Jaunumi Ezernieku pagasta bibliotēkā.

Rudens - laiks nelasītajām  grāmatām!

Bibliotēkā jau gaida jauni izdevumi visām gaumēm.

Nāc un atrodi savu rudens lasāmvielu - mēs Tevi gaidām...

 

Bezmaksas mācības.

 

 

Māmiņdiena.

 

Maijs atnāk ne tikai ar manāmi garākā dienām, spožaku sauli debesīs un pirmajām dārzā uzplaukušajām narcisēm un tulpēm, bet arī ar skaistiem svētkiem par godu mūsu mammām. Katram bērnam viņa mate ir vissvarīgākais cilvēks viņa dzīvē. Un pat tad, kad kļūstam pieauguši, mēs joprojām paliekam bērni savām mātēm. 

Ikviens no mums noteikti atcerās bērnību, kad mamiņa tika sveikta ar svaigi plūktiem ziediem piemājas dārzā. Uzcītīgakie pagatavoja īpašas pārsteiguma brokastis ar kādu gardu našķīti vai veselu kūku. Pati skaistākā dāvana ir paša darināta davana, piemeram, apsveikumi ar kadu pantiņu un neskaitamiem zieduzīmejumiem. Cik nu kurš ir radošs. Arī šogad mēs ar bērniem Ezernieku pagasta bibliotēkā sanāca kopā radošā darbnīca skaistu oriģinālo katīšu izgatavošanai mīļām māmiņām.

Arī man, ka mammai, bērni sagatavoja pašizaudzētu dāvanu - samtenes ziedu.

Dieva dārzā daudz ir ziedu,

Pacel acis - visi mirdz, 

Tomēr skaistākais no visiem, 

Mātes siltā, mīļā sirds.

"Nāc nākdama, Liela diena, visi bērni tevis gaida!''

    Šodien biju ciemos pie maniem vissmazākajiem lasītājiem Ezernieku bērnudārzā. Bērni gatavojas svinēt Lieldienas. 

    Mēs kopā veidojām Lieldienu groziņus-zaķīti, runājām par Lieldienu svinēšanas tradīcijām. 

    Es izstāstīju bērniem leģendu par to, kapēc Lieldienās olas nes un paslēpj tieši zaķis. Zaķis taču nav putns😉 Spēlējam aktīvas spēles un, protams, bērni meklēja konfekšu groziņu, ko zaķis bija paslēpis.

    Bija ļoti patīkami redzēt īstu bērnu prieku, kas viņi atrada konfekšu groziņu un jautri lēkāja ap audzinātāju. 

Krāsainus un priekpilnus Lieldienu svētkus katrā ģimenē!

💓

Veltīts 25.martam

 

    2018. gadā izdota Dzintara Geka grāmata ''Skola Sibīrijā'' ne tikai piedāvā ieskatu Sibīrija aizvesto un tur piedzimušo cilvēku likteņstāstos, bet arī sniedz iespēju saglabāt un dalīties ar svarīgu vēstures mantojumu, kas būtu jāpiemin un jāatceras arī mūsdienās. Kad cilvēku skaits, kas var par šīm tēmām runāt, pamazām samazinās, šāda vaida grāmatas kļūst vēl vērtīgākas. Grāmatā ietvertais materiāls ir neaizstājams avots, lai izprastu izsūtīto cilvēku izdzīvotās grūtības, viņu izturību un spēju saglabāt cilvēciskās vērtības arī visgrūtākajos apstākļos. 

    Iet uz skolu svešā zemē, kur mācības notiek valodā, ko tu nasaproti, nav grāmatu un burtnīcu, nav pat zābaku, ar kuriem līdz skolai aiziet, ja ārā ir barga ziema. Tā bija realitāte tūkstošiem latviešu bērnu, kas pirms 70 un vairāk gadiem nonāca Sibīrijā. Atmiņas par skarbo un tomēr tik svarīgo skolas laiku ir apkopotas grāmatā ''Skola Sibirījā''. Apkopoti vairāku desmitu gan 1941.gadā, gan 1949. gadā izsūtīto cilvēku atmiņas. Tās ir gan skarbas un neželīgas, gan savā veidā amizantas.  

    Skolēni no Ezernieku pamatskolas katru gadu kopā ar Ezernieku pārvaldes un bibliotēkas darbiniekiem atnāc uz Ezernieku piemiņas vietu. Tradicionāli noliktu ziedus un pieminēt šo notikumu upurus. No Ezernieku pagasta bija izvesti uz Sibīriju ap 100 iedzivotāju. Cilvēkus ''iekrāva'' vagonos, kuri bija paredzēti lopu pārvadāšanai. Pārsvarā tur bija sievietes, bērni un cilvēki gados no, tā saucamo, ''kulaku'' ģimenēm. Ne tikai latvieši, bet arī krievi un citu tautību pārstāvji. Šī atmiņa tiek nodota jaunajai paaudzei.

Jaunumi plauktā: