2015. gada 13. nov.

VALSTS SVĒTKU NOFORMĒJUMS


Ieejot bibliotēkas telpā









Grāmatu izstāde-skate "Saules mūžu Latvijai"




                                                      



 Svētku noformējuma fragmenti



Bibliotēkas logu svētku skats dienas laikā 


 Svētku lentīšu locīšana bibliotēkā


Bibliotēkas logu svētku izskats vakarā, kad iedegās gaisma.

2015. gada 12. nov.

Latvijas filmu izlase - dāvinājums bibliotēkas lietotājiem

      

 Oktobrī Ezernieku bibliotēka saņēma dāvinājumā Latvijas filmu kolekciju, ko varēs izmantot savā darbā.   Lai katrs varētu attālināti iepazīties ar filmu sarakstu mēs ievietojam filmu sarakstu:

Mammu, es tevi mīlu. / 2015;
Pakalniņa, Laila. Dokumentālās filmas. / 2015;
Olu kundze. / 2015;
Klucis - nepareizais latvietis. / 2015
Dokumentālists. / 2015;
Escaping Riga. / 2015;
Animācijas filmas bērniem. / 2015;
Animācijas filmas pieaugušajiem. / 2015;
Zelta zirgs. / 2015;
Akmeņi manās kabatās. / 2015;
Cilvēki tur. / 2015;
Sapņu komanda 1935. / 2015;
Ūdensbumba resnajam runcim. / 2015;
Kurpe. / 2015;
Telefilma-Rīga. / 2015;
Burovs, Arnolds. Ki-ke-ri-gū!. / 2015;
Krustceļš. / 2015;
Šķersiela. / 2015;
Baltie zvani. / 2015;
Limuzīns Jāņu nakts krāsā. / 2015;
Ezera sonāte. / 2015;
Pie bagātās kundzes. / 2015;
Purva bridējs. / 2015;
Četri balti krekli. / 2015.

11. NOVEMBRIS - LĀČPLĒŠA DIENA



       Neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku bija izšķiroša, tādēļ, pieminot šo notikumu, 11.novembrī - Lāčplēša dienā - tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
        TEODORS KALNIŅŠ 7. Siguldas kājnieku pulka kaprālis Lāčplēša kara ordenis Nr. 389. Apbalvots 1920.gadā.
        Teodors Kalniņš dzimis 1895.gada 1.februārī (31.janvārī) Valkā. Viņam bija draudzes skolas izglītība. Pēc profesijas - kurpnieks.Pirmā pasaules kara laikā dienējis Pāvila gvardes pulkā, piedalījies kaujās Galīcijas frontē.
         Latvijas armijā tika iesaukts 1919.gada 6.jūnijā Strenčos.Par drošsirdību kaujās pret bermontiešiem paaugstināts par seržantu.
        1919.gada 1.oktobrī (17.oktobrī) Rīgā uzbrukumā cementfabrikai un cīņā pie Volermuižas Teodors Kalniņš sava vada priekšgalā metās tuvcīņā un atņēma ienaidniekiem 2 ložmetējus, ka arī saņēma gūstekņus, tādējādi veiksmīgi sekmēdams tālāko uzbrukumu.
        Teodors Kalniņš atvaļināts 1921.gada 27. februārī, kļuva par zemkopi, amatnieku Trikātas pagasta Jaunkalniņos. Pēc Otrā pasaules kara strādājis vietējā kolhozā "Gaisma".
        Mūža nogalē dzīvojis pie meitas Ezernieku pagastā. Apbedīts Bukmuižas kapos.


Katru gadu Lāčplēša dienā vēstures skolotājas Staņislava Bondareva ar skolēniem nāk uz kapsētu, lai noliktu ziedus un iededzinātu svecītes. 



Valsts svētkos atceramies arī mūsu pagasta represētas ģimenes un iededzinot svecītes liekam ziedus.

2015. gada 7. nov.

MANA ZEME LATVIJA


TEICIET MAN ZEMI PLAŠAJĀ PASAULĒ,
KAS BŪTU TIK MĪĻA KA TU, MANA DZIMTENE!
LAI KLĪSTU KUR KLĪZDAMS, LAI IETU CIK TĀL`,
TAVA ATMIŅA SIRDĪ NEKUR NENOBĀL. 
                                                          
                                                               Vilis Plūdonis

2015. gada 4. nov.

SAULES MŪŽU LATVIJAI - LATVIJAS REPUBLIKA CEĻĀ UZ SIMTGADI



"Mēs nu reiz esam tādi, kā vēsture un nemitīgie likteņa triecieni mūs veidojuši. Ja būtu kāda `vēstures tiesa`, tā , droši vien, mūsu tautu par daudz ko attaisnotu. Taču tas maz ko līdzētu ka nācijai. Daudz svarīgāk ir savas kļūdas un vājības apzināties, pārdomāt un izdarīt saprātīgus secinājumus"
Uldis Gērmanis

Izstādei ir šādas nodaļas:


LATVIJAS VĒSTURE NO SENĀKIEM LAIKIEM LĪDZ MŪSDIENAI;
LATVIJAS PREZIDENTI;
LATVIJA LIKTEŅA GAITĀS;
TOTĀLAIS TERORS;
CEĻĀ UZ NEATKARĪBU;LATGALES VĒSTURES LAPPUSES.

2015. gada 2. nov.

MARGARETAI MIČELAI - 115


Nevienam, kas rod baudījumu daiļliteratūrā, nespēj pretoties romāna "Vējiem līdzi" burvībai. Margareta Mičela - viņai bija nesamierināmas attiecības ar klanu, kas noteica Amerikas literatūras rangus. Nevienam nepazīstama mājsaimniece bija uzrakstījusi romānu, par kuru lietpratēji strīdējās, vai viņa varējusi to uzrakstīt, un nosprieda, ka nav varējusi....

ALEKSANDRAM GRĪNAM - 120



Rakstniekam, Latvijas armijas virsnieka, vēsturiskās prozas meistaram 
Aleksandram Grīnam - 120.