 


 

2024. gada 13. febr.

Sveču diena.

 

    Ezernieku pagasta bibliotēkā sadarbībā ar Ezernieku pamatskolu notika sveču liešanas darbnīca. Pasākums bija veltīts Sveču dienai, kas ir viena no kalendārajām svinamajām dienām, kuru cēlonis allaž ir meklējams dabā. Sveču dienu uzskata par pirmo ziemas un pavasara satikšanās dienu. Pēc tam šie gadalaiki satiksies vēl ik pa laikam, līdz cīņa būs pabeigta un diena būs garāka, bet saule ies ceļu pasaules kalnā augšup.

    Par pašu galveno Sveču dienas aktivitāti uzskatāma sveču liešana un veidošana. 8.klases skolēni labprāt un  ar interesi piedalījās darbnīcā, katrs izgatavoja savu sveci un paņēma mājās. Bērni kopīgī izvēlējušies sveču krāsu. Mēs runājām par sveču liešanas tehniku, par tautas tradīcijām,  kur var iegādāties materiālus, ko var izmantot palīglīdzekļu formiņām,  iespējams, kādam radīsies jauns hobijs. 

    Pēc seniem pierakstiem var spriest, ka Sveču diena visos laikos svinēta jautri un līksmi un radusies tikpat sen, cik pašas sveces. Domāju, ka tā ir tikpat sena, cik sena ir cilvēce un kultūra, jo norises dabā notikušas vienmēr. Svecēm, kas lietas šajā dienā, piemīt maģiskas īpašības, piemēram, tās spēj aizsargāt māju no pērkona dusmām un uguns.  Dažas no Sveču dienas izdarībām saistītas arī ar bitēm. Proti, saimniecei jāgatavo vaska ritulis, ko saimnieks vēlāk ziedo Ūsiņam. Šī konotācija starp Sveču dienu un Ūsiņiem ir kā tilts, kas norāda uz auglības aspektu. 

    Liels paldies skolotājai Diānai Kiseļovai  par palīdzību pasākuma organizēšanā. Bērniem par izrādīto interesi un aktivitāti.